Darba aizsardzības koordinatori tiek iedalīti divās kategorijās: koordinators būvniecības procesa projektu sagatavošanas posmā un koordinators būvniecības procesa izpildes posmā. Katrā no šiem posmiem atšķiras koordinatora darba uzdevumi, kā arī nepieciešamo zināšanu līmenis. Darba aizsardzības koordinatoru pienākumi visa būvniecības procesa laikā, kā arī nepieciešamās izglītības kvalifikācijas līmenis ir noteikti 2003. gada 25. februāra Ministru kabineta noteikumos nr.92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”.

Darba aizsardzības koordinators darbā:

• izstrādā darba aizsardzības plānu;
• nodrošina dažādu darbu izpildes pareizu organizāciju saskaņā ar darba aizsardzības plānu;
• sadarbojas ar dažādiem būvlaukumā strādājošajiem darbuzņēmējiem, pašnodarbinātajiem u.c.;
• identificē, novērtē un kontrolē riskus, kas rodas, veicot vairākus darbus vienlaikus;
• organizē saskaņotu sadarbību starp darbuzņēmējiem, pašnodarbinātajiem u.c.;
• koordinē darba aizsardzības vispārējo principu ievērošanu un īstenošanu būvobjektā;
• izvēlās, formulē un sniedz informāciju par darba aizsardzību visām iesaistītajām pusēm;
• veic darba aizsardzības dokumentācijas sagatavošanu, kontrolē aktuālas darba aizsardzības dokumentācijas esamību no darbuzņēmēju, pašnodarbināto u.c. puses;
• piedalās lēmumu pieņemšanā, plānojot darbus vai atsevišķus darbu posmus;
• veic grozījumus darba aizsardzības plānā, kā arī citā saistītajā dokumentācijā;
• veic darba aizsardzības uzraudzību būvobjektā;
• saskaņo darbuzņēmēja, pašnodarbinātā u.c. plānotos darba aizsardzības pasākumus, kā arī seko līdzi to izpildei;
• nodrošina, la tiktu ievēroti  būvlaukuma iekšējās kārtības noteikumus;
• nodrošina vides aizsardzību un ugunsdrošības normu izpildi, ja nav atsevišķs cilvēks, kas par to atbild;
• ievēro vispārējos darba drošības un ugunsdrošības noteikumus;
• veic citus pienākumus, kas ir plānoti un neplānoti, vadoties no būvobjekta sarežģītības, esošās situācijas, notikumiem, veiktajiem darbiem u.c. apstākļiem.

Darba aprīkojums:

darba aizsardzības koordinatora galvenais darba aprīkojums ir dators, transprotlīdzeklis un dažādas mērierīces (alkometrs, luksometrs u.c.), kā arī cita biroja tehnika.

Viens no galvenajiem “instrumentiem” darba aizsardzības koordinatoram ir BALSS. Ikdienā daudz nākas runāt, skaidrot, pārliecināt, pierādīt. Lai pārliecinātu, pierādītu un liktu saprast, koordinatoram ļoti daudz jāizmanto Latvijas likumi, Ministru kabineta noteikumi, tie ir jāpārzin un jāizprot. Tāpat arī jāapgūst tā literatūra, kas ir aktuāla darba aizsardzībai un izvēlētajai nozarei un, protams, neiztikt arī bez jaunākajiem pētījumiem!

Darba apstākļi:

darba aizsardzības koordinatoram ir aktīvs darbs, kas prasa nepārtrauktu koncentrēšanos uz riskiem (redzēt, saskatīt riskus vietās, kur liekas, ka tas nav iespējams) un būt kustībā. Dienā var nākties nostaigāt līdz pat 20 km un noiet ļoti daudz kāpņu pakāpienu, bet, protams, arī tas ir atkarīgs no būvobjekta lieluma, daudzuma un sarežģītības. Darbi tiek veikti individuāli un pēc iepriekš sastādīta grafika – to nosaka uzņēmums, būvobjekta lielums, sarežģītība u.c. apstākļi. Darbs tiek veikts neatkarīgi no laika apstākļiem: negaiss, lietus, snigšana, bieza migla, apledojums, karsta saule, augsta gaisa temperatūra u.tml. Būvobjektā jārēķinās ar caurvēju, putekļiem, saskari ar ķīmiskām vielām un paaugstinātu trokšņu līmeni.

Darba iespējas:

darba aizsardzības koordinators var strādāt būvniecības uzņēmumos vai būvniecību uzraugošajos uzņēmumos.

Iespējamais atalgojums:

darba aizsardzības koordinators vidēji nopelna sākot no 560 EUR pirms nodokļu nomaksas, bet maksimālo atalgojumu nosaka gan koordinatora kvalifikācija, gan tas, cik uzņēmums/ pasūtītājs ir gatavs maksāt. Atalgojums ir atkarīgs gan no Latvijas reģiona, gan uzņēmuma, kurā strādā, kā arī daudz citiem apstākļiem, kuri var ietekmēt darba aizsardzības koordinatora darba algu.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

jābūt ļoti labām pārliecināšanas spējām, pārliecībai par to “Ko Tu dari”, spēcīgam raksturam (ar stingru nostāju) un nervu sistēmai, loģiskai un tehniskai domāšanai, labām reakcijas spējām, jo bieži vien jāreaģē nekavējoties, kad ir jāpieņem lēmums un tūlītēji jārīkojas. Jāprot plānot savs darba laiks, jābūt patstāvīgam, komunikablam, jāspēj novērtēt padarītais darbs un tā kvalitāte, jābūt pamatzināšanām būvniecībā vai jāgrib tās iegūt, ar ļoti augstu atbildības sajūtu, vēlmi palīdzēt kā arī fiziskā sagatavotība nāks tikai par labu un atvieglos darbu.