Korektors veic tekstu koriģēšanu, literāro un gramatisko kļūdu labošanu. Ņemot vērā, ka teksti tiek rakstīti uz datora, tekstu gramatiskai pārbaudei izmantojot datorprogrammas, korektora darbs pēdējos gados vairāk tuvinās literārajai rediģēšanai, veicot arī stilistiskus labojumus, kurus pēc tam nepieciešams saskaņot ar autoru.

Korektors darbā:

• veic teksta saturisku un formālu analīzi atbilstoši rediģējamā teksta specifikai un valodas kultūras prasībām;
• rediģē tekstu - labo interpunkciju un ortogrāfiju saskaņā ar literārās valodas prasībām;
• veic teksta pārbaudi un rediģēšanu vismaz divas reizes ­– sākotnēji veic teksta labošanu datorā, pēc tam pārlasa teksta maketu drukātā formā un ar pildspalvu atzīmē neprecizitātes;
• konsultējas ar valodniekiem no Latviešu valodas institūta, kā arī Latviešu valodas aģentūras darbiniekiem par jaunvārdiem un to latvisko formu; 
• atveido jaunvārdus ar anglicisma formu latviešu valodā, izmantojot angļu – latviešu valodas vārdnīcas un tulkošanas principus latviešu valodā;
• pārlasa teksta izdrukas vairākas reizes, lai pēc iespējas novērstu tekstā vairāk kļūdas;
• izmanto dažādu valodu normatīvos avotus (gramatikas, skaidrojošās un tulkojošās vārdnīcas, valodas prakses rokasgrāmatas, Valsts valodas centra normatīvos dokumentus, lietvedības standartus);
• papildina zināšanas un prasmes par valodas kultūru, valodas prakses un grāmatniecības aktualitātēm.

Darba aprīkojums:

darbā izmanto rakstāmpiederumus – zīmuļus, pildspalvas teksta izdruku labošanai, biroja iekārtas (datoru, portatīvo datoru, kopētāju, printeri u.tml.) un dažādus saziņas līdzekļus (e-pastu, internetu, tālruni, mobilo tālruni), teksta satura precizēšanai un stila labošanai – vārdnīcas, enciklopēdijas, izdevumus par valodas kultūras jautājumiem, informatīvos izdevumus, atlantus u.c., kā arī internetu.

Darba apstākļi:

valsts iestādēs strādā astoņu stundu darba dienu, plašsaziņas līdzekļos (interneta portālos, mājaslapās, presē, TV, radio) darba diena ir nenormēta, kā arī reizēm jāstrādā arī brīvdienās. Piemēram, strādājot presē, kur laikraksts iznāk reizi nedēļā vai retāk, jārēķinās, ka raksti ienāk neregulāri, daļa rakstu var tikt iesūtīti pēdējā dienā, līdz ar to darba tad būs vairāk. Tāpat presē, it īpaši dienas laikrakstos, lielākoties ir maiņu darbs (tā var būt rīta vai vakara maiņa). Savukārt grāmatu korektoram ir līgumā noteikts termiņš, līdz kuram teksts jāizlabo, tāpēc viņš pats var regulēt, kā sadalīt laiku un paveikt uzticēto. Pamatā korektoram ir sēdošs darbs telpā – pie datora, ar lielu piepūli acīm un intensīvu informatīvo slodzi. Ja korektors strādā vienā telpā ar citiem kolēģiem, grūtības koncentrēties lasāmajam tekstam var sagādāt skaļums telpā. Var strādāt attālināti, jo viss notiek ar datoru. Arī samaketētās lapas var atsūtīt tādā formātā, ka ir iespējams pārlasīt, vai viss ir kārtībā, un veikt labojumus.

Iespējamais atalgojums:

korektora atalgojums ir virs vidējā valsts atalgojuma līmeņa. Atalgojums ir atkarīgs no Latvijas reģiona un iestādes vai uzņēmuma, kurā korektors strādā, kā arī no korektora pieredzes, kvalifikācijas, darba apjoma.

Darba iespējas:

strādā valsts pārvaldes iestādēs (ministrijās, tiesās u.c.), izdevniecībās, apgādos, redakcijās, tulkošanas birojos, reklāmas aģentūrās, plašsaziņas līdzekļos (presē, TV, radio, interneta portālos, majaslapās), kā arī profesionālās nevalstiskās organizācijās, kur notiek dažādu rakstītu un runātu tekstu sagatavošana, rediģēšana un iespiešana.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

jāpiemīt labām koncentrēšanās spējām, radošai domāšanai, jābūt augstai atbildības izjūtai un asai uztverei, jābūt vērīgam, pacietīgam, precīzam, punktuālam, ar spēju saredzēt kopskatu, labai valodas izjūtai, bagātam vārdu krājumam. Jābūt zinošam dažādās jomās, jāprot strādāt veikli saspringtos apstākļos, jāprot veikt vairākus uzdevumus vienlaikus, strādāt individuāli un kolektīvā, jābūt psiholoģiskajai noturībai. Nepieciešama laba redze un skaidri saprotams rokraksts.