Sistēmu arhitekts veic informācijas sistēmas funkcionālās un tehniskās arhitektūras projektēšanu atbilstoši klienta prasībām. Veidojot sistēmas modeļus, prototipus un aprakstus, projektē jaunu informācijas sistēmu vai plāno, kā uzlabot, pilnveidot līdzšinējo sistēmu, lai tā atbilstu lietotāju vajadzībām.

Sistēmu arhitektam jāspēj iedziļināties un izprast gan izstrādātāja darba specifiku, gan pasūtītāja jeb klienta biznesa mērķi, vīziju un vajadzības – kādam nolūkam konkrētā sistēma ir nepieciešama, kādai jābūt sistēmas funkcionalitātei, datu struktūrai, kvalitātei u.tml.

IT nozarē informācijas sistēmu arhitektūru ierasti veido speciālisti ar vairāku gadu pieredzi IT jomā.

Sistēmu arhitekts darbā:

• projektē jaunu informācijas sistēmu vai arī uzlabo esošu sistēmu, lai tā atbilstu lietotāja vajadzībām;
• veic sistēmas funkcionālās un tehniskās arhitektūras (sistēmas struktūra, kas apraksta tās sastāvdaļas un sakarības starp šīm sastāvdaļām) projektēšanu, saskaņā ar prasību specifikāciju;
• veido sistēmas modeļus un prototipus, kā arī dokumentē sistēmas projektēšanas gaitu;
• plāno sistēmas veiktspēju (nosaka prasības, pēta un pārbauda variantus);
• nosaka programmatūras izstrādes vidi, rīkus un tehnoloģiskos procesus;
• uzrauga sistēmas izstrādes gaitu;
• konsultē un sniedz atbalstu sistēmas izstrādātājiem, tehniskajai komandai;
• pārbauda izstrādātās sistēmas atbilstību projektējumam;
• analīzē klientu prasības un izstrādā projektējamās sistēmas tehnisko specifikāciju (dokuments, kurā noteikts, kas un kādā veidā sistēmai būs jāveic);
• noskaidro ierobežojumus un lietošanas vides prasības, aprēķina izmaksas un riskus, izvēlas piemērotākos risinājumus.

Darba apstākļi un aprīkojums

Sistēmu arhitekts var strādāt gan savas darba vietas birojā, gan attālināti no dažādām darba vidēm. Taču ierobežojumi darba vietai var būt noteikti, strādājot ar konfidenciālu informāciju, valsts noslēpumiem vai kritiski svarīgām sistēmām.

Sistēmu arhitektam ikdienā ir daudz jāsadarbojas ar projekta izstrādes tehnisko komandu un arī klientiem. Nereti puse no darba dienas tiek veltīta sarakstei, zvaniem vai sapulcēm. Jāatbild gan uz izstrādātāju, gan klientu jautājumiem, jo sistēmu arhitekts vislabāk pārzina, kas un kā sistēmā darbojas un kurā vietā varētu būt ieviesusies attiecīgā darbības problēma. Darba procesā nozīmīgs laiks tiek veltīts projektētās sistēmas grafiku, shēmu, aprakstu un prezentāciju sagatavošanai klientiem un izstrādes komandai.

Sarežģītas sistēmas gan klientam, gan tehniskajai komandai ir vieglāk saprast, ja tās ir attēlotas vizuāli. Ierasti sistēmu arhitekti, veidojot sistēmu arhitektūras aprakstus un prezentācijas izmanto, piemēram,  diagrammu veidošanas un vektorgrafikas lietojumprogrammu Microsoft Visio, draw.io. vai citu programmatūru pēc izvēles. Būtiski ir, lai gan klients, gan izstrādes komanda precīzi saprot plānoto IT sistēmas funkcionālo un tehnisko arhitektūru.

Sistēmu arhitektam mākslīgais intelekts (MI) ir vērtīgs palīgrīks darba procesā. Piemēram, MI ir spēcīgs instruments, kas var efektīvi palīdzēt sistēmu arhitektam sagatavot vai uzlabot tehnisko dokumentāciju, veidot prezentācijas. Taču MI nevar aizvietot sistēmu arhitekta darbu, jo pagaidām tas nespēj plānot un strukturēt IT sistēmas.

Darba un izaugsmes iespējas

Var strādāt gan IT uzņēmumos, kas izstrādā IT sistēmas saviem klientiem, gan uzņēmumos un iestādēs, kuras izstrādā un uztur IT sistēmas savām vajadzībām.

Sistēmu arhitekti var specializēties konkrētā jomā vai arī karjeras gaitā mainīt specializāciju. Piemēram, par risinājumu arhitektu (solution architect) ierasti kļūst tie, kam jau ir ilga un daudzveidīga darba pieredze sistēmu arhitekta darbā. Risinājumu arhitekts izvērtē esošo vidi un analizē, kādas tehnoloģijas ir pieejamas un kāds programmatūras produkts ir jāizstrādā, lai nodrošinātu labāko risinājumu problēmai. Risinājumu arhitekts izstrādā vispārēju stratēģisko tehnisko vīziju, izplāno budžetu un nepieciešamos resursus, tostarp laika un cilvēkresursus, programmatūras produkta izstrādei. Risinājumu arhitekti ierasti piedalās arī pārdošanas procesā.

Tāpat sistēmu arhitekti var specializēties arī citās jomās, piemēram:

• datu arhitekts - atbild par datu pārvaldības un analīzes arhitektūru;
• infrastruktūras arhitekts -  nodrošina IT infrastruktūras plānošanu un izstrādi;
• drošības arhitekts - atbild par informācijas drošības arhitektūru;
• e-komercijas arhitekts - koncentrējas uz e-komercijas platformu arhitektūru, nodrošinot ātru un drošu iepirkšanos tiešsaistē;
• datu bāzu arhitekts -nodrošina datu bāzu dizainu, optimizāciju un mērogojamību, lai nodrošinātu efektīvu datu glabāšanu un piekļuvi.

Ja sistēmas arhitekts strādā pielāgotās programmatūras izstrādes jomā, tad katrs projekts būs atšķirīgs, jo klientam nav piemērotas tirgū pieejamās standarta sistēmas un nepieciešams veidot jaunu, specifisku sistēmu klienta biznesa vajadzībām.

Rakstura īpašības, prasmes un kompetences, lai labi veiktu darbu

• Spēja ilgstoši koncentrēties vienas problēmas risināšanai, prasme analizēt sarežģītas situācijas, atrast efektīvus risinājumus un pieņemt lēmumus.
• Ļoti labas runas un rakstu valodas prasmes, spēja saprotami izstāstīt un aprakstīt uzprojektēto sistēmu.
• Interese par tehnoloģiju industriju, kā arī zināšanas, prasmes un pieredze programmēšanā, datu bāzu darbībā (SQL, u.c.).
• Prasme strādāt komandā, sadarboties gan ar izstrādes komandas kolēģiem, gan klientiem.
• Attīstīta strukturētā domāšana, tas ir, spēja informāciju un idejas organizēt loģiskā un saprotamā veidā.

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Ja aizrauj sarežģītu problēmu risināšanas process un saista IT joma, kā arī piemīt strukturēta pieeja problēmu risināšanā, tad šī profesija varētu būt piemērota. Lielākā daļa darbam nepieciešamo prasmju un zināšanu tiek apgūta, tas ir treniņa rezultāts (jālasa informācija un tā jāiegaumē).
• Sistēmu arhitektam, iespējams, pirmo darba vietu vieglāk būs atrast tieši lielā uzņēmumā, jo tādos ierasti jau strādā sistēmu arhitekti, kas var sniegt atbalstu, kļūt par mentoriem.
• Kritiski svarīgi ir sekot līdzi aktualitātēm normatīvajos regulējumos IT jomā. Pie sistēmu arhitekta ar jautājumiem vēršas gan klienti (biznesa vide), gan izstrādātāji (tehniskā vide). Tāpēc jābūt zinošam, ko un kā tehniski var un ir iespējams izstrādāt, kādi ir noteiktie ierobežojumi. Ir jāseko IT industrijas jaunumiem, piemēram, kādas ir jaunākās programmēšanas valodas un citi rīki, kādi ir jaunākie tehniskie pētījumi. Tas jādara regulāri, lai būtu zinošs par aktualitātēm un nevajadzētu meklēt risinājumu tikai tad, kad kāds atnāk ar attiecīgu jautājumu.
• Aizvien aktuālāka kļūst ilgtspējas ieviešana IT sistēmu darbībā, tas ir, tiek izstrādātas sistēmas, izvēloties tehniskos risinājumus, kas veicina, lai sistēma dažādu funkciju veikšanai patērētu mazāk resursus. Piemēram, IT sistēmas izveidei izvēlas programmēšanas valodu, kura sniegs iespēju sistēmai darbības laikā patērēt mazāk elektrības.

Informācija sagatavota sadarbībā ar IT uzņēmumu “Accenture”.