Medicīnas fiziķis strādā sadarbībā ar dažādu nozaru speciālistiem (inženieri, fiziķi, matemātiķi, ārstu, biologu u.c.), atbild par drošu, efektīvu jonizējošā un nejonizējošā starojuma* izmantošanu pacientu diagnostikā un ārstēšanā.
Medicīnas fiziķis pārzina medicīnisko ierīču uzbūvi, veic starojuma tehnoloģiju pielietošanas uzraudzību un ierīču kalibrēšanas mērījumus, izveido pacienta medicīniskās apstarošanas plānus staru terapijā un veic to izpildes uzraudzību, kā arī izstrādā radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas ārstniecības uzņēmumos.

*Jonizējošais starojums ir augstfrekvences (>3*10^15 Hz) daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veida starojums, kas spēj jonizēt molekulas (tas ir, notiek jonu un brīvo elektronu veidošanās vielā no neitrāliem atomiem vai molekulām). Jonizējošā starojuma piemēri - rentgenstarojums, gamma starojums, neitronu starojums; Nejonizējošais starojums ir visa veida elektromagnētiskais starojums, kura frekvence ir <3*10^15 Hz un kurš nespēj jonizēt molekulas un atomus, piemēram, dienas gaisma, infrasarkanais starojums.

Medicīnas fiziķis darbā:

• veic jonizējošā starojuma avotu kvalitātes uzraudzību, risku un kļūdu novērtēšanu, kā arī organizē dozimetrisko instrumentu kalibrēšanu un izstrādā dozas mērījumu metodes;
• veic nejonizējošā starojuma medicīnisko ierīču kvalitātes uzraudzību medicīniskajā diagnostikā un terapijā (ierīču pieņemšanas pārbaudes, regulārās kvalitātes pārbaudes un ekspluatācijas uzraudzību);
• veic medicīnisko procedūru fizikāli tehnisko nodrošināšanu staru terapijā (izstrādā tehniskās specifikācijas starojuma avotiem un mērierīcēm; izstrādā procedūras starojuma avotu parametru novērtēšanai; izstrādā pacienta individuālo apstarošanas plānu; veic kvalitātes mērījumus; uzrauga pacienta apstarošanas plāna izpildi);
• veic medicīnisko procedūru fizikāli tehnisko nodrošināšanu kodolmedicīnā** (piedalās pacienta kodolmedicīniskajos izmeklējumos; veic pacienta dozas aprēķinu kodolmedicīnas procedūrās; veic medicīnisko un bioloģisko atkritumu radioaktivitātes mērījumus pirms to utilizācijas);
• veic radiācijas aizsardzības un radioaktīvo materiālu aprites uzraudzību medicīnā (plāno radioaktīvo materiālu ražošanas, iegādes, uzglabāšanas un utilizācijas kārtību; veic darbinieku dozimetriju un darba vietu monitoringu; izglīto darbiniekus par jonizējošo starojumu riskiem; piedalās radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas metodikas izstrādē);
• organizē medicīnisko iekārtu un sistēmu uzraudzību, kontroli un testēšanu, kā arī veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu;
• sadarbībā ar ārstniecības personām pilnveido medicīnas  fizikas metodes diagnostikai un ārstēšanai.

**Kodolmedicīna – medicīnas nozare, kurā slimību diagnostikai un ārstēšanai izmanto radionuklīdus (ķīmiskus savienojumus, kas satur radioaktīvu materiālu).

Jāņem vērā, ka medicīnas fiziķi dažādās darbības jomās pilda atšķirīgus daba uzdevumus. Par medicīnas fiziķa darba pienākumiem atkarībā no darbības jomas vairāk vari skatīt  Latvijas medicīnas inženierzinātņu un fizikas biedrības Informatīvajā materiālā.

Darba aprīkojums

Medicīnas fiziķis strādā ar diagnostiskām iekārtām, piemēram, ultrasonogrāfs (USG), rentgendiagnostikas iekārta (RTG), Gamma kamera, pozitronu emisijas tomogrāfijas/datortomogrāfijas iekārta (PET/DT) un radioterapijas iekārtām (lineārais paātrinātājs). Darba aprīkojumā ietilpst arī dažāda veida dozimetri jonizācijas kameras, fantomi, elektrometri. Viena no sarežģītākajām iekārtām medicīnas fiziķa darbā ir lineārais paātrinātājs – šo iekārtu izmanto staru terapijā, ārstējot vēzi. Izmantojot plānošanas programmatūru, fiziķis kontrolē starojuma kūli, komandas tiek nosūtītas un lineāro paātrinātāju. Šādi tiek nodrošināta efektīva staru terapija, samazinot jonizējošā starojuma radītos blakusparādību un komplikāciju riskus.

Darba apstākļi

Medicīnas fiziķa darba apstākļi ir atkarīgi no darbības jomas. Ja darbs ir medicīnas iekārtu sertificēšanas/inspicēšanas iestādēs vai apmācību jomā, darba ikdienā būs regulāri izbraucieni un komandējumi. Savukārt, ja medicīnas fiziķis strādā staru terapijā, tad darbs būs pamatā pie datora ar plānošanas programmatūru un kvalitātes mērījumu veikšanu medicīnas iekārtām attiecīgajā medicīnas iestādē.
Medicīnas fiziķa darba vidē esošais jonizējošais starojums un radioaktivitātes izmantošana var būt bīstama un kaitēt veselībai. Taču šādā darba vidē tiek pievērsta īpaša uzmanība nodarbināto aizsardzībai un drošībai. Ievērojot darba drošības pasākumus, medicīnas fiziķa darba vide nav kaitīga veselībai. Darba aizsardzības prasības ir noteiktas, balstoties uz vairākām starptautiskām vadlīnijām un ES direktīvām.

Darba un izaugsmes iespējas

Medicīnas fiziķis var strādāt pētnieciskajos institūtos, veselības aprūpes iestādēs, medicīnas iekārtu pārdošanas un izplatīšanas uzņēmumos, medicīnas programmatūras apmācības jomā, medicīnas iekārtu inspicēšanas un sertificēšanas iestādēs vai uzņēmumos, kā arī valsts iestādēs (Radiācijas drošības centrs, Veselības inspekcija).
Veselības aprūpes iestādēs medicīnas fiziķi var veikt gan medicīnisko apstarošanas plānu izstrādi, gan kvalitātes mērījumus iekārtām. Taču var būt arī tā, ka attiecīgajā iestādē viens medicīnas fiziķis specializējas tikai pacientu medicīnisko apstarošanas plānu izstrādē, kas ir darbs pie datora un atbilstošu plānošanas programmatūru, savukārt cits medicīnas fiziķis specializējas tieši kvalitātes mērījumu un iekārtu darbības pārbaudē. 

Profesijas darba vides attēlu galerijā https://www.profesijupasaule.lv/galerija-medicinas-fizikis sniegsim Tev ieskatu medicīnas fiziķa darba ikdienā, kas saistīta ar staru terapiju onkoloģijā. Staru terapija ir viena no onkoloģijas ārstēšanas metodēm, taču šī metode izņēmuma gadījumos var tikt pielietota arī neonkoloģiskām saslimšanām. Staru terapijas galvenais mērķis ir vēža ārstēšana, izmantojot augstas enerģijas jonizējošo starojumu.

Rakstura īpašības un prasmes, lai labi veiktu darbu

• Jābūt zināšanām par darbā izmantojamajām medicīnas iekārtām (to uzbūvi, darbības principiem).
• Augstai atbildības sajūtai un precizitātei – piemēram, pat mazākā nobīde staru terapijas mērķa noteikšanā vai dozas piegādē var novest pie nepareizas ārstēšanas ar neprognozējamiem klīniskiem rezultātiem.
• Jāprot strādāt saskaņā ar vadlīnijām un plāniem, jāievēro instrukcijas.
• Vēlme mācīties, lasīt un pašam meklēt informāciju.
• Kaut arī medicīnas fiziķis nav ārstniecības persona, darbā ir jābūt pamatzināšanām par cilvēka anatomiju.
• Labas komunikācijas prasmes, jābūt vērstam uz sadarbību - īpaši šī prasme noder, strādājot medicīnas iekārtu pārdošanas un izplatīšanas jomā un medicīnas programmatūras apmācības jomā.
• Jāspēj domāt radoši un rast jaunus risinājumus (“domāt ārpus kastes”).

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Medicīnas fiziķa darbā medicīna un fizika ir cieši saistītas. Mūsdienās radiācijas tehnoloģijas strauji  attīstās, līdz ar to medicīnas fiziķim nepārtraukti jāseko līdzi aktualitātēm un jāpilnveido savas zināšanas, jālasa jaunākās publikācijas, pētījumi. Piemēram, jaunievedumi vai izmaiņas staru terapijas plānošanā, pieejā un metodēs notiek katru gadu.
• Medicīnas fiziķa darbā ir vērtīgi būt aktīvam un iesaistīties dažādos pētījumos un projektos, piemēram, jaunu metožu ieviešanā darbā ar medicīnas iekārtām. Tas sniedz iespēju profesionāli pilnveidoties un var ietekmēt arī atalgojumu.
• Strādājot klīniskajā vidē, ir iespējas piedalīties starptautiskajos projektos, konferencēs, iegūt pieredzes apmaiņu ar ārvalstu kolēģiem. Strādājot inspicēšanas jomā, ir iespēja apceļot Latviju. Savukārt, strādājot medicīnas iekārtu servisa uzņēmumos, ir iespēja piedalīties mācībās ārvalstīs.
• Medicīnas fiziķu atalgojums var būt atšķirīgs un ir atkarīgs no darbības jomas un iestādes / uzņēmuma, kurā strādā. Atalgojums privātā sektorā var būt augstāks.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrības pārstāvi, medicīnas fiziķi un inženieri Artūru Grigorjevu un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas fiziķi Vladu Vilimani.