Vai jūsu ģimenē kāds ir bijis saistīts ar aviāciju? Kāpēc tu izvēlējies veidot karjeru aviācijas nozarē?

Neviens no ģimenes nav bijis saistīts ar šo jomu! Parēķinot gadus, izrādās mans pirmais lidojums bijis tieši „airBaltic” lidojums no manas dzimtās pilsētas Ventspils uz Rīgu 2008.gadā. Tās bija īpašas sajūtas! Arī mani kolēģi ir teikuši, ka ar aviāciju saslimst uz visu mūžu – es laikam esmu saslimusi. Man patīk kopējā atmosfēra, kas saistās ar aviāciju, tai skaitā lidmašīnas un lidostas gaisotne. Konkrēta mērķa, kur es vēlos nonākt aviācijas nozarē, man nebija – tas viss attīstījās ļoti lēnām. Var teikt, ka šis amats ir iegūts nejaušības rezultātā.

Kā izpaužas nejaušība?

Pēc vidusskolas es iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē un sāku mācīties uzņēmējdarbības loģistiku. Loģistika ir saistīta ar transportu, tostarp arī gaisa satiksmi – var teikt, ka tas bija neapzināts solis ceļā uz aviāciju. Pēc otrā kursa ieraudzīju karjeras dienu sludinājumu, ka pastāv iespēja doties uz „airBaltic” un iepazīties ar uzņēmumu. Atnākot uz uzņēmumu, man piedāvāja aizpildīt prakses vietas anketu, kurā atzīmēju, ka mani varētu interesēt prakses vieta operatīvajā dienestā. Tā es tiku pie prakses vietas „airBaltic”. Jau toreiz kā praktikante biju tieši šajā – lidojumu plānošanas dispečera - amatā. Prakses laikā man piedāvāja turpināt izglītošanos augstskolā un paralēli mācīties par lidojumu plānošanas dispečeri. Nu jau ir divi gadi kopš ieņemu pastāvīgu lidojumu plānošanas dispečera amatu. Arī augstskolu esmu absolvējusi, jo lidojumu plānošanas dispečeram bez specifiskajām zināšanām jābūt arī augstākajai izglītībai.

Ko dara lidojumu plānošanas dispečers?

Mana ģimene vēl joprojām nesaprot, ko es īsti daru, jo aviācijā visi amati ir savstarpēji saistīti, norit nemitīga informācijas apmaiņa gan tiešā komunikācijā, gan elektroniski.

Lidojumu plānošanas dispečers sagatavo lidojuma plānu pilotam un gaisa satiksmes kontrolei.

Gatavojot lidojumu plānu, ir jāņem vērā un jāizvērtē dažādi apstākļi, kas varētu ietekmēt konkrēto lidojumu. Vispirms ir jāizvērtē, kādi ierobežojumi konkrētajā laikā ir gaisa telpā vai lidostās. Piemēram, lidostās var tikt veikti skrejceļa remontdarbi, kuru dēļ skrejceļš tiek slēgts vai veikti citi darbi, kas var ietekmēt lidojumu. Jāskatās arī laika apstākļi gan pacelšanās, gan plānotajās nosēšanās lidostās. Ja ir slikti laika apstākļi, jāizvērtē, vai lidostai ir nepieciešamais aprīkojums un apkalpe ir pietiekami kvalificēta, lai veiktu pacelšanos vai nosēšanos tik sliktos laika apstākļos. Jāizvērtē arī laika apstākļi pa ceļam – vai nav gaidāma spēcīga turbulence vai negaiss, vai neaktivizējas kāds vulkāns, piemēram, nesen sāka izvirst Etna. Pārbaudot visus kritērijus, ir jāpieņem lēmums, pa kuru ceļu un kā lidot ir visoptimālākais risinājums. Aprēķinām arī lidojumam nepieciešamo degvielas daudzumu. Kad visi aprēķini ir veikti, informācija tiek nosūtīta pilotam. Speciālu plānu nosūtām arī gaisa kontroles dienestam, tādējādi piesakot savu lidojumu. Līdz ar to visi gaisa kontrolieri, kas būs pa ceļam, būs informēti par mūsu reisu. Var teikt, ka

esam pilotu labās rokas, ceļa rādītāji.

Paskaidro detalizētāk: kādi ierobežojumi var būt gaisa telpā?

Daudziem ir maldīgs priekšstats, ka lidmašīna no punkta A uz punktu B lido pa taisnu līniju, bet tas nebūt tā nav, jo arī gaisā, tāpat kā uz zemes, ir ceļi. Tāpat jāskatās, kas notiek uz zemes, kur pāri lidos lidmašīna, piemēram, uz zemes var norisināties militārs konflikts, tādēļ, drošības apsvērumu dēļ, lidmašīnas tiek novirzītas citviet.

Vai piloti drīkst pieņemt savu lēmumu lidojuma laikā?

Piloti drīkst pieņemt savu lēmumu, ja tas balstīts uz pamatotiem argumentiem. Piemēram, priekšā ir liels negaisa mākonis un pilots gaisa kontroles dienestam paziņo, ka lidos tam apkārt. Arī gaisa kontroles dienests lidojuma laikā var ieteikt izvēlēties citu ceļu, piemēram, novirzīt lidmašīnas pa mazāk noslogotiem ceļiem, jo nereti arī gaisa telpā pietrūkst kapacitātes – vienā teritorijā vienā laikā ir pārāk daudz lidmašīnu. Lidmašīna nav mašīna, kas var sēdēt sastrēgumā – tai ir jālido, tāpēc tiek pieņemti lēmumi aplidot apkārt konkrētajai vietai.

No kā jūs baidāties?

No nesagatavotības, no nepareiziem aprēķiniem, no pieļautām jebkādām kļūdām, jo tās var atstāt nopietnu iespaidu. Aprēķiniem izmantojam dažādas datorprogrammas, kurās ievadot attiecīgos parametrus, tiek sniegts piedāvājums kā un pa kurieni lidot.

Taču tam ir tikai informatīvs raksturs, jo gala lēmumu pieņem dispečers.

Nākas saskarties arī ar situācijām, kad lidojumu nākas aizkavēt, jo galamērķa lidostā veidojas sastrēgums. Kā jau teicu, lidmašīna nevar stāvēt gaisā un gaidīt, tāpēc tai ir jāatrodas uz zemes, kamēr tiks atļauts pacelties, jo galamērķa lidostā uz ielidošanas laiku lidostā būs brīva vieta.

Kāds ir darba laiks?

Mums ir 12 stundu dienas un nakts maiņas, kam seko brīvdienas. Lai gan naktī ir maz lidojumu, mums ir jāgatavo lidojumu plāni rīta pīķim, jo lidojuma plānam ir jābūt gatavam divas trīs stundas pirms izlidošanas. Piemēram, ja lidojums ieplānots 7 no rīta, tad aktīvi gatavot to sākam jau ap trijiem četriem naktī. Mums tradicionāli visaktīvākās ir rīta stundas un pēcpusdiena, kad ar īsiem starplaikiem gaisā paceļas daudzas „airBaltic” lidmašīnas, kuras dodas uz dažādiem galamērķiem. Vasaras periodā, kad ir jāsagatavo lidojuma plāni ap 130 „airBaltic” reisiem, dienas maiņas strādā viens dispečers un viņa palīgs, kurš palīdz tikt galā ar nestandarta situācijām.

Cik laika prasa lidojuma saplānošana?

Tas ir atkarīgs no lidojuma galamērķa, piemēram, reisu no Rīgas uz Tallinu var saplānot dažās minūtēs, jo tas ir ļoti īss lidojums, savukārt Rīga - Madride lidojuma plānošana var ieilgt līdz pusstundai. Plānošanas laiks ir atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem, tostarp, vai tā ir brīvdiena vai darbadiena, cikos ir lidojums un vēl daudz dažādiem sīkumiem, kam jāpievērš uzmanība.

Kādi ir tavi kolēģi un darba apstākļi?

Visi kolēģi ir lieliski. Darba apstākļi ir diezgan saspringti, jo nemitīgi kaut kas notiek, kaut kas mainās – tas mani notur tonusiņā. Ja runājam par darba vietu, tad varu teikt tikai labāko – mēs esam labi nodrošināti ar visu nepieciešamo, telpas ir komfortablas un estētiskas. Atpūtas laiks maiņas laikā nav ieplānots – tas, kad būs laiks paēst vai atpūsties, ir atkarīgs tikai no paša spējām organizēt savu darbu. Arī

atalgojuma līmenis ir konkurētspējīgs un nodrošina pietiekami labu dzīvi.

Priecē, ka „airBaltic” jau deviņus gadus pēc kārtas ir atzīts par labāko darba devēju transporta un loģistikas nozarē.

Kā notiek informācijas apmaiņa ar kolēģiem un pilotiem?

Ar pilotiem sazināmies elektroniski un telefoniski, ja ir kas īpašs stāstāms, bet ar kolēģiem no operatīvā dienesta sēžam vienā telpā un ziņu apmaiņa notiek elektroniski vai klātienē.

Ko teiksiet jauniešiem, kuriem tagad ir jāizvēlas nākotnes karjera?

Nevajag baidīties izmēģināt vairākus variantus. Daudzi uzskata, ka tagad ir jāpieņem lēmums visai dzīvei, taču tas tā nav – šobrīd ir ļoti daudz iespēju iepazīt dažādas profesijas. Nevajag baidīties. Arī es ne vienmēr biju pārliecināta par savām spējām, taču saņēmos un nokārtoju visus eksāmenus. Paldies arī maniem lieliskajiem kolēģiem, kuri nekad neliedz padomu.