Ģeogrāfijas* zināšanas sniedz iespēju izprast dabas un cilvēka mijiedarbību mūsdienu mainīgajā pasaulē. Tādi aktuālie procesi kā globalizācija**, klimata pārmaiņas, migrācija, nevienlīdzība un konflikti par resursiem, ir dabas un cilvēka mijiedarbības rezultāts. Lai saprastu minētos procesus, ir jāstudē ģeogrāfija.
Ģeogrāfs pārzina dabas procesus, izzina cilvēku paradumus un tradīcijas, pēta cilvēka darbības ietekmi uz vidi. Vidē un sabiedrībā norisošos procesus ģeogrāfs skata kompleksi, izprotot šo procesu mijiedarbību, savstarpējo ietekmi un pastāvošās likumsakarības.

Studijas

Ģeogrāfijas studiju programmas sniedz zināšanas un izpratni par dabas un sociālo procesu attīstības tendencēm un likumsakarībām, kā arī attīsta kritisko domāšanu. Tāpat ģeogrāfijas studijas attīsta prasmi atlasīt nepieciešamo informāciju, formulēt un analītiski aprakstīt problēmas, izskaidrot un argumentēti diskutēt par ar dabu un cilvēku saistītām tēmām un  problēmām. Studiju procesā tiek apgūtas prasmes izmantot modernās tehnoloģijas un metodes ģeogrāfijā. Būtiskākais ieguvums ir prasme strādāt ar Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) programmatūrām, kā arī izprast un pielietot tālizpētes un citas datu apstrādes metodes.

Ģeogrāfijas bakalaura studiju programmu veido daudzveidīgi un starpdisciplināri studiju kursi, piemēram,   ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS), kartogrāfija, datu zinātne ģeogrāfijā, dabas ģeogrāfijas kursi - hidroloģija, klimatoloģija, augsnes zinātne, ainavu ģeogrāfija, kā arī iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfijas kursi. Jau 1. un 2. kursa pavasarī notiek lauka kursi, kuru laikā studenti praktiski pielieto lekciju laikā apgūtās teorētiskās zināšanas. Viens no ģeogrāfa pētnieciskā darba rezultātiem ir karte. Noslēguma darba ietvaros ir jāizstrādā oriģināls pētījums kādā no ģeogrāfijas zinātnes apakšnozarēm, piemēram,

• Cilvēka ģeogrāfija – sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija, iedzīvotāju migrācija, mobilitāte un  izvietojums, vietu plānošana un attīstība, tautas ataudze un demogrāfija;
• Dabas ģeogrāfija – klimats, ūdens resursi, augsne un augu bioloģiskās daudzveidības ģeogrāfija, ainavu ģeogrāfija;
• Ģeomātika un ģeomorfoloģija – telpiskā analīze ar ĢIS, tālizpēte, kartogrāfija, zemes reljefs un tā veidošanās, vides izmaiņas laika gaitā u.c.

Darba iespējas

Ģeogrāfijas studiju procesā apgūtās daudzpusīgās zināšanas un prasmes sniedz plašas iespējas profesionālajā darbībā. Darba iespējas ir valsts, pašvaldību un privātā sektorā dažādās jomās, piemēram, meteoroloģijā, kartogrāfijā, reģionālajā attīstībā un pārvaldībā, teritoriju plānošanā, datu analītikā, vides stāvokļa vērtēšanā,  ainavu plānošanā, dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā, ģeotehniskajā izpētē,  transportā un loģistikā, tūrismā u.c. jomās. Potenciālās  darba vietas valsts un pašvaldību sektorā ir, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Centrālā statistikas pārvalde, reģionālās vides pārvaldes, plānošanas reģioni u.c..

Tātad cilvēks, kurš ieguvis dabaszinātņu bakalaura grādu ģeogrāfija var strādāt, piemēram, par ĢIS speciālistu, kartogrāfu, telpiskās attīstības plānotāju, datu analītiķi, sinoptiķi, zemes ierīcības inženieri, kadastra inženieri, mērnieku, vides pārvaldības vai aizsardzības speciālistu, ģeodēzijas inženieri, u.c.

Kā labāk izprast, kas ir ĢIS? Tas ir  tehnoloģiju kopums, kas apvieno informācijas tehnoloģijas un ģeogrāfiju. ĢIS tehnoloģija sniedz iespēju vizualizēt, analizēt, uzglabāt un koplietot ģeotelpiskos datus. Tas ir noderīgas jomās, kurās svarīgs ir objektu ģeogrāfiskais novietojums. Tāpēc ģeogrāfam ar prasmēm ĢIS un IT jomā ir plašas darba iespējas gan valsts un pašvaldību, gan privātā sektorā. Piemēram,

• inženierkomunikāciju uzņēmumiem svarīga loma ikdienas lēmumu pieņemšanā ir infrastruktūras objektu (cauruļvadu, energopārvades līniju u.c.) telpiskai datu pārvaldībai un analīzei – lai saprastu, kur atrodas objekti, kā viena objekta izbūve vai remonts ietekmēs citu objektu darbību un vai ietekmēs cilvēku un transporta kustību;
• loģistikā, plānojot ekonomiski efektīvākos maršrutus preču nogādāšanai vai atkritumu savākšanai;
• ĢIS izmanto, kad informācija pakalpojuma gala lietotājam jāsaņem kartes formātā, piemēram, apsaimniekotājs informē klientus par plānotajiem remontdarbiem, ceļu uzturētājs  - par ceļu braukšanas apstākļiem un to pieejamību. Arī navigācijas un novērošanas sistēmas izstrāde apvieno ģeogrāfijas un IT zināšanas.

Darba pienākumi un darba apstākļi

Pēc ģeogrāfa profesijas apguves darba iespējas ir dažādas, līdz ar to būs atšķirīgi pienākumi un darba apstākļi. Profesijas attēlu galerijā sniegsim Tev ieskatu ģeogrāfa profesijas pārstāvju darba ikdienā – akadēmiskajā darbā,  pētniecībā un sistēmanalītiķa darbā.

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Ja vēlies studēt ģeogrāfiju, skolā īpašu uzmanību jāpievērš dabaszinību (ģeogrāfijas, bioloģijas, ķīmijas, fizikas), matemātikas un informāciju tehnoloģiju apguvei. Labi apgūtas zināšanas minētajos priekšmetos noteikti palīdzēs Tev ģeogrāfijas studiju programmas apguves sākumposmā. Matemātiskās zināšanas noderēs ģeogrāfisko datu apstrādē.
• Studējot ģeogrāfiju, noteikti būs patstāvīgi jāmācās un jāpēta dažādi informācijas resursi. Studiju laikā ieguldītais laiks, lāsot mācību literatūru, pētot kartes, atlantus, enciklopēdijas, laikrakstus, žurnālus, meklējot informāciju internetā, apmeklējot muzejus, pētot vietas un objektus dabā, būs nozīmīgs ieguldījums – jo vairāk apgūsi, jo plašākas būs darba iespējas.
• Būtiska ir prasme orientēties ģeogrāfiskajā telpā, izpratne par dabā, sabiedrībā, ekonomikā norisošajiem procesiem, to mijiedarbību un ietekmi uz vidi. Tikpat būtiski ir prast pielietot savas zināšanas, kas ļauj saskatīt sakarības, lietu / notikumu / procesu mijiedarbību un tās rezultātu (analītiski domāt). Ģeogrāfam jābūt arī pacietīgam un zinātkāram.
• Ģeogrāfs ir vērtīgs speciālists jebkurā jomā, jo izprot dabas, politiskos un ekonomiskos procesus, spēj analizēt un izdarīt secinājumus, izteikt pieņēmums par kādiem procesiem, notikumiem, kā arī novērtēt, vai pieejamā informācija ir pietiekama, lai izdarītu secinājumus. Piemēram, ģeogrāfs saprot, kā veidojas cenas importētām precēm un naftai, kāpēc noteiktā teritorijā nevar veikt būvniecību un kā tas ietekmē mobilitāti un pilsētplānošanas procesu, kādas sekas var radīt dažādi politiski lēmumi u.c. sakarības.
• Ģeogrāfs  nav tikai profesija, tas ir dzīvesveids, tā ir vēlme būt dabā, apmeklēt dažādus pasākumus, arī brīvprātīgi, kas saistīti gan ar dabas objektu sakopšanu, gan ar līdzdarbošanos videi un sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte ir bagāta ar tradīcijām, jo visus esošos un bijušos fakultātes studentus vieno “ģeogrāfu mafijas” rīkotie pasākumi, draudzības saites un sauklis – “Es miera dzīvi neatzīstu, kas laime ir-to meklēju!”.

**Ģeogrāfija no grieķu valodas Zemes aprakstīšana (Gē – Zeme, Grapho – raksta).

** Globalizācija ir process, kas saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti un vienlaikus arī vairāk atkarīgi viens no otra. Praksē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm.

_______________________

Informācija sagatavota sadarbībā ar: 

~Elīnu Apsīti-Beriņu, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas bakalaura studiju programmas direktori, asociēto profesori, vadošo pētnieci;
~Normundu Stivriņu, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesoru, vadošo pētnieku un Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieku, Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekli un “Latvijas Nacionālā Kūdras Biedrība” priekšsēdētāju;
~Māri Bērziņu, LU Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadītāju, asociēto profesoru;
~Olgu Sozinovu, dabas ģeogrāfi, aeirobioloģi un LU vadošo pētnieci;
~Hugo Hubertu Puriņu, LU ģeogrāfijas maģistra programmas studentu, LU un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieku, mērniecības nozares uzņēmuma sistēmanalītiķi.