Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris (medicīnas iekārtu inženieris) izstrādā jaunas un pilnveido esošās medicīnas fizikālās tehnoloģijas, iekārtas un sistēmas, pārzina medicīnisko iekārtu, instrumentu un sistēmu uzbūvi, darbības principus, izgatavošanas tehnoloģiju, izmantošanas nosacījumus un drošības aspektus. Piedalās ārstniecības iestādēs un laboratorijās iekārtu un sistēmu izvēlē, uzstādīšanā, regulēšanā un izmantošanā, organizē un veic attiecīgo iekārtu un sistēmu pārbaudes un uzraudzību, organizē un veic medicīnisko un laboratorijas iekārtu, sistēmu remontu, izstrādā tehnisko dokumentāciju, veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris darbā:

• izvērtē medicīniskās diagnostiskas, terapijas, rehabilitācijas vai laboratorijas iekārtu/sistēmu analogus, to darbības principus un lietošanas īpatnības;
• izvēlas attiecīgo iekārtu un sistēmu konceptuālus un tehniskus risinājumus;
• veic inženiertehniskos aprēķinus izvēlētajiem konceptuālajiem un tehniskajiem risinājumiem;
• izvērtē piemērotākās metodes pacienta un personāla aizsardzībai no riskiem, kuri saistīti ar medicīnisko iekārtu un sistēmu darbību;
• izstrādā medicīnisko iekārtu un sistēmu izgatavošanas tehnoloģiju;
• izvērtē potenciālos riskus, nosacījumus un metodes medicīnisko iekārtu un sistēmu tehniskās uzraudzības nodrošināšanai;
• pārzina normatīvo aktu prasības par medicīnisko iekārtu un sistēmu ekspluatāciju, tehnisko uzraudzību un drošību;
• atbilstoši medicīnisko iekārtu un sistēmu aprakstiem un darbības instrukcijām, veicina vislabākos iekārtas lietošanas apstākļus, lai mazinātu darbības traucējumu rašanās risku;
• veic inženiertehniskus mērījumus, kā arī dokumentē un analizē iegūtos rezultātus, izdara secinājumus;
• sagatavo medicīnisko instrumentu/iekārtu/sistēmu tehnisko dokumentāciju;
• veic pētījumus, tajā skaitā klīniskos pētījumus sadarbībā ar mediķiem un biologiem un citu jomu speciālistiem;
• veic veselības aprūpes personāla konsultēšanu un apmācību medicīnas inženierzinātņu jomā;
• pilnveido savas zināšanas par jaunumiem nozarē un profesionālās darbības jomā.

Lielai daļai medicīnas un laboratorijas iekārtu un sistēmu, piemēram, dzīvības uzturēšanas iekārtām, remonta veikšanai (detaļu maiņas līmenī) medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženierim ir nepieciešama attiecīgās iekārtas ražotāja autorizācija jeb rakstiska atļauja. Lai saņemtu autorizāciju, ir jāapgūst iekārtas ražotāja apmācību programma, pēc kuras apguves tiek izsniegts autorizācijas sertifikāts. Arī atsevišķu medicīnas iekārtu regulārās tehniskās apkopes veikšanai inženierim ir nepieciešama ražotāja autorizācija. Medicīnas iekārtu dokumentācijā ir norādīts, kādus attiecīgās iekārtas tehniskās apkopes vai remonta darbus drīkst veikt tikai ražotāja autorizēts medicīnas iekārtu inženieris.

Darba aprīkojums

Medicīnas tehniskās iekārtas, kas tiek izmantotas cilvēka medicīniskai izmeklēšanai, ārstēšanai vai novērošanai. Medicīnas iekārtu inženiera ikdiena nav iedomājama bez tādiem darba instrumentiem kā skrūvgrieži, knaibles, multimetri (sprieguma, strāvas, pretestības mērījumiem), dažādi mērītāji (spiedienam, plūsmai, temperatūrai u.c.), speciāla darba galda ar zemējumu elektronikas remontam, kā arī datora un viedtālruņa, jo liela daļa darbu ir saistīta ar komunikāciju, gan ar iekārtu lietotājiem (ārstiem un māsām), gan iekārtu ražotāju pārstāvjiem.

Darba apstākļi

Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris strādā galvenokārt telpās. Darba apstākļi ir atkarīgi no darbības jomas, piemēram, ja darbs ir medicīnas iekārtu sertificēšanas/inspicēšanas, izplatīšanas vai apkopes uzņēmumā, darba ikdienā būs regulāri izbraucieni un komandējumi. Ja darba vieta ir ārstniecības iestādē, izņēmuma gadījumos pienākumi būs jāveic ārpus darba laika, lai nodrošinātu pacientiem vajadzīgo medicīnas iekārtu darbību. Darbs ārstniecības iestādē ir cieši saistīts ar ārstniecības un aprūpes personālu, kā arī pacientu, līdz ar to ir jārēķinās ar paaugstinātas spriedzes apstākļiem akūtās situācijās, kad iekārta pēkšņi salūzt un ir nepieciešama tās aizvietošana vai operatīva remontēšana.

Darba un izaugsmes iespējas

Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris var strādāt zinātnē pētniecības jomā, medicīnas iekārtu ražošanas, servisa vai izplatīšanas jomā, kā arī medicīnas iekārtu inspicēšanas un sertificēšanas uzņēmumos, ārstniecības iestādēs vai valsts iestādēs (Radiācijas drošības centrs, Veselības inspekcija).
Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženierim ir iespēja iestāties profesionālajā biedrībā “Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrība”, kuras biedri darba grupu sastāvā piedalās nozares nacionāla līmeņa normatīvo aktu izstrādē, kā arī piedalās nacionālo un starptautisko projektu realizēšanā.

Profesijas darba vides attēlu galerijā sniegsim Tev ieskatu Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Medicīnas iekārtu darbības uzturēšanas dienesta inženieru darba ikdienā.

Rakstura īpašības, prasmes un kompetences, lai labi veiktu darbu

• Jābūt zinošam par medicīnas iekārtām, to uzbūvi un darbības principiem.
• Augsta atbildības sajūta un aizrautība ar darbu.
• Prasme strādāt saskaņā ar vadlīnijām, noteikumiem un ievērot instrukcijas.
• Vēlme pašam mācīties un attīstīties.
• Svešvalodu prasmes, galvenokārt angļu valoda.

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Uzsākot darbu ārstniecības iestādē, viens no izaicinājumiem varētu būt apstāklis, ka Tev, iespējams, būs jāiegūst ārstniecības personāla uzticība - jāpierāda, ka Tu kā jaunais speciālists esi zinošs, aktīvs un ieinteresēts strādāt. Arī tad, ja uzreiz nezināsi, kā konstatēt problēmu iekārtas darbībā un to salabot, būsi gatavs meklēt informāciju, mācīties, konsultēties ar kolēģiem, lai rastu risinājumu problēmai. Ja darba procesā ārstniecības personāls uzticas inženierim, sadarbība problēmas risināšanā sniedz labākos rezultātus.
• Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris izstrādā un rūpējas par iekārtām, kas nodrošina diagnostiku, ārstēšanu un dzīvības uzturēšanu, tāpēc ārkārtīgi svarīga īpašība ir atbildības sajūta par veicamo darbu un izpratne, ka Tava darba kvalitāte ir tieši saistīta ar pacientu veselību.
• Ļoti svarīgs ir “dedzīgums”, aizrautība ar darbu un sapratne, ka esi vietā, kur var ietekmēt procesus un sabiedrības veselību. Ja nav aizrautības par savu darbu, tad bieži ātri vien zūd jauda un enerģija, kā arī vēlme entuziastiski strādāt šajā jomā.
• Darba procesā jārīkojas atbilstoši instrukcijām, vadlīnijām un citiem darbu regulējošajiem normatīviem, taču ir gana daudz situāciju, kad nepieciešams radošums un iztēle, lai kopā ar savu un kolēģu pieredzi rastu labāko risinājumu problēmām.
• Daudz var mācīties no diskusijām, piemēram, ar kolēģiem vai medicīnas iekārtu ražotāju pārstāvjiem semināros. Tāpat, uzsākot darbu pēc studiju pabeigšanas, ļoti vērtīgi, ja darba vietā ir kolēģi, kam var jautāt viedokli un padomu.
• Darbā var būt spriedzes apstākļi, īpaši strādājot medicīnas iestādē. Jāņem vērā, ka arī medicīnas personāls strādā spriedzes apstākļos un vēlas tūlītēju risinājumu kaut kādām iekārtu darbības problēmām, kuras ne vienmēr ir iespējams ātri risināt. Tas var radīt darba procesā saspīlētas situācijas.
• Ja darbs ir valsts iestādē, tad jārēķinās ar zināmu birokrātisko procesu, piemēram, iepirkumu procedūras ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka savlaicīgi jāplāno darbam vajadzīgo resursu (detaļu, instrumentu u.c.) iegādi.
• Ļoti vērtīgi būtu jau skolas laikā izmantot iespēju “Ēnu dienā” pavadīt darba dienu kopā ar medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieri. Tāpat var iztaujāt kādu šīs profesijas pārstāvi par interesējošiem jautājumiem. Tikai redzot un dzirdot par reālo darba procesu, varēs izvērtēt un saprast, vai šo profesiju tiešām vēlas apgūt un tajā strādāt.
• Studiju laikā esot praksē, noteikti jautā un interesējies, iesaisties reālos procesos, lai gūtu maksimālas zināšanas un pieredzi jau studiju laikā.
• Gan studiju laikā, gan uzsākot darbu, pašam ir jābūt aktīvam un uzņēmīgam, jāmācās un jārūpējas par savu profesionālo pilnveidi. Studijas nevar sagatavot visām situācijām, ar kurām var nākties saskarties darba procesā. Tāpēc ir jābūt atvērtam jaunai informācijai un nevajag baidīties uzdot jautājumus.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Latvijas Medicīnas inženierzinātnes un fizikas biedrības pārstāvi, medicīnas fiziķi un inženieri Artūru Grigorjevu un Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Medicīnas iekārtu darbības uzturēšanas dienesta inženieriem un dienesta vadītāju, medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieri Andu Tomiņu.