Mākslas zinātnieks analizē, pēta un salīdzina mākslas darbus vai arhitektūru realitātē (muzejos, izstāžu zālēs, privātkolekcijās, mākslinieku darbnīcās, pilsētvidē, ainavā), kā arī reprodukcijās un fotoattēlos. Pētniecības procesā tiek intervēti mākslinieki un dažādu jomu zinātāji, tiek strādāts arhīvos un studēta literatūra. Apgūtais tiek pārdomāts, interpretēts – un top zinātniski raksti, publikācijas, grāmatas,  audio un video sižeti, izstādes un lekcijas.

Darba un izaugsmes iespējas

Darbs ir skolās un augstskolās kā pedagogam / pasniedzējam, kā speciālistam muzejos un mākslas galerijās, pieminekļu aizsardzības jomā, žurnālistikā, var būt mākslas izstāžu kurators (galerijās, muzejos, neatkarīgos projektos), tekstu autors mākslas izdevumos vai radošo industriju nozarē, mākslas eksperts starpdisciplināros jautājumos, arī gids. Iegūtā humanitārā izglītība sniegs iespēju strādāt gan valsts, gan privātās iestādēs. Padziļināta izpratne par mākslas vēsturi ir priekšrocība straujajā digitalizācijas laikmetā.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

• interese par mākslu un kultūras procesiem, vērīgums, spēja analizēt;
• interese par kultūrvēsturi un mākslas norisēm, izpratne par dažādu laikmetu sabiedriskajiem procesiem, kas ietekmējuši vēsturi, tostarp mākslas vēsturi;
• atsevišķos izvēlētā darba segmentos, piemēram, pedagogs, kurators vai gids - komunikācijas un organizēšanas prasmes;
• svarīgs darba instruments un veiksmes atslēga ir izkopta runas un rakstu valoda, prasme ar savu stāstījumu aizraut, ieinteresēt. Nozīme ir arī svešvalodu zināšanām – angļu un citām valodām;
• būtiska ir zinātkāre, drosme, pašorganizācija, iniciatīva, neatlaidība, vēlme pilnveidoties un apgūt jaunas zināšanas un iemaņas, piemēram, lasīt vecajā drukā, lasīt rokrakstus;
• ļoti būtiska prasme ir kritiskā domāšana – prast izvērtēt informācijas avota ticamību un nepaļauties tikai uz vienu informācijas avotu. Kritisko domāšanu, var sākt attīstīt jau skolas laikā, jo šī prasme nepieciešama jebkurā profesijā un arī personīgajā ikdienas dzīvē.

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Nebaidīties kļūdīties, jo tas nereti noved pie jaunām atklāsmēm.
• Spēja pielāgoties dažādām situācijām un prasme strādāt komandā – tas īpaši svarīgi ir, piemēram, kuratora darbā, kad izstādes veidošanas procesā ir jāsadarbojas ar māksliniekiem, izstādes iekārtotājiem, scenogrāfiem, dizaineriem, sadarbības partneriem un citiem speciālistiem. Pēc izstādes atklāšanas kuratora uzdevums ir komunicēt ar medijiem un apmeklētājiem, līdz ar to prasme izteikties, ieinteresēt, laba runas un rakstu valoda ir ļoti būtiska. Taču, ja ir vēlme virzīt savu karjeru tikai mākslas pētniecības jomā, sev piemērotu darba vidi atradīs arī introvertas dabas cilvēks.
• Pētnieka vai muzeja speciālista darbā ļoti noder labas plānošanas prasmes un pacietība, jo vienas izstādes organizēšanas process var ilgt pat vairākus gadus, kad gandrīz katru dienu ir jāizdara kādas konkrētas lietas, jāsazinās ar kādu no izstādes organizēšanā iesaistītajiem u.tml. Kurators veido komandu, kas iesaistīta izstādes organizēšanā, līdz ar to būtiski ir arī prast uzrunāt, iedvesmot un vadīt.
• Jāuzņemas atbildība par savu darbu – par veikto mākslas darbu izpēti un izteiktajiem secinājumiem, par to, kā interpretē mākslinieka darbus un kā tos iekļauj mūsdienu kontekstā. Tāpēc ir jābūt zinošam, jāvelta laiks dažādu periodu mākslas vēstures un teorijas apguvei, kā arī jāseko līdzi aktualitātēm mūsdienu mākslā.