Māsa veic pacientu aprūpi - piedalās ārstniecībā, vada pacientu aprūpes darbu, nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos, veic profesionālās izglītības darbu, plāno un organizē aprūpes procesu sadarbībā ar citiem iesaistītajiem ārstniecības komandas dalībniekiem.

Aprūpe ir neatņemama veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kas ietver veselību uzlabojošus un slimību profilakses pasākumus, visu vecumu fiziski un garīgi slimu cilvēku, kā arī invalīdu aprūpi jebkurā veselības aprūpes centrā un vietējās sabiedrības vidē. Ņemot vērā šo plašo veselības aprūpes darbības lauku, māsām ir jāvelta īpaša uzmanība atsevišķa cilvēka, ģimenes un cilvēku grupas „attieksmei pret reālām vai iespējamām veselības problēmām” (Amerikas Māsu asociācija, 1980, 9.lp). Attieksme attiecināma gan uz atveseļošanos no kāda atsevišķa saslimšanas gadījuma līdz pat ilgtermiņa veselības politikas izstrādei.

Rūpējoties par cilvēkiem, kā slimiem, tā veseliem, māsu unikālā loma ir novērtēt viņu attieksmi pret savu veselības stāvokli un palīdzēt cilvēkiem rīkoties tā, lai uzlabotu veselību un veicinātu atveseļošanos, kā arī doties cieņpilnā nāvē bez citu palīdzības, ja viņiem tam pietiek spēka, gribas vai zināšanu, un māsas veic to visu tā, lai palīdzētu cilvēkiem atgūt pilnīgu vai daļēju neatkarību, cik ātri vien iespējams (Henderson, 1977, 4.lp.). Veselības aprūpes sistēmā māsas kopā ar profesionāļiem citos veselības aizsardzības un sabiedrisko pakalpojumu sektoros strādājošajiem plāno, iedzīvina un nodrošina, lai veselības aprūpes sistēma atbilstu veselības stiprināšanas, slimību profilakses, kā arī slimu cilvēku un invalīdu aprūpes mērķiem.

Māsas vada un pārrauga māsas palīgu, asistentu un sanitāru darbu. Parasti slimnīcās darbs tiek organizēts tā, lai māsas specializētos noteiktā medicīnas nozarē, noteiktā slimību virzienā un līdz ar to rūpētos par pacientu grupu ar līdzīgu slimības gaitu un simptomiem, līdzīgām kopšanas prasībām.

Māsas profesionālie uzdevumi

• nodrošināt un īstenot aprūpes procesu;
• nodrošināt konfidencialitāti un pacientu tiesības profesionālajā darbībā;
• veikt pacienta stāvokļa novērtēšanu;
• nodrošināt māsas prakses kvalitāti un attīstību;
• nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu dzīvībai kritiskās un katastrofu situācijās;
• nodrošināt pediatrisko aprūpi, jaundzimušā, zīdaiņa un mātes aprūpi;
• nodrošināt ilgtermiņa aprūpi pacientiem ar hroniskām slimībām;
• nodrošināt pacientu aprūpi vispārējā medicīnā un ķirurģijā;
• nodrošināt aprūpi pacientiem ar psihiskās veselības un attīstības traucējumiem;
• nodrošināt aprūpi personām ar invaliditāti;
• nodrošināt geriatrisko aprūpi;
• veikt primāro veselības aprūpi un aprūpi mājās visu vecumu posmu personām, kā arī veikt paliatīvo aprūpi un mirstoša pacienta aprūpi;
• ievērot infekciju kontroles principus;
• veikt nepārtrauktu savu zināšanu un prasmju izvērtēšanu, uzturēšanu un pilnveidošanu;
• izglītot pacientus, viņu ģimenes locekļus un sabiedrību akūtu un hronisku slimību gadījumos;
• veikt klīnisko aprūpi (medikamentozā un brūču aprūpe, pacienta mobilizācija, šķidruma un uztura uzņemšana pacientam, pacienta sagatavošana procedūrām u.c.);
•  līdzdarboties veselības aprūpes un sociālās labklājības jomas pētījumos un projektos;
• ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, vides aizsardzības un civilās aizsardzības prasības, kā arī ētiku un cilvēktiesības profesionālajā darbībā.

Latvijā ir noteiktas četras māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializācijas:

• anestēzija un intensīvā aprūpē;
• bērnu aprūpē;
• psihiatrija un narkoloģija;
• perioperatīvā aprūpē.

Māsas (vispārējās aprūpes māsas) specializāciju iegūst, apgūstot attiecīgo akreditēto tālākizglītības programmu. Vairāk informāciju skatīt: https://www.masuasociacija.lv/talakizglitiba.

Anestēzijas un intensīvās aprūpes māsas kompetencē ir pacientu vitālo funkciju novērtēšana, nodrošināšana un uzturēšana anestēzijas un intensīvās terapijas laikā, pacientu pirms un pēc anestēzijas aprūpe, ķirurģisko un terapeitisko procedūru izpilde, laboratorisko izmeklējumu un ekspresanalīžu veikšana pacientiem anestēzijas un intensīvās terapijas laikā, kā arī nodrošināt infekciju kontroles pasākumus operāciju zālē un intensīvās terapijas nodaļā.

Bērnu aprūpes māsa sadarbībā ar pediatru vai ģimenes ārstu nodrošina veselības aprūpi visu vecumu bērniem, nodrošināšana bērnu aprūpi fiziskās un psihiskās attīstības traucējumu gadījumos, iegūto un iedzimto slimību un veselības traucējumu gadījumos, uztur un veicina bērnu veselību, veic slimību profilaksi, kā arī izglīto bērnus un viņu ģimenes locekļus par veselības veicināšanu un uzturēšanu.

Psihiatrijas un narkoloģijas māsa veic veselības aprūpi pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. pacientiem ar atkarībām), līdzdarbojas diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšanā psihiatrijā un narkoloģijā, sadarbībā ar psihiatriskās rehabilitācijas komandas dalībniekiem piedalās rehabilitācijas procesa īstenošanā, izglīto pacientus, viņu tuviniekus un sabiedrības grupas par psihiskās veselības traucējumiem un slimībām (t. sk. atkarībām), kā arī par aprūpes principiem minēto veselības traucējumu un slimību gadījumos.

Perioperatīvās aprūpes māsa plāno operācijas, ievērojot steidzamības kategorijas, sagatavo pacientu dažādām operācijām vai invazīvām procedūrām, sagatavo personālu, operāciju zāli, instrumentus, aprīkojumu un materiālus operācijas veikšanai, nodrošina instrumentēšanu un veic asistēšanu operācijas laikā, nodrošina izmeklējuma bioloģiskā materiāla uzglabāšanu un nogādāšanu uz laboratoriju, pasūta nepieciešamo sterilo materiālu, plāno medicīnisko ierīču pasūtīšanu, dokumentēšanu un uzskaiti, izglīto pacientus un viņu tuviniekus par pēcoperācijas periodu (riski un pasākumi to mazināšanai pēcoperācijas periodā, infekcijas profilakse, sāpju mazināšana u.tml.).

Darba aprīkojums

Māsas darbā lieto ļoti daudz un dažādus medicīnas instrumentus, tehniskās iekārtas un mehānismus. Šis aprīkojums ir atkarīgs no konkrētās māsas darba specifikas, piemēram, māsa, kas strādā pie ģimenes ārsta savā darbā pārzina un veic vakcināciju, pacientu aprūpi, kas saistīta no cilvēka dzimšanas līdz sirmam vecumam un lielā mērā saistīta ar medicīnas dokumentāciju. Savukārt, piemēram, māsas, kuras strādā operāciju zālēs izmanto ļoti plašu medicīnas instrumentu klāstu – sākot ar skalpeļiem un šļircēm un beidzot ar ļoti specifiskām medicīnas iekārtām.

Darba apstākļi

Māsas strādā telpās, nepieciešamības gadījumā dodoties mājas vizītēs, uz dažādām izsaukumu vietām, uzņēmumiem un organizācijām neatkarīgi no laika apstākļiem un gadalaika. Viņas strādā astoņu stundu darba dienu. Māsas stacionāros un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādā pēc iepriekš noteikta grafika, plānojot darbu arī naktīs, brīvdienās un nedēļas nogalēs. Nereti māsām ilgs laiks jāpavada, stāvot kājās. Darbs var būt saistīts ar pacientiem, kas slimo ar dažādām infekcijas slimībām, ar pacientiem pēcoperāciju periodā, tāpēc ļoti svarīgi šajā darbā ievērot personīgo higiēnu, tīrību un sterilitāti.

Darba iespējas

Māsas var strādāt dienas stacionāros (veselības aprūpes iestādēs, kur pacients uzturas tikai dienu), valsts vai privātās klīnikās, poliklīnikās, plaša profila slimnīcās, ārstu privātpraksēs, rehabilitācijas centros, sociālās aprūpes centros, vakcinācijas kabinetos, skolās un uzņēmumos, kur iekārtoti speciāli medicīniskie kabineti. Ir māsas, kuras sniedz individuālu medicīnisku aprūpi pacienta dzīvesvietā. Šo darbu māsas var veikt pacienta mājās, aprūpes vai rehabilitācijas centros. Pieaugot sabiedrības labklājības līmenim, arvien vairāk māsu darbs tiek pieprasīts tieši pacienta aprūpei mājās.

Iespējamais atalgojums

Mēnešalgu ārstniecības personām nosaka atbilstošie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi, valsts vai pašvaldības un darba devējs privātajā sektorā.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu:

• ļoti labas profesionālās zināšanas atbilstoši kompetencei;
• prasmes sniegt neatliekamo palīdzību kritiskās situācijās;
• spēja strādāt gan individuāli, gan komandā;
• spēja strādāt paaugstināta stresa apstākļos, uzņemties atbildību atbilstoši kompetences līmenim;
• spēja domāt kritiski, kā arī noteikt prioritātes savā darbā;
• kārtīgums, labas komunikācijas prasmes, organizētība;
• prasmes strādāt ar datoru;
• vismaz divu svešvalodu zināšanas;
• vēlme nepārtraukti papildināt savas zināšanas.