Kļūt par ģeotehnikas speciālistu bija bērnības sapnis vai izvēli ietekmēja kādi nejauši faktori?

Bija vairākas ieceres, kur studēt. Klases biedra vecākais brālis sāka studēt ģeoloģiju, un es arī ieinteresējos, jo studiju saturs šķita interesants.

Lai strādātu par ģeotehnikas speciālistu, jāiegūst bakalaura grāds un jāpabeidz arī maģistra studijas?

Pietiek arī ar bakalauru. Sākot strādāt, bija doma uz laiku pārtraukt uzsāktās maģistra studijas, bet, draudzenes mudināts, tomēr saņēmos un tās pabeidzu. Pabeidzot mācības, zināšanas ir tikai aptuvenas un lielu daļu darbā nepieciešamo prasmju tomēr apgūst darba procesā. Studiju laikā biju daudzās un dažādās praksēs Latvijā, Igaunijā un Polijā, taču tajās nebija iespēja apgūt praktiskās, darbā nepieciešamās iemaņas, vairāk apguvu teorētiskās zināšanas. Tā bija laikā, kad es studēju – 2000. gadu sākumā. Taču esmu runājis ar studentiem un secinu, ka tagad studijas ir mainījušās. Studenti apgūst arī praktiskas metodes, piemēram, urbšanu un zondēšanu.

Uzskatu, ka studijās svarīgi ne tikai uzzināt, kādus instrumentus izmanto darbā, bet arī redzēt tos dzīvē un prast pielietot.

Tagad jūsu pieredze ir mērāma padsmit gados, bet vai atceraties, kāda bija pirmā darba pieredze? Cik viegli bija atrast darbu kā jaunam speciālistam?

Kad studēju maģistros, sāku strādāt akmens apstrādes jomā, kas mani ieinteresēja, bet, redzot darba virtuvi, sapratu, ka to darīt tomēr nevēlos. Meklēju darbu citur un, vēl studējot maģistrantūrā, atradu nelielu ģeoloģijas uzņēmumu, kas pamatā nodarbojās ar ģeodēziju un ģeoloģija bija tās pastarpināts profils. Darbu atradu diezgan ātri, bija tā sauktie “treknie gadi” un darba netrūka.

Jums ir ģeotehniķa sertifikāts. Tas ir visiem obligāts? Kā notiek šī sertifikācija?

Sertifikāts ģeologam nav obligāts lai strādātu, bet, kad jau esi ar pieredzi, esi izmācījies teoriju un praksi un saproti visu ģeotehniskās izpētes kopumu, kā arī vēlies sasniegt augstāku līmeni, tad ir noderīgi iegūt ģeotehniķa sertifikātu.

Sertifikāts dod tiesības parakstīt atskaites, veikt darbu uzraudzību un uzņemties par tiem atbildību. Katram uzņēmumam, kurš nodarbojas ar ģeotehniskās izpētes veikšanu, komandā ir jābūt sertificētam ģeotehniķim vai arī jābūt sadarbības līgumam ar sertificētu ģeotehniķi.

Sertifikāciju veic Latvijas Būvinženieru savienība (LBS). Ikviena atbilstoši izglītota persona ar darba pieredzi, var vērsties pie LBS, nokārtot eksāmenu un saņemt sertifikātu. Bet jārēķinās ar sertifikāta uzturēšanas ikgadējām izmaksām. Sertifikāts ir derīgs piecus gadus. Iepriekš ik pēc pieciem gadiem bija atkārtoti jākārto eksāmens. Tagad, lai resertificētos, ir profesionāli jāpilnveidojas – jāsakrāj punkti pa kategorijām par kvalifikācijas celšanu dažādos virzienos, piemēram, tāmju veidošana, darba drošība, u.c. Lielākoties tie ir maksas semināri, kuri ir vairāk noderīgi arhitektiem vai projektētājiem, bet diemžēl ļoti maz tiek skarta un iztirzāta ģeotehniskās izpētes joma.

Ģeotehniskajā izpētē ir daudz dažādas komponentes. Kādi ir jūsu darba pienākumi?

Ģeotehniskajā izpētē tiek veikti lauka izpētes darbi, kas lielākoties sastāv no urbšanas, zondēšanas un laboratoriskiem pētījumiem.

Izpēti veicam visam, kam nepieciešams, piemēram, projektējamiem angāriem, privātmājām, daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkām, maģistrāliem gāzesvadiem, ostu piestātnēm, u.c. objektiem.

Veicam arī ģeotehnisko uzraudzību, kur nav konkrēti noteiktas pielietojamās metodes, tās var būt dažādas un atkarīgas no projektējamās būves izvēlētajiem pamatu tipiem un ģeotehniķa ieskatiem. Ģeotehniskās uzraudzības darbu programma  tiek iepriekš sagatavota un saskaņota ar pasūtītāju. Pie pārbaudes metodēm var minēt: pāļu viengabalainības testu, pārbaudes tiek veiktas ar skaņas metodi (Sonic Integrity Testing); smilts sablīvējuma pārbaudi; grunts nestspējas testu; dinamiskās un statiskās plātnes testu.

Tāpat ģeotehniskajā uzraudzībā tiek izvērtēta konkrētā objektā veiktā ģeotehniskā izpēte. Ja ir kādas šaubas vai aizdomas par nepilnvērtīgi vai nepietiekoši veiktu darbu, mēs veicam kontroles darbus – papildu statiskā zondēšana vai urbumu izpētes punkti, viss iepriekš tiek saskaņots ar pasūtītāju.

Kādos objektos pamatā darbojaties?

Strādājam ar visdažādākajiem objektiem, visdažādākajās vietās, tie var būt gan sarežģīti, gan salīdzinoši vienkārši. Vienkāršāk ir strādāt tīrā pļavā, kur nav būvgružu un komunikāciju vai applūstošas zonas. Sarežģītāk ir strādāt Vecrīgā, kur procesu apgrūtina, piemēram, saskaņošanas darbi, vecas ēkas, seni, nevienam nezināmi, ar grunti apbērti pamati, biezs un nezināmu sajaukumu kultūrslānis, komunikācijas (inženiertīkli), tāpat bieži ir sarežģīti iebraukt šādās vietās ar smago tehniku.

Sarežģīti ir strādāt uz akvatorija (uz ūdens virsmas) no pontona vai platformas, piemēram, ostu piestātnes vai projektējami tilti. Akvatorijā esam strādājuši Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Salacgrīvā un Klaipēdā, Lietuvā. Izpētes veikšana Lietuvā iespējama vienīgi sadarbojoties ar Lietuvas kolēģiem, jo gala atskaite jāiesniedz viņu valsts valodā - lietuviešu.

Veicot darbus akvatorijā, uz platformas vai pontona novieto visu tehniku, papildus tiek piesaistīti kuģi jeb velkoņi, kas peldlīdzekli pārvieto no uzkraušanas vietas uz punktu, kur jāveic izpēte un atpakaļ uz nokraušanas vietu. Akvatorijas izpētē pontona kustības rada avārijas riskus – urbšanas vai zondēšanas stieņu salaušanu un pazaudēšanu, pie tam, atstājot nolauzto instrumentu zemē, tas var radīt bojājumus citiem peldlīdzekļiem. No procesa viedokļa – urbšanas apvalkcaurule jāievieto no pontona/platformas augšas līdz gruntij. Sliktos laikapstākļos, peldlīdzekļa kustības rezultātā var notikt pontona nobīdes no punkta un apvalkcaurule gruntī saliecas un atrodas šķībi. Ja tādā apvalkcaurulē ievieto urbšanas serdi, tā visticamāk saķersies un sāks griezties kopā ar apvalkcauruli, kuru atskrūvē vaļā kādā no savienojuma posmiem. Ja tā notiek, kad ir izurbti jau, piemēram, 20 metri, bet jāizurbj 30 metru dziļumā, tad jātiek galā ar radušos problēmu/avāriju un viss jāsāk no jauna. Dažkārt tiek zaudēti darba materiāli, kuri nereti uz vietas nav pietiekamā daudzumā, lai varētu turpināt strādāt, to risina, braucot pakaļ papildu materiāliem vai tos aizņemas no citu uzņēmumu kolēģiem. Šāda pārurbšana ir sarežģīta, laikietilpīga un dārga, turklāt nākas kavēt termiņus, kuri vienmēr ir svarīgi.

Jums tā ir gadījies?

Protams, bet no kļūdām un dažādām nestandarta situācijām mēs mācāmies un augam.

Instrumenti, ar kuriem strādājat, ir sarežģīti?

Sākotnēji, redzot visu, ar ko ir jāstrādā, šķiet sarežģīti un nesaprotami, bet kā jau katrā nozarē - pamazām apgūstot, viss kļūst pašsaprotams.

Instrumenti ir dažādi un to precīzus nosaukumus nemācēšu minēt, iespējams pat latviešu valodā kādam no tiem nav nosaukuma vispār, bet pamatā izmantojam: urbšanā - šnekus, šneku pirkstus, urbšanas uzgaļus, dakšu (šneku fiksēšanai), apvalkcaurules, apvalkcauruļu atslēgas, apvalkcauruļu savilcēju/turētāju, urbšanas serdi, urbšanas kroņus, pagarinājuma stieņus, ūdens spici (ūdens parauga noņemšanai) u.c.; zondēšanā – dinamiskās zondēšanas komplektu (zondēšanas stieņi, zondes uzgalis, izvilcējs, iedzīšanas uzgalis, atslēgas stieņu atskrūvēšanai un nofiksēšanai), statiskās zondēšanas komplektu. Minētie instrumenti ir tikai daļa no visiem darbā izmantotajiem instrumentiem un materiāliem.

Vai tehnoloģijas mainās un pastāvīgi jāmācās?

Padomju laiku tehnika, Krievijas šodienas tehnika un instrumenti pamatā ir līdzīgi šodienas rietumu produkcijai, bet atšķiras niansēs - metodēs un kvalitātē. Mēs strādājam ar jaunu Krievijā ražotu Kamaz tehniku urbšanā, bet izmantojam ļoti daudzus rietumos ražotus instrumentus. Tāpat mēs strādājam ar jaunu Itālijā ražotu zondēšanas tehniku. Izmantojam dažādu ražotāju un valstu tehnoloģijas un instrumentus, rēķinot izmaksu un kvalitātes attiecības.

Jums kā ģeotehniķim ir kāda noteikta specializācija?

Mūsu uzņēmums vairāk nodarbojos ar ģeotehnisko izpēti un uzraudzību, bet nenodarbojas vai nodarbojas reti ar karjeru izpēti, ūdens apgādes lietām, piesārņojuma kontroli pazemes ūdeņos degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm. Neveicam arī dziļurbumus privātmājām saistībā ar ūdens vai siltuma apgādi.

Katrai ēkai vajadzīga šāda veida ekspertīze?

Pēc Zolitūdes traģēdijas tika pieņemti stingrāki Ministru kabineta noteikumi būvniecības jomā, un šāda ģeoloģiskā izpēte ir obligāta, bet ne visas pašvaldības uz to uzstāj. Taču, ja būvniecībai jāņem kredīts bankā, tā visticamāk, prasīs ģeoloģisko izpēti, jo arī bankas saskārās ar 2006. – 2009. gadā ātri būvētām “trekno gadu” ēkām, kurām vēlāk sākās dažādas problēmas neatbilstošu pamatu izvēlē pie konkrētā reģiona grunts apstākļiem.

Ja būs nepareizi izvēlēti pamati, būs liels ēkas deformāciju risks, kas novedīs pie papildu izmaksām. Ja nav veikta izpēte, arī pie labvēlīgām gruntīm iespējama nepareiza pamatu izvēle.

Grunts ķīmisko sastāvu analizējat paši vai vedat uz laboratorijām?

Mūsu uzņēmumam nav pašiem savas laboratorijas, izmantojam tās kā ārpakalpojumu. Ja runa iet tieši par ķīmisko sastāvu, tad nav tik vienkārši, ka nodod grunti/ūdeni laboratorijai, kura visu izpēta un viss! Vispirms no pasūtītāja jāsaprot, kādas konkrēti ķīmiskās analīzes vajadzīgas, piemēram, smago metālu piesārņojumu vai agresivitāti pret betonu un metāliem. Mēs kopīgi ar pasūtītāju definējam, kādas tieši analīzes laboratorijai jāveic.  

Kāda ir Jūsu darba ikdiena? Piedalāties gan urbšanas, gan izpētes, gan dokumentu sagatavošanas darbos? 

Cenšamies darbus kompānijā sadalīt tā, lai visiem ir iespēja pastrādāt gan ārā – lauka darbos, gan ofisā. Pēc tam, kad no mūsu kompānijas pensijā aizgāja cilvēks, kas strādāja ar statisko un dinamisko zondēšanu, šo funkciju pamatā pārņēmu es, tādēļ man sanāk ļoti daudz būt ārā objektos. Ir arī darba dienas ofisā pie datora, kad veicu datu apstrādi, izvērtējot lauku izpētes darbu žurnālus, ģeotehniskās izpētes izstrādņu izvietojuma un pamatu konstrukcijas, novērošanas urbuma izpildes shēmas – no tā visa veidojot atskaites. Esmu strādājis ģeotehniskās uzraudzības jomā, taču ar pārbaudēm, jo sevišķi statiskās plātnes testiem, vairāk darbojas kāds no kolēģiem. Kopumā darām tā, lai ikviens varētu veikt pietiekami plaša spektra darbus, tā mēs varam viens otru aizvietot slimības vai atvaļinājuma laikā.

Nav tā, kā bieži iedomājas studenti un kā arī es pats savulaik domāju, ka ģeologs tikai atnāk ar mapīti, paskatās paraugus, pieraksta datus un aiziet. Jārēķinās, ka būs arī fizisks darbs, būs jāceļ smagi instrumenti un aprīkojums, būs jāsamirkst.

Darba laiks ir normēts, klasisks, vai bieži ir izbraukumi, kad jāstrādā arī vakaros, brīvdienās?

Lielākoties objekti atrodas Rīgā un Pierīgā, un līdz ar to, izdodas iekļauties darba laikā no pulksten 8 līdz 17. Ja kādu dienu nākas strādāt ilgāk, tad citu dienu darba laiku var saīsināt. Dažkārt izbraucam komandējumos tālāk, piemēram, uz Ventspili, Liepāju, Daugavpili, Salacgrīvu, paliekot kādu laiku tur. Bet tie drīzāk ir izņēmumi, pamatā spējam pieturēties pie klasiska darba laika grafika.

Jums ir sezona un nesezona, kad darbu ir mazāk?

Vairs nē. Objektu un darba ir daudz. Varbūt vasarās vai pavasaros vairāk aktivizējas privātmāju klienti, bet pamatā ģeotehnisko izpēti vairāk pasūta arhitekti. Ziemā ir nedaudz mierīgāk, ja ir liels sals. Daļu no metodēm nevar veikt mīnus grādos, piemēram, serdes urbšanu ar ūdens skalošanu. Var gan urbt arī bez ūdens, bet process būs daudz ilgāks, lēnāks un tiks iegūts nekvalitatīvāks grunts paraugs. Ja nav praktiskie darbi, ir lietas, ko darīt ofisā, jāveic lauka darbu apstrāde vai arī veicam tehnikas apkopi. Turklāt, apstākļi var strauji mainīties - vienā brīdī nav pasūtījumu, bet pēkšņi tiek akceptēti divi, trīs objekti, kuros jāstrādā faktiski vienlaikus. Tad jādomā, kā visu paspēt - urbt, zondēt, atdot paraugus, sagaidīt rezultātus un apstrādāt datus.

Kas Jums patīk savā darbā?

Ir patīkami strādāt, kad jau ļoti daudz pārzini un saproti savā jomā. Sākums nevienam nav viegls, ir daudz jāiemācas. Mums ir saliedēts kolektīvs, esam komandā seši cilvēki. Esam dažādi, bet katram ar katru pārklājas kādas ārpus darba intereses, kas vieno un par ko var aprunāties.   

Ir kādas grūtības, ar kurām jārēķinās?

Jārēķinās gan ar fizisku darbu, gan darbu dažādos laikapstākļos, kā arī ar atbildību. Kādam varbūt traucēs tas, ka būs grūti prognozēt darbu apjomu. Pasūtītāji arī vienmēr vēlas zināt, cik laika un resursu aizņems darbi, taču to uzreiz ir grūti atbildēt. Tu vari aizbraukt uz objektu, ieraudzīt skaistu pļavu, bet, sākot izpēti, atklāsies, ka pirms gadiem desmit tur ir sabērti būvgruži, kam pa virsu ir iesēta zāle. Tad skaidrs, ka izpēte tik ātri nenotiks un būs jautājums, vai vispār to ar konkrētām metodēm varēs veikt.

Kādas īpašības ir būtiskas ģeotehniķa darbā? 

Jābūt pacietīgam, gatavam apgūt arvien jaunu informāciju un rast idejas sarežģītās situācijās. Darbam ir jāpatīk un jāgrib strādāt, tad visu var apgūt. Mums kompānijā nesen uz pusslodzi sāka strādāt students, un izskatās, ka viņam darbi labi padodas, tostarp apgūt jaunas lietas, piemēram, darbu ar AutoCAD programmu. Pie urbšanas vai zondēšanas vienmēr būs klāt kāds pieredzējušāks kolēģis, kurš pamācīs, palīdzēs. Kad es sāku strādāt, tiku kā no laivas iemests ūdenī un nācās pašam mācīties un saprast, ko un kā darīt, mēs nevēlamies, lai tā būtu mūsu jaunpienācējiem, tāpēc ar visu apmācām pakāpeniski.

Vai šajā darbā ir pietiekami augsts un konkurētspējīgs atalgojums? Tā apmērs ir atkarīgs no pieredzes un konkrētu darbu veikšanas?

Mums ir cietā alga un netiek šķirots, kurš, kādus darbus kurā dienā vai nedēļa paveicis. Zinu, ka ir uzņēmumi, kur ģeotehniķi strādā kā individuālie komersanti, bet tas, manuprāt, nav tik izdevīgi un ērti, ir pašiem jāsniedz finanšu, grāmatvedības atskaites. Algu protams, vienmēr var vēlēties lielāku, bet principā esmu apmierināts ar atalgojumu. Ja mēs kā uzņēmums esam daudz padarījuši un arī nopelnījuši, tad tiek izmaksātas prēmijas, kuras tiek maksātas visiem vienādā apmērā, nešķirojot, vai sertificēts vai nesertificēts, jo darbus darījuši visi.

Kāda ir konkurence šajā nozarē un profesijā? 

Ģeoloģijas firmu ir diezgan daudz, bet tā kā tagad “Rail Baltica” projektā iesaistīti ļoti daudz uzņēmumi un neapstājas arī visi pārējie projekti, tad šobrīd trūkst cilvēku un uzņēmumu, kas kvalitatīvi varētu veikt nepieciešamos ģeoloģijas darbus. Līdz ar to tiek pagarināti termiņi gan laboratorijās, gan arī ģeotehniskajā izpētē. Gadās mums arī dažkārt pateikt, ka tuvākā mēneša vai divu laikā, vairs nevaram paņemt jaunus objektus, izņemot varbūt kādus mazākus objektus, kur var iztikt ar zondēšanu un seklākiem urbumiem, ko veic ar zondēšanas iekārtu. Darba šobrīd tiešām netrūkst.