Izmeklētājs izskata ziņas par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un lemj par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, veic kriminālprocesuālās darbības, noskaidro, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums un kāda ir noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu iesaiste, iegūst ziņas par faktiem un nostiprina pierādījumus, pieņem lēmumu par kriminālprocesa virzību.

 Izmeklētājs darbā  (krimināltiesību jomā) 

• Pārbauda iesniegtās vai iegūtās ziņas par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pieņem lēmumu par iesnieguma tālāku virzību.
• Uzsāk un organizē kriminālprocesa norisi un tā lietvedību. Noskaidro personu, kura izdarījusi iespējamo noziedzīgu nodarījumu. Uzsāk procesu pret juridisko personu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.
• Izskaidro cietušajam noziedzīga nodarījuma radītā kaitējuma kompensācijas pieteikšanas un saņemšanas kārtību, veic pasākumus kompensācijas piedziņas nodrošināšanai. Veic pasākumus noziedzīgi iegūtas mantas atdošanai īpašniekam vai likumiskajam valdītājam. Veic pasākumus noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai. Apzina procesuālo izdevumu apjomu un lemj par to piedziņu.
• Nodrošina sadarbību ar citām iestādēm un organizācijām, kā arī nodrošina starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.
• Izskata pieteikumus, iesniegumus, lūgumus un sūdzības kriminālprocesā.
• Lemj un sagatavo dokumentus par personas tiesību ierobežošanas procesuālajiem piespiedu līdzekļiem un to izpildi, piemēram, aizturēšanu, ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, piespiedu atvešanu u.c. Pamato un argumentē piespiedu līdzekļa piemērošanas nepieciešamību.
• Lemj un sagatavo dokumentus procesuālās sankcijas piemērošanai, piemēram, brīdinājums, piespiedu nauda. Pamato un argumentē sankcijas piemērošanas nepieciešamību.  
• Ievēro informācijas aizsardzības pasākumus, profesionālās un vispārējās saskarsmes principus un ētiku, kā arī civilās, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.
• Regulāri pilnveido savas profesionālās zināšanas un prasmes.

Darba apstākļi un aprīkojums

Izmeklētājam pārsvarā ir darbs pie datora, ar dokumentiem, normatīvajiem aktiem (Krimināllikumu, Kriminālprocesa likumu u.c.) un specializētajām sistēmām, datu bāzēm.

Darbā izmanto aprīkojumu apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmetu apskašu veikšanai un pierādījumu izņemšanai. Nepieciešamības gadījumā velk speciālu apģērbu un lieto aizsarglīdzekļus, piemēram, apskatot ugunsgrēka vietu.

Dodas izbraukumos ar dienesta auto uz notikuma vietām, kratīšanām, prokuratūru u.c. Pielieto dienesta ieroci atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Dažreiz izmeklētājam nākas strādāt virsstundas, tostarp naktīs, lai piedalītos nozieguma izmeklēšanā, ja ir liels darba apjoms un sarežģīts kriminālprocess. 

Atbilstoši noteiktajai kārtībai atsevišķās tiesībaizsardzības iestādēs reizi gadā izmeklētājam ir jānokārto profesionālo zināšanu un prasmju pārbaudes eksāmens. Izmeklētajam reizi gadā jākārto arī fiziskās sagatavotības pārbaudījums.

Darba un izaugsmes iespējas

Izmeklētājam darba iespējas ir dažādās izmeklēšanas iestādēs Latvijā, piemēram, Valsts policijā, Valsts drošības dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijā, Iekšējās drošības birojā, Valsts robežsardzē u.c.

Izmeklētāja darba pieredze un izpratne par kriminālprocesuālajām darbībām būs ļoti vērtīga, ja vēlies kļūt, piemēram, par advokātu, prokuroru vai tiesnesi.

Rakstura īpašības, prasmes un kompetences, lai labi veiktu darbu

• Loģiskā un analītiskā domāšana, vērīgums - prasme pamanīt detaļas.
• Spēja ātri pieņemt svarīgus lēmumus un uzņemties atbildību.
• Fiziskā sagatavotība un psiholoģiskā noturība, pacietība.
• Radošums un azartiskums darba procesā, vēlme pilnveidoties.
• Godīgums un nevainojama reputācija.
• Ļoti labas sadarbības prasmes.
• Erudīcija – plašas zināšanas dažādās jomās.
• Darbu reglamentējošo normatīvo aktu pārzināšana.
• Ļoti jāpatīk izmeklēšanas darbam - tam jābūt sirdsdarbam.
• Teicamas latviešu valodas zināšanas.
• Labas argumentācijas prasmes.

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Vērtīgi izmeklētāja karjeru sākt Valsts policijas iecirkņa inspektora amatā (izmeklēšanas jomā). Lai arī izmeklētājam Valsts policijā ir ļoti liels darba apjoms, tā ir iespēja gūt pieredzi dažādu kriminālprocesu izmeklēšanā, rodas izpratne par kriminālprocesa norisi, kā arī sapratne, kāda veida noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana saista vairāk.

• Pārsvarā izmeklētājam ir darbs ar dokumentiem un normatīvajiem aktiem, darbs pie datora. Izmeklētājs iegulda lielu darbu un nozīmīgu laiku, lai saņemtu atļauju, piemēram, veikt kratīšanu vai noklausīšanos. Ir jāsagatavo vairāki dokumenti ar pamatojumu, kāpēc šīs darbības ir nepieciešamas. Izmeklētājs arī pavada daudzas darba stundas, rakstot protokolus, piemēram, nopratināšanas protokolus vai apskates protokolus. Tāpēc izmeklētajam ir jābūt labai rakstu valodai – prasmei pareizā un nepārprotamā valodā formulēt tekstu, prast saprotami un analītiski aprakstīt, izskaidrot un argumentēt.

• Vienam izmeklētājam aktīvo jeb izmeklēšanā esošo kriminālprocesu skaits var būt ļoti liels, īpaši darbā Valsts policijā. Par krimināllietām izmeklētājs bieži domā arī esot mājās, jo ir grūti “atslēgties” no darba. Ilgstoši strādājot par izmeklētāju, var nākties saskarties ar profesionālo izdegšanu, jo darba ikdiena ir saistīta ar negatīvām emocijām un notikumiem. Tāpēc ir svarīgi, ka kolēģi un tiešie vadītāji ir atsaucīgi un atbalstoši, saliedētā kolektīvā darbs norit efektīgāk.

• Personas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pašas atzīstas ļoti reti. Darbā ir vajadzīgas psiholoģijas zināšanas. Strādājot profesijā vairākus gadus, izmeklētājs attīsta prasmi ātri “nolasīt”, kāda ir persona (liecinieks vai aizdomās turētais), un tam atbilstoši izvēlas nopratināšanas taktiku, lai saņemtu no personas nepieciešamo informāciju. No izmeklēšanas taktikas atkarīgs, kāds attiecīgajā procesā ir izmeklētājs  - viltīgs, pretimnākošs, dusmīgs, kurā brīdī pasmaidīs, kurā brīdī būs strikts, kurā brīdī uzdos ar izmeklēšanu nesaistītu jautājumu un tad atgriezties pie lietas jautājumiem. Lai arī kādu taktiku izmeklētājs izvēlas, pratināšanas procesā nekad nedrīkst pārkāpt normatīvos aktus un ētikas normas.

• Pratināšanas vai kratīšanas procesā var notikt dažādas situācijas, tostarp kuriozas. Tāpēc jābūt gatavam ātri reaģēt un pieņemt lēmumu, kā šajās situācijās rīkoties, piemēram, kad kratīšanas laikā, persona cenšas iznīcināt pierādījumus, dedzinot datoru vai pat apēdot dokumentu.

• Izmeklētāja darbā svarīga ir reputācija, kas, atkarībā no darba vietas  tiek pārbaudīta, pretendējot uz amatu. Tāpat ir iestādes, kurās izmeklētajam nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Ja ir vēlme veidot karjeru drošības un aizsardzības jomā, ir būtiski pievērst uzmanību tam, kādu priekšstatu par sevi un savu dzīvesveidu radi publiskā telpā, tostarp sociālajos tīklos. Arī strādājot par izmeklētāju, jātiecas parādīt, ka esi uzticams, jācenšas izvairīties no jebkādas rīcības, kas varētu diskreditēt sevi un pārstāvēto iestādi un kas mazinātu uzticību valsts pārvaldei.

• Mainās normatīvie akti, mainās arī veidi, kā un kādus noziedzīgus nodarījumus personas izdara. Ierasti personas, kas izdara noziegumus radošuma un tehnoloģiju izmantošanas ziņā ir soli priekšā tiem, kas izmeklē noziegumus. Līdz ar to arī mainās paņēmieni un taktika, kā strādā izmeklētāji. Tāpēc nepārtraukti ir jāmācās, jāpaplašina savas zināšanas un prasmes.

Informācija sagatavota sadarbībā ar:

-Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Inetu Cīruli, Otrās pārvaldes priekšnieci Andu Rumjancevu un KNAB izmeklētāju;
-Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes (VRS DAP) priekšnieka vietnieku (Kriminālizmeklēšanas dienesta priekšnieku) Māri Pukinski;
-Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 5.biroja priekšnieci Nataļju Kovaļu;
-VP Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Austrumu iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas vecāko inspektori Leldi Ločmeli.