Keramiķis veido sadzīves un mākslas priekšmetus no māla, porcelāna un citiem keramikas materiāliem dažādās tehnikās.

• Ir keramiķi, kuri specializējas podniecībā – darina ikdienā lietojamus traukus, izmantojot podnieka virpu vai rullētus māla plastus, vai lipinot priekšmetus. Šādus darbus bieži apdedzina neglazētus, svēpē, iegūstot „melno keramiku”. Māla traukus glazējot un apdedzinot ar malku kurināmos cepļos temperatūrā ap 1040℃, iegūst pārsteidzoši krāšņus darbus – izcils piemērs ir Latgales tradicionālā keramika. Daudz podnieku savos darbos izmanto trauku formas, iespaidojoties no etnogrāfiskajiem traukiem taču glazē tos ar matētām, kristāliskām vai efektu glazūrām, piešķirot traukiem unikālu raksturu. Podnieki mūsdienās izmanto ne tikai cepļus, bet arī tehniski augstas kvalitātes elektriskās apdedzināšanas krāsnis.
• Porcelāns ir ļoti iecienīts keramikas materiāls, ko izmanto gan dizaina, gan dekoratīvās mākslas virzienā strādājošie keramiķi. No porcelāna izstrādājumus parasti atlej – katram priekšmetam tiek izgatavots modelis, noņemta ģipša forma, kurā lej šķidru porcelānu. Ģipsis iesūc ūdeni, pie formas sienām pielīp porcelāna masa, veidojot trauka biezumu. Lieko porcelānu no formas izlej. No vienas formas var iegūt 50 un vairāk priekšmetu. Porcelānu var arī veidot, izgatavojot priekšmetus no porcelāna plasta, vai pat virpojot. Visus porcelāna priekšmetus dedzina krāsnī temperatūrā no 1240 līdz 1300 ℃, atkarībā no porcelāna veida. Jārēķinās, ka porcelāna izstrādājums, to  dedzinot, saruks par 16-18% (atkarīgs no konkrētās masas).
• Ar akmens masu strādā līdzīgi kā ar porcelāna masu. Akmens masai piejaucot maltu, izdedzinātu masu, iegūst šamotu, kas ļauj veidot liela izmēra keramikas priekšmetus. Tie mazāk deformējas un saglabā formu. Šos materiālus biežāk izmanto keramiķi, kuri strādā mākslas vai dizaina jomā. Jārēķinās, ka arī akmens masas izstrādājums,  dedzinot, saruks par 16-18% (atkarīgs no konkrētās masas).
• Atšķirīgs keramiķu darbības virziens ir keramikas priekšmetu apgleznošana. Virsglazūras apgleznojums – izmantojot īpašas porcelāna apgleznošanas krāsas (arī zeltu), ar spalvu vai otu apglezno jau gatavu keramikas priekšmetu. Zemglazūras apgleznojums – izmantojot īpašas krāsas, veic apgleznojumu uz vienreiz dedzināta trauka virsmas pirms glazēšanas, vai vienreiz dedzināta un glazēta trauka - uz nepiededzinātas glazūras. Trauku otrreiz dedzina tikai pēc apgleznošanas.

Šie ir būtiskākie keramiķa darbības virzieni, kas katrs prasa noteiktu zināšanu un darba iemaņu apguvi, pat specializēšanos, taču arī katram no šiem virzieniem ir dažādas šaurākas tehnikas un iespējas izmantot atšķirīgas tehnoloģijas.

Keramiķis darbā:

• izstrādā keramikas priekšmetu (trauku, dekoru u.c.) dizainu un veido paraugus / darba modeļus;
• izprot formas veidošanas principus, formas piemērotību funkcijai un atbilstību noteiktajam pielietojumam;
• ir priekšstats par kompozīcijas pamatiem, vienotu stilistiku un izpratne par krāsu teoriju;
• pārzina keramikas materiālu daudzveidību un orientējas to pielietojumā;
• izprot tradicionālos darba paņēmienus un pārzina izvēlētā virziena darba procesu keramikā, piemēram, izstrādājumu virpošanu, liešanu, formēšanu, modeļu izgatavošanu, ģipša formu noņemšanu, palīgformu izgatavošanu, žāvēšanu, glazēšanu un apdedzināšanu. Vai arī pārzina šaurākas specifikas darba procesu keramikā, piemēram, porcelāna apgleznošanu, kontūrēšanu, toņu ieklāšanas paņēmienus, apdedzināšanas specifiku u.tml.
• veido keramikas dizaina objektus tradicionālās tehnikās, kā arī izmantojot mūsdienu tehnoloģijas;
• prot lietot keramikas apstrādes tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus;
• ir izpratne par keramikas apdedzināšanas krāsns un / vai cepļa darbību;
• plāno darbus un tiem nepieciešamos laika un materiālos resursus;
• sastāda darba tāmi un ievēro to darba procesā;
• prot prezentēt un pārdot savu radīto produktu;
• darbā ievēro vides aizsardzības un darba drošības prasības.

Darba aprīkojums

Keramiķis darbā lieto dažādus keramikas materiālus, glazūras un apgleznošanas krāsas. Tāpat nepieciešamas ģipša formas un palīgformas. Vēlams, lai darbam būtu atsevišķa telpa ar ūdeni, izlietni un nosēdumu kasti pie izlietnes, jo, skalojot rokas, mazgājot materiālu lietošanas/glabāšanas traukus, māla, ģipša un citu materiālu daļas ātri aizdambē ūdens noteci. Nepieciešams galds un plaukti materiālu un pusgatavo izstrādājumu novietošanai, spaiņi, bļodas, plēves materiālu glabāšanai un darbam, mazo rokas instrumentu komplekts (īlens, dažāda profila nazīši, steki, švammes, lineāli, otas, mazā rokas virpa.  u.c.). Ja plānots nodarboties ar virpošanu, nepieciešama arī podnieka virpa. Aprīkojums atšķirsies, ja plānoti ģipša darbi vai trauku apgleznošana. Keramiķim vēlama arī sava krāsns, jo izmantot ārpakalpojumu trauku dedzināšanā ir dārgi.
Taču, lai noskaidrotu, vai šī profesija ir īstā, var sākt gatavot keramikas izstrādājumus arī pie virtuves galda un bez profesionāla aprīkojuma.

Darba apstākļi

Keramiķa darbā jārēķinās ar fizisku roku darbu, gan veidojot un virpojot traukus, gan veidojot ģipša formas, gan sagatavojot materiālus darbam. Darba vidē ir putekļi, kas rodas gan no materiāliem, gan apstrādājot priekšmetus. Alerģiskiem cilvēkiem ieteicams lietot aizsargmasku, kas ir obligāta, darbus glazējot ar pulverizatoru vai aerogrāfu. Keramiķim no ūdens un keramikas materiāliem mēdz būt sausas rokas, labāk lietot aizsargkrēmus pirms un pēc darba. Darba procesā jāievēro veselības, vides aizsardzības un darba drošības pasākumi.

Darba un izaugsmes iespējas

Keramiķim ir ļoti plašas darba iespējas, jo var specializēties tik dažādās jomās – strādāt kā podniekam, vai ar porcelānu, veidot noteikta profila piedāvājumu (lampas, sienas dekorus, traukus, krāsns podiņus, flīzes, izlietnes vai citus keramikas izstrādājumus). Tāpat keramiķis var specializēties tikai keramikas izstrādājumu dizainā, radot dizaina ideju skices, maketus un prototipus. Keramiķis var strādāt rūpnīcās, mākslinieku darbnīcās, kā arī individuāli – veidojot savu uzņēmumu. Šobrīd Latvijā pārsvarā keramiķi ir pašnodarbinātie, kuri izveidojuši savu zīmolu, mazāk ir tādu, kuri ir dibinājuši savu uzņēmumu. Daudzi keramiķi atraduši darbu un savu zināšanu dēļ augsti novērtēti dažādās Eiropas valstīs.           

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

• interese par keramiku, vēlme darboties un pilnveidoties keramikas jomā;
• atbildība, pacietība, precizitāte un rūpība;
• patīk darbs ar rokām;
• fiziskā izturība, jo var nākties cilāt smagumus;
• spēja plānot laiku;
• patīk eksperimentēt;
• patīk redzēt taustāmu sava darba rezultātu;
• spēja pārvarēt  neveiksmes, jo keramiķa darbā tādas gadās (nededzināti trauki ir trausli, tos viegli nejauši saplēst, atverot cepli, vienmēr ir pārsteigumi - gan pozitīvi, gan vilšanās).

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Lai uzsāktu darboties keramikas jomā, nav nepieciešami lieli ieguldījumi. Piemēram, var veidot keramikas priekšmetus mājās un trauku apdedzināšanai izmantot ārpakalpojumu – īrēt krāsni vai cepli. Savukārt interneta vidē var atrast daudz pamācību video, kā veidot dažādus keramikas izstrādājumus. Kad esi sapratis, ka keramika ir tā darba vide, kurā vēlies veidot savu karjeru, vari ieguldīties arī finansiāli aprīkojumā un profesionālās apmācībās.
• Strādājot individuāli, keramiķa darbā jārēķinās, ka būs “tukšie mēneši”, kad ir maz pasūtījumu vai to nav vispār. Piemēram, daudz pasūtījumu ir tuvojoties Ziemassvētku laikam, maz pasūtījumu ir janvārī un februārī. Tāpēc ierasti keramiķi Ziemassvētku laikam sagatavo vairāk produkcijas.
• Keramiķu aprindās ierasts, ka jaunie keramiķi mācās pie jau pieredzējušiem keramiķiem / podniekiem gan keramikas priekšmetu veidošanas tehnikas, gan par keramikas materiālu pielietojumu, gan kā celt krāsnis un cepļus, un kā apdedzināt traukus, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu.
• Keramiķa darbā ļoti būtiska ir prasme pārdot savus radītos keramikas priekšmetus. Keramiķi pārdod savus darbus amatnieku tirdziņos, ar sociālo tīklu starpniecību, specializētos veikalos un interneta veikalos. Taču ļoti bieži pircēji paši vēršas pie keramiķiem pozitīvo atsauksmju un ieteikumu vadīti. Tāpēc keramiķa darbā ir svarīgi rūpīgi un kvalitatīvi gatavot savus darbus un prast komunicēt ar pircēju, jo tā veidojas keramiķa reputācija, kas var būtiski ietekmēt arī finansiālos ienākumus.
• Mūsdienās aizvien biežāk keramiķi savās darbnīcās vai tiešsaistē rīko keramikas meistarklases / nodarbības, kas veido lielu daļu no keramiķu ienākumiem, tādēļ darbā būs noderīgas komunikāciju prasmes, aizrautība ar savu darbu un prasme radīt interesi par keramikas jomu.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Keramikas asociācijas valdes locekli Inesi Pētersoni, “Linda ceramic studio” un keramikas darbnīcu “Mēness Bļoda”.