Valsts robežsardze (turpmāk – Robežsardze) ir  Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana. Robežsardzes darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēktiesības, atklātumu, vienvadību un balstoties uz personu palīdzību. Robežsardze aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases, nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības.

Valsts robežsardzes galvenie uzdevumi

  • veic robežkontroli, nodrošina un kontrolē valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma ievērošanu;
  •  apsargā valsts robežu, valsts robežas drošības nodrošināšanai nepieciešamās būves (tostarp nostiprinājuma būves) un elementus;
  • novērš mēģinājumus nelikumīgi mainīt valsts robežas atrašanās vietu apvidū;
  • sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pierobežā novērš Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu;
  • novēro valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas, ūdeņus un gaisa telpu;
  • kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu;
  • novērš preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām;
  • plāno tās funkciju īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru;
  • nodrošina valsts robežas uzturēšanu, kā arī valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas  un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu;
  • nodrošina, ka tiek izpildītas Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktās saistības valsts robežas režīma jautājumos;
  • atbilstoši kompetencei noregulē ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistītos incidentus;
  • nodrošina, ka tiek izpildīti starptautiskie līgumi par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras valstī uzturas nelikumīgi;
  • veic preventīvus pasākumus ar valsts robežas šķērsošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai.

Prasības, lai kļūtu par robežsargu:

Latvijas Republikas pilsonība; iegūta vismaz vidējā izglītība; vecumā no 18 – 40 gadiem; fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis, psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām; latviešu valodas prasme tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai; nedrīkst būt sodāmība par tīša nozieguma izdarīšanu.

Karjeras uzsākšanas un attīstības iespējas Valsts robežsardzē

Robežsarga profesiju var apgūt Valsts robežsardzes koledžas īstenotajā profesionālās tālākizglītības programmā „Robežapsardze”.  Dokumentus iesniegt mācībām Valsts robežsardzes koledžā var visās Robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs vai izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.lv (izvēloties attiecīgo teritoriālo pārvaldi). Uzņemšanas noteikumi mācībām Valsts robežsardzes koledžā pieejami Valsts robežsardzes koledžas mājas lapā, sadaļā „Reflektantiem, Uzņemšanas noteikumi”.
Pēc profesionālās tālākizglītības programmas „Robežapsardze” apguves robežsargam tiek piešķirta kvalifikācija – Valsts robežsardzes inspektors  un robežsargs tiek pārcelts turpmākam dienestam Robežsardzes struktūrvienībās instruktora amatā.
Pēc noteikta praktiskā dienesta perioda robežsargs var uzsākt studijas Valsts robežsardzes koledžā, apgūstot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu „Robežapsardze”  (studiju ilgums 2 gadi pilna laika studijās vai 2,5 gadi nepilna laika studijās). Pēc šo studiju absolvēšanas robežsargs tiek pārcelts turpmākam dienestam uz Robežsardzes struktūrvienībām un iecelts jaunākā virsnieka amatā.
Robežsargam ir iespēja pēctecīgi turpināt studijas arī bakalaura studiju programmā „Robežapsardze” Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, iegūstot profesionālo bakalaura grādu robežapsardzībā un Valsts robežsardzes vecākā virsnieka profesionālo kvalifikāciju.

Robežsarga pienākumi

Robežsargu pienākumi ir novērst likumpārkāpumu, atklāt un aizturēt pārkāpumu izdarījušās personas. Pienākumus pilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, Robežsardzes reglamentiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī priekšnieku pavēlēm un rīkojumiem. Robežsargi piedalās arī starptautiskās misijās un operācijās. 

Robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības:

  • noskaidrot personas identitāti;
  • robežšķērsošanas vietā pārbaudīt personu, transportlīdzekli un lietas;
  • kontrolējot, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, izceļošanu un tranzītu, kā arī preču pārvietošanu pāri valsts robežai, ārpus robežšķērsošanas vietas pārbaudīt transportlīdzekli;
  • pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām informāciju, dokumentus un citus materiālus, kas nepieciešami Robežsardzes uzdevumu izpildei;
  • neļaut valsts robežu šķērsot personai, kurai kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums izbraukt no valsts;
  • izņemt nederīgu ceļošanas dokumentu un citu dokumentu, kura nepieciešamība noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas kārtību un ceļu satiksmes jomu;
  • apsargāt un apsardzes uzraudzībā pārvietot aizturēto, apcietināto vai ar brīvības atņemšanu notiesāto personu.

 

Informācija sagatavota sadarbībā ar Valsts robežsardzi

Atjaunots 2022. gada 1. jūnijā
Publicēts 2016. gada 7. decembrī