Programmētājs izstrādā programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursu pieejamības nosacījumiem, sagatavojot un konfigurējot izstrādes vidi. Izvērtē programmas prasības, veido programmas projektējumu un raksta programmas kodu atbilstoši programmēšanas vadlīnijām. Analizē programmatūras kļūdu avotus, atkļūdo programmu, uzlabo programmatūras veiktspēju. Programmatūras izstrādes un piegādes procesos sadarbojas ar izstrādes projekta komandu un klientu.

Programmētājs darbā

Izvērtē programmu prasības

• iepazīstas ar programmatūras prasībām, noskaidro programmas funkcionālās un nefunkcionālās prasības;
• veic programmu prasību validāciju (pārbaudi, lai pārliecinātos, ka visas programmas izstrādes prasības ir skaidras, precīzas, pilnīgas un nav savstarpēji pretrunīgas);
• apstrādā izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.

Projektē programmas:

• iepazīstas ar programmatūras projektējuma aprakstu;
• sadala lielu projekta uzdevumu mazākos, vieglāk pārvaldāmos uzdevumos, detalizēti aprakstot, kādi dati tiks izmantoti un kādas darbības ar tiem tiks veiktas;
• analizē dažādus tehniskos risinājumus, izvēloties piemērotāko;
• izveido plānu, kā dati tiks glabāti un organizēti;
• konstruē programmas algoritmus, projektē programmas saskarnes, dokumentē programmas projektējumu.

Raksta programmas kodu:

• izstrādā programmas kodu un apstrādā programmas datus;
• optimizē programmas koda veiktspēju, sagatavo programmas koda tehnisko dokumentāciju;
• lieto programmas koda pārvaldības sistēmas, sagatavo programmas izstrādes vidi;
• atkļūdo programmas kodu.

Testē programmu:

• sagatavo un izpilda programmas testus, analizē testa rezultātus;
• reproducē programmas lietotāja konstatētās kļūdas (precīzi atkārto lietotāja darbību secību un ievades datus, kas izraisīja problēmu programmā);
• piedalās programmas testēšanas dokumentācijas sagatavošanā.

Sadarbojas programmas izstrādes un piegādes vidē:

• plāno, kā tiks veikti dažādi programmas izstrādes darbi;
• atbild par to, lai programmas tiktu nodotas klientam;
• integrē izstrādāto jauno programmu jau esošajās klienta sistēmās;
• sadarbojas gan ar klientiem, gan ar projekta izstrādes komandas IT jomas speciālistiem (UX/UI dizaineriem, testētājiem, sistēmu arhitektiem u.c.);
• veicina savlaicīgu un kvalitatīvu programmas piegādi;
• piedalās programmu uzturēšanas procesos.

Programmētāji ierasti specializējas konkrētās programmēšanas valodās, piemēram, Python, Java, JavaScript, C++, C#, PHP.

Tāpat programmētāji var specializēties front – end, back-end vai full-stack izstrādē.

Front-end programmētāji izstrādā lietotāja saskarni, izmantojot, piemēram, HTML, CSS un JavaScript. Front-end programmētājs nodrošina, lai vietne lietotājam izskatītos pievilcīgi, būtu viegli lietojama un labi funkcionētu dažādās ierīcēs.

Back-end programmētāji izstrādā programmatūras servera pusi, kas nodrošina tīmekļa vietnes funkcionalitāti. Back-end izstrādē izmanto programmēšanas valodas, piemēram, Python, Ruby, Java. Back-end programmēšana ietver visu, kas notiek "aizkulisēs" – datu apstrādi, glabāšanu, loģikas izpildi un mijiedarbību ar datubāzēm vai citiem serveriem. Back-end programmētāji arī rūpējas par drošību un veiktspēju, lai nodrošinātu sistēmu stabilu darbību lielā slodzē.

Full-stack programmētāji apvieno gan front-end, gan back-end prasmes, spējot strādāt pie visa projekta cikla.

Programmētāji var specializēties arī konkrētu produktu izstrādē, piemēram, tīmekļa vietņu vai aplikāciju izstrādē, tāpat var pievērsties mākslīgajam intelektam, datu zinātnei vai kiberdrošībai.

Mākslīgā intelekta (MI) attīstība ietekmē arī programmēšanas jomu. Viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem programmēšanā ir MI spēja automatizēt atkārtojošos un laikietilpīgos kodēšanas uzdevumus. MI var ģenerēt kodu, pamatojoties uz dabiskās valodas aprakstu. Piemēram, izmantojot MI rīku OpenAI valodu ģeneratoru GPT-3, izstrādātāji var ievadīt dabiskās valodas komandas un sistēma izveidos vajadzīgajai funkcionalitātei atbilstošu kodu. Tas var ievērojami paātrināt izstrādes procesu un mazināt arī kļūdas iespējamību.

Darba apstākļi

Programmētājs var strādāt gan savas darba vietas birojā, gan attālināti no dažādām darba vidēm. Taču ierobežojumi darba vietai var būt noteikti, strādājot ar konfidenciālu informāciju, valsts noslēpumiem vai kritiski svarīgām sistēmām.

Programmētāja darba ikdiena ir atkarīga, kurā posmā ir projekts. Intensīvāks programmēšanas darbs notiek tieši IT risinājuma izstrādes laikā. Testēšanas periodā, tiek gaidīta atgriezeniskā saite no testētājiem. Tad seko atkal intensīvāks darbs, labojot konstatētās kļūdas. Darba procesā ir bieži sapulces vai sazvanīšanās ar kolēģiem (citiem programmētājiem, UX / UI dizaineriem, testētājiem u.c.). Intensīvs darbs ir arī projekta nodošanas klientam posmā, kad jāintegrē izstrādāto jauno programmu jau esošajās klienta sistēmās un jāpārliecinās, ka izstrādātais IT risinājums darbojas atbilstoši plānotajam.

Lielos projektos programmētāji ierasti tiek sadalīti komandās. Katra programmētāju komanda izstrādā programmatūras komponenti. Ir būtiski darba procesā komandām savstarpēji regulāri sazināties, rīkot sapulces, tā var pārliecināties, ka komandu izstrādātās komponentes darbosies arī vienotā sistēmā, neradot negatīvu ietekmi viena otras darbībai (funkcionalitātei) vai nebloķējot viena otras darbību.

Darba un izaugsmes iespējas

Programmētājam darba iespējas ir IT uzņēmumos, kas izstrādā dažādas programmatūras produktus klientiem, sākot ar mobilajām aplikācijām, mājas lapām, interneta veikaliem, līdz sarežģītām biznesa sistēmām. Darba iespējas ir Start-up uzņēmumos, kas izstrādā jaunus inovatīvus produktus un pakalpojumus. Ražošanas uzņēmumos aizvien vairāk tiek ieviestas automatizācijas sistēmas (cilvēka veiktos darbus aizstāj mašīnas, roboti un datorizētas sistēmas), līdz ar to programmētājam darba iespējas ir arī rūpniecības nozarē, izstrādājot un uzturot šīs sistēmas. Tāpat programmētāji ir nepieciešami arī citās nozarēs, piemēram, finanšu sektorā, valsts iestādēs, lai izstrādātu un uzturētu katrai jomai specifiskās sistēmas.
Programmētājs var strādāt arī kā pašnodarbināta persona vai veidot savu uzņēmumu.

Programmētāja profesionālās izaugsmes ceļi var būt dažādi, tas atkarīgs no uzņēmuma, kurā strādā. Būtisks karjeras izaugsmes priekšnosacījums ir apliecināt, ka iespējami labāk un produktīvāk spēj veikt savu darbu. Strauja karjeras izaugsme ierasti ir programmētājiem, kuriem ir gan ļoti labas IT jomas tehniskās zināšanas, gan sadarbības prasmes. Karjeras izaugsme var būt kļūšana par programmētāju komandas vadītāju vai mentoru jaunajiem darbiniekiem uzņēmumā.

Rakstura īpašības, prasmes un kompetences, lai labi veiktu darbu

• Uzmanība un precizitāte, prasme pamanīt detaļas.
• Vēlme patstāvīgi mācīties, interese par programmēšanu.
• Analītiskā domāšana, problēmu risināšanas prasme.
• Labas sadarbības un komunikāciju prasmes.
• Ļoti labas angļu valodas zināšanas.
• Izpratne par sistēmu arhitektūru un drošības principiem.
• Vienas vai vairāku programmēšanas valodu pārzināšana (Python, Java, JavaScript, C# vai C++ u.c.).
• Zināšanas par datu bāzēm (SQL, NoSQL datu bāzes) - datu glabāšana, organizēšana, piekļuve, integritāte, drošība u.c.

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Programmēšana būtībā ir problēmu risināšana. Programmētājiem ir iespējas pārvērst idejas realitātē, radot programmatūru, lietojumprogrammas un tehnoloģijas, kas risini kādu problēmu un atvieglo ikdienu. Ja patīk loģiski domāt, analizēt problēmas un meklēt tām risinājumus, ja saista tehnoloģijas, kā arī piemīt precizitāte un pacietība, tad vērts apsvērt iespēju veidot karjeru programmēšanā.
• Darba procesā ļoti noder, ja programmētājs izprot jomu, kurā tiek izstrādāta programmatūra, kā arī spēja iejusties attiecīgās programmatūras lietotāja lomā. Tad var labāk saprast, kā tehniski vienkāršāk var izstrādāt konkrēto funkcionalitāti, kā arī paredzēt, kādas problēmas varētu rasties programmatūras darbībā, ja tā tiek izstrādāta atbilstoši tehniskajā specifikācijā norādītajam.
• Spēja skaidri izskaidrot savas idejas un sadarboties ar citiem komandas biedriem ir ļoti svarīga programmētāja darbā. Ja cilvēkam piemīt ļoti labas programmēšanas prasmes, taču nav prasmes strādāt komandā, tad darba procesā, visticamāk, būs pārpratumi un situācijas, kas ietekmēs arī darba kvalitāti.

• Arī pieredzējuši programmētāji mēdz kļūdīties, nepamanīt kļūdas kodā. Ja darba procesā katru kritiku uztver personīgi, var rasties bažas, ka zināšanas ir nepietiekamas, ka neesi gana labs speciālists. Regulāra prasmju pilnveide, viedokļu apmaiņa ar kolēģiem vai mentoru var mazināt šādu situāciju rašanos. Taču jāņem vērā, ka kritika ir neizbēgama jebkura darbā, īpaši IT nozarē, kur attīstība notiek ļoti strauji. Konstruktīva kritika sniedz iespēja arī augt un pilnveidoties.

Informācija sagatavota sadarbībā ar IT uzņēmumu “Accenture”.