Mikrobiologa profesija ir pieprasīta profesija vairākās tautsaimniecības nozarēs, kuras būtiski ietekmē mūsu ikdienas gaitas. Mikrobiologus iedala sekojošās specialitātēs: zinātnes mikrobiologi; vides mikrobiologi; gēnu inženierijas mikrobiologi; medicīnas mikrobiologi, farmācijas mikrobiologi un pārtikas rūpniecības mikrobiologi.
Mikrobiologs darbā:
- pēta baktērijas, rauga un pelējuma sēnes – to uzbūvi, funkcijas un nozīmi;
- izstrādā veidus kā izmantot dabā esošos mikroorganismus cilvēka labā, piemēram mīklas raudzēšana maizei, skābo piena produktu ražošanā, alus un vīna darīšanā vai ādas un linu miecēšanā;
- laboratorijās veic dažādus pētījumus un izmēģinājumus;
- pēta mikroorganismu funkcijas un dabu;
- izstrādā tehnoloģijas dažādojot produkta garšas, bet nezaudējot produktu sākotnējās īpašības;
- veic dažādas analīzes, kvalitātes kontroli;
- pēta nelabvēlīgo mikroorganismu klātbūtni pētāmajā materiālā;
- pēta un meklē iespējas, kā ar mikroorganismiem attīrīt vides piesārņojumu, kontrolē vides piesārņojumu, notekūdeņus;
- pārbauda ūdens un augsnes kvalitāti;
- nodarbojas ar gēnu inženieriju – pārveido mikroorganismus, lai cilvēks tos izmantotu pēc iespējas efektīvāk.
Darba aprīkojums:
mikrobiologs darbā lieto laboratoriskās iekārtas (piemēram, laminārās plūsmas galdus, termostatus, mikroskopus (gaismas, elektroniskos)), laboratorijas traukus (kolbas, mēģenes, pipetes, Petri plates, pārsēšanas cilpiņas u.c.) un mērinstrumentus (svarus, pH metrus, optiskā blīvuma mērītājus, turbidimetrus, spektra fotometrus, centrifūgas, dažādas identifikācijas sistēmas (piemēram, Biolog), fermentatorus u.c.). Darbā tiek izmantoti individuālās aizsardzības līdzekļi (piemēram, vienreiz lietojami gumijas cimdi, sejas maskas, cepurītes, respiratori u.c.). Izmanto arī datoru un specializētas datorprogrammas, dažāda veida biroja tehniku.
Darba apstākļi:
mikrobiologi pārsvarā strādā laboratorijās, tīrajās telpās (t.s. boksos). Mikrobiologi, kas iegūst dažādus apkārtējās vides paraugus, nereti strādā ārpus telpām, bet iegūtos materiālus apstrādā laboratorijās iekštelpās. Darba laiks un režīms atkarīgs no darba devēja (uzņēmuma). Lielākoties mikrobiologi strādā astoņu stundu darba dienu, bet, lai spētu nepārtraukti nodrošināt kvalitātes kontroli vai sekot līdzi procesu darbībai, daļa mikrobiologu strādā arī maiņās saskaņā ar noteiktu darba grafiku, reizēm arī brīvdienās un svētku dienās. Zinātnē strādājošie mikrobiologiem bieži nākas strādāt virsstundas un brīvdienās, jo pētāmie procesi nepakļaujas kalendāra ietekmei. Mikrobiologa darbs saistīts ar dažādiem (arī bīstamiem) mikroorganismiem, ķīmiskām vielām, reizēm nepatīkamām smakām.
Darba iespējas:
mikrobiologi var strādāt klīnikās, slimnīcās, zinātniskajos institūtos, pārtikas rūpniecības uzņēmumu laboratorijās, farmācijas uzņēmumos, kvalitātes kontroles un vides aizsardzības iestādēs.
Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:
pacietība, precizitāte, prasme strādāt individuāli un sadarboties ar kolēģiem, atbildības sajūta, fiziskā izturība ilgi atrasties statiskās pozās, spēja pilnveidoties un sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām. Darbā bieži sastopama un nepieciešama angļu valoda.
