Žurnālists vāc, apstrādā, analizē un pasniedz aktuālu informāciju dažādos žurnālistikas žanros un formātos atbilstoši izvēlētajam medija tipam un žurnālistikas kā profesionālas darbības pamatprincipiem. Veic savus profesionālos uzdevumus atbilstoši vārda brīvības principiem un tiesiskajam regulējumam, kā arī tiecoties sasniegt augstākos profesionālos, ieskaitot profesionālās ētikas, standartus. Godīgi kalpo sabiedrības daudzveidīgajām un ilgtspējīgas mediju sistēmas interesēm.

Žurnālists darbā:

• izvēlas metodes nepieciešamās informācijas iegūšanai (piemēram, intervējot konkrētas personas, veicot novērojumus, eksperimentus, analizējot dažādus dokumentus, apmeklējot preses konferences u.c. metodes, t.sk., izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) (radio, televīzija, mobilais tālrunis, dators u.t.t.);
• izmanto informācijas avotus (dokumentus, sabiedrisko attiecību profesionāļu gatavotu informāciju medijiem – preses relīzes, fona informāciju, viedokļus u.c.), sistematizē tos, pārbauda to atbilstību nepieciešamajai tēmai vai žanram un pārliecinās par to sniegtās informācijas atbilstību faktiem;
• informācijas vākšanā un atlasē ievēro precizitāti, ir akurāts un ietur kritisku distanci pret avotiem, rūpējas par vispusīgumu, izvairās no tendenciozitātes, fiksē dažādu iesaistīto pušu viedokļus un nodrošina iespējami pilnīgu faktu noskaidrošanu;
• iegūto informāciju apstrādā (uzkrāj, izkārto, organizē un strukturē, izmantojot mūsdienu IKT), skaidro, analizē, interpretē un komentē;
• pasniedz žurnālistikas materiālu, izmantojot mūsdienu IKT un atbilstoši valsts valodas runas un rakstu kultūras, kā arī runas tehnikas vadlīnijām, kā arī darba uzdevumam un izvēlētā mediju tipa un žurnālistikas žanra pamatprasībām;
• pasniedzot informāciju ziņu žurnālistikā, līdzsvaroti ataino viedokļu un balsu (viedokļu autoru) daudzveidību, izvairoties identificēties ar kādu nostāju un paust savu vērtējumu;
• plāno, organizē un vada informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas procesus (tēmas izvēle, darba uzdevuma formulēšana, redakcionālā plānošana, rediģēšana u.c.) gan individuāli, gan mediju organizācijas, it īpaši redakcijas vadības, ietvaros;
• nodrošina žurnālistikas teksta saikni ar auditoriju, veido atgriezenisko saikni ar auditoriju un nodrošina auditorijas iesaistīšanas iespējas;
• pilnveido zināšanas un prasmes pašmācības ceļā, iespēju robežās apmeklē konferences, kursus, seminārus, kas veltīti mediju un žurnālistikas tematikai;
• seko līdzi jaunākajām tendencēm žurnālistikas un mediju nozares attīstībā, pilnveido savas zināšanas un prasmes atbilstoši nozares attīstībai, īpaši jauno IKT piedāvātajām iespējām.

Darba aprīkojums:

darbā lieto diktofonu, mikrofonu, biroja iekārtas (datoru, printeri, kopētāju u.tml.), dažādus saziņas līdzekļus (e-pastu, tālruni, mobilo tālruni), rakstāmpiederumus, papīru piezīmju veikšanai, kā arī izmanto interneta resursus.

Darba apstākļi:

štata preses un radio žurnālisti parasti darbu veic biroja tipa telpās – redakcijā, kurā strādā arī vairāki citi cilvēki, tāpēc iespējama trokšņaina vide. Ārštata žurnālisti parasti strādā mājās. Vācot materiālu, nākas daudz braukt uz dažādām iestādēm, arī dažādām valstīm, strādāt bibliotēkās. Televīzijas žurnālistiem darba vide ir dažāda – viņam jājūtas brīvi kameru priekšā un var būt jāuzstājas tiešraidēs arī no tā sauktajiem karstajiem punktiem, piemēram, valstīm, kurās notiek karadarbība. Žurnālista darba laiks nav stingri normēts – var būt jāstrādā jebkurā nedēļas dienā gan vēlu vakarā, gan agri no rīta. Darbs bieži tiek veikts pēc iepriekš saskaņota grafika. Darbs var būt jāveic bīstamos vai saspringtos apstākļos, tāpēc vēlams būt izturīgam pret stresu.

Darba iespējas:

var strādāt dažāda tipa mediju organizācijās (laikrakstos, žurnālos, televīzijā, radio, elektroniskajos medijos). Žurnālisti var nebūt piesaistīti kādam konkrētam medijam, bet gan strādāt neatkarīgi un iesniegt savus rakstus, pētījumus dažādiem plašsaziņas līdzekļiem (kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants).

Iespējamais atalgojums:

atalgojuma apmērs ir virs vidējā atalgojuma valstī – visbiežāk to veido honorāri (autoratlīdzība) – tas nozīmē, ka alga atkarīga, piemēram, no uzrakstīto materiālu daudzuma un izmēra (zīmju skaita). Tāpat atalgojuma apmērs atkarīgs no medija, kurā žurnālists strādā, piemēram, sabiedriskais medijs vai komercmedijs. Vairāk saņem žurnālisti, kas strādā privātajās struktūrās, bīstamos apstākļos. Ja žurnālists strādā neatkarīgi vai materiāla sagatavošanai izmanto ilgāku laiku, arī ienākumu līmenis ir svārstīgs.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

jābūt vispusīgi izglītotam, jābūt bagātam vārdu krājumam, plašam skatījumam uz lietām, labām komunikācijas prasmēm, izturībai pret stresu, spējai skatīties uz notiekošo objektīvi, analītiskai domāšanai. Jāprot strādāt komandā un individuāli, plānot savu darbu. Tāpat svarīga ir spēja argumentēt savu viedokli. Jābūt labam oratoram, radošai domāšanai, iniciatīvai, vēlmei izzināt notiekošo un saņemt atbildes, godprātīgai attieksmei pret darbu.