Kāpēc izvēlējies strādāt viesmīlības industrijā?

Mācījos skolā, kur jau no 1. klases mācīja angļu valodu. Vēlāk izglītojos pavisam citā jomā – esmu beigusi Latvijas Konservatoriju un pēc profesijas esmu deju skolotāja –, tomēr tad, kad izlasīju avīzē sludinājumu, ka viesnīcai meklē jaunus komunikablus cilvēkus ar svešvalodu zināšanām, pieteicos. Aizgāju uz pārrunām un sāku strādāt par praktikanti. Man patika šis darbs, jo varēju izmantot savas valodu zināšanas, ikdienas darbā apguvu arī vācu valodas pamatus.

Kā veidojās karjera līdz pieczvaigžņu viesnīcas vadītājas amatam?

Pirms daudziem gadiem sāku strādāt kā administratore viesnīcas „Hotel de Rome” recepcijā. Tur bija iespējama izaugsme, ar laiku kļuvu par viesu uzņemšanas dienesta vadītāju. Strādājot dažādos amatos viesnīcu tīklā, esmu guvusi bagātu pieredzi. Vēlāk saņēmu piedāvājumu palīdzēt veidot viesnīcu grupu: Rīgā tika atvērta viesnīca „Elefant Hotel” un Liepājā – viesnīca „Līva” un „Promenade Hotel”. Vadīju šo grupu, taču tā diemžēl beidza pastāvēt, un tagad katra no šīm viesnīcām darbojas patstāvīgi. Savukārt es pieņēmu izaicinājumu un kļuvu par viesnīcu „Royal Square Hotel” un „Garden Palace” izpilddirektori.

Vai ir bijusi nepieciešamība kaut ko apgūt papildus?

Jā. Kad vēl strādāju „Hotel de Rome”, sāku studēt SIA „Starptautiskā tūrisma augstskola”, taču īsti nesajutu, ka varu iegūt kaut ko vairāk, nekā jau biju ieguvusi praktiskajā darbā. Mācības pārtraucu. Esmu mācījusies arī Vidzemes Augstskolas bakalaura programmā un maģistrantūrā. Paralēli darbam es regulāri, vismaz pāris reižu gadā, apmeklēju dažādus kursus, tiekos ar nozares pārstāvjiem domu apmaiņai, izmantoju speciālus viesmīlības industrijas portālus, jo visu laiku ir jāseko, kas šajā jomā notiek un mainās ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Arī sociālie mediji sniedz ļoti plašu informāciju: tur var atrast kontaktus sadarbībai un daudz ko citu. Var arī izglītoties tiešsaistē.

Kādi ir galvenie viesnīcas vadītāja/izpilddirektora pienākumi?

Galvenais ir neuzņemties visu darīt pašam. Ir jāvada darbinieki, jāprot deleģēt pienākumus, tāpēc jau katrai viesnīcas apakšstruktūrai ir savs vadītājs. Piedalos nodaļu sanāksmēs, kur notiek domu apmaiņa un tiek risināti dažādi darba jautājumi. Manā tiešā pārraudzībā ir viesnīcas uzņemšanas dienesta speciālisti. Vēl ir jādomā arī par produkta – viesnīcas pakalpojumu – pārdošanu, tāpēc sadarbībā ar pārdošanas un mārketinga cilvēkiem kopā ģenerējam idejas, kā un kur to labāk darīt. Izlemto tālāk nododam tiem darbiniekiem, kas strādā ar klientiem. Tā ir nepārtraukta iesaistīšanās viesnīcas procesos un to pilnveidošana. Jārūpējas arī par finansēm un budžetu, jāseko līdzi naudas plūsmai, jāizvērtē izdevumi, kā arī tas, kur veicies un kur nē, jāanalizē pakalpojumu kvalitāte. Liela uzmanība jāpievērš darbinieku motivēšanai, lai viņi būtu lojāli uzņēmumam, jāveicina viņu karjeras izaugsme. Piemēram, dodam iespēju viesmīlim iegūt pieredzi arī viesu uzņemšanas nodaļā. Jāspēj novērtēt darbiniekus un jāizmanto viņu stiprās puses. Mans pienākums ir arī darbinieku darba pārraudzīšana un kontrole. Tā notiek visu laiku, un pārbaudes parasti ir negaidītas. Piemēram, varu pieiet pie tablo un pārbaudīt, kā ir atbildēti e-pasti, kādā valodā, vai ir gramatikas kļūdas, varu pie letes pavērot, kā administrators reģistrē viesus vai izraksta viņus no viesnīcas.

Kā rīkojies, ja neapmierina darbinieka darbs?

Mans vadības stils ir vairāk demokrātisks, esmu dažkārt kā mamma: māku aizrādīt, samīļot un arī norāt. Parasti norādu uz kļūdām un pastāstu, kā un ko vajadzēja darīt. Man nav tādu iebaidīšanas metožu, tad strādāt ir grūti un atmosfēra nav labvēlīga.

Ko darbinieki gaida no vadītāja?

Atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā. Viņi vienmēr var ar mani konsultēties. Es mēģinu viņus iedrošināt, gribētu, lai viņi paši pieņem lēmumus, aicinu izrunāties. Darbinieki zina, ka pie manis ir jānāk ar savu priekšlikumu, ka ir jābūt savai idejai. Es to tikai apstiprinu vai ne. Visu priekšā uz papīra uzrakstīt nevar.

Vai Tavā darbā ir bijuši īpaši izaicinājumi?

Bija situācija, kad pēkšņi notika uzņēmuma īpašnieku maiņa, un mums vienā dienā bija jāpārņem vēl vienas viesnīcas darbs. Tas bija jāizdara tā, lai viesi nepamanītu, ka kaut kas viesnīcā ir mainījies. Tas bija viens no gadījumiem, kad arī es pati izgāju strādāt maiņās. Darbinieki saprata, ka ir jāmobilizējas darbam. Ar šo izaicinājumu labi tikām galā.

Vai pieczvaigžņu viesnīcas vadīšana atšķiras no darba vienkāršākā viesnīcā?

Domāju, jebkura viesnīca vēlas nodrošināt vislabāko servisu. Pieczvaigžņu līmenis vairāk attiecas uz to, cik lielai jābūt istabai, vai tur ir divi krēsli vai viens, vai viesnīcā ir baseins vai nav. Gulta paliek gulta jebkurā viesnīcā. Vissvarīgākais ir serviss, arī tā pievienotā vērtība – kaut vai konfekte vai apsveikuma kartīte uz gultas, tortīte klientam brokastīs viņa dzimšanas dienā, tādi patīkami sīkumi.

Ko viesi gaida no viesnīcas?

Viesi ir ļoti prasīgi. Lai arī viņi skaļi to nesaka, tomēr sagaida šo personīgo attieksmi, uzmanību, ieinteresētību. Ir jārada viņiem sajūta, ka viņi ir gaidīti, jāuzrunā, jāizzina viņu vēlmes. Nav taču grūti apjautāties, vai vēl ko nevajag, vai piedāvāt ko tādu, par ko viņš vēl nav pats iedomājies.

Vai ir kādas lietas, ko gribat pilnveidot vadības darbā?

Ceru, ka šogad ieviesīsim iespēju viesnīcas mājaslapā pieteikties vakancēm, jo tad laika gaitā uzkrājas zināma datu bāze par ieinteresētajām personām. Patlaban personāla atlasei izmantojam dažādus portālus, caur kuriem var sūtīt mums savu CV. Protams, labi, ja darbinieks atbilst visām izvirzītajām prasībām. Samērā grūti ir noteikt cilvēka atbilstību amatam. Ja cilvēkam nav nekādas pieredzes šajā industrijā, ir tikai gribēšana (kas arī nav maz), tad mēs dodam iespēju vienu dienu būt kā „ēnai”, paskatīties, ko vispār nozīmē darbs viesnīcā. Intervijas laikā pārbaudām arī svešvalodu zināšanas, bez kurām šeit strādāt nevar.

Kādām personības iezīmēm jābūt, lai labi veiktu viesnīcas vadītāja darbu?

Jābūt ļoti nosvērtam, mierīgam, pašdisciplinētam, jāmāk organizēt savu darbu, jābūt sava laika pavēlniekam: jāprot plānot, kad tikšos ar klientiem, kad strādāšu pie budžeta lietām, un savi darbinieki par to jāinformē, lai mani „neraustītu”. Vadītājam jāspēj ātri reaģēt un loģiski domāt jebkurā situācijā. Jābūt prasīgam un atklātam pret darbiniekiem. Un jābūt ar ļoti īpašu attieksmi pret viesi, jo viņš jau ir mūsu darba devējs, tas, kura dēļ mēs strādājam.

Kas ir skaistais Tavā darbā?

Ir patīkami dzirdēt, ja darbinieks, kurš grib aiziet no darba, lai pastrādātu ārzemēs vai pilnveidotu sevi citur, saka, ka viņam tomēr nekur nebūs tik labi kā šeit pie mums. Bet no biznesa puses gandarījums ir tad, ja viesi pie mums atgriežas un līdzi atved vēl citus viesus, ja raksta labas atsauksmes. Tas ir dzinulis strādāt labāk.

Kā norit Tava darba diena?

Tā kā vadu divas viesnīcas, kuras nav tālu viena no otras, tad no rīta pa ceļam no mājām vispirms ieeju vienā, kur aprunājos, pārskatu atskaites un veicu savus pienākumus, un tad nāku uz otru, kur man ir arī sava darba vieta – galds un dators. No šejienes ar specializēto viesnīcas datorprogrammu palīdzību sekoju līdzi abu viesnīcu darbībai. Izvērtēju iepriekšējās dienas darbu, pārskatu rēķinus, iepazīstos ar viesu atsauksmēm. Apstrādāju atskaites un nododu tālāk grāmatvedībai. Tad ķeros pie e-pastiem un citām ziņām. Piedalos arī rezervācijas procesā, jo mums ir korporatīvie klienti, kuri ir pieraduši pa tiešo komunicēt tikai ar mani. Vēl vadu darbinieku sapulces, kas notiek reizi nedēļā. Tomēr darba jautājumi tiek risināti nepārtraukti. Ja nepieciešams, aizvietoju uzņemšanas dienesta darbiniekus. Ik pa laikam pārbaudu istabas, apstaigājot numurus.

Kāds ir Tavs darba laiks?

Darba laiks noteikts no 9.00 līdz 18.00, bet reāli ir tā, ka man jāzina viss, kas notiek viesnīcā visas 24 stundas. Ja viesnīcā gadās kāda ārkārtas situācija, ja ierodas kāda augstāka amatpersona, kas pēc protokola man ir jāsagaida, vai kāds pasaulslavens mūziķis, man jābūt klāt arī ārpus sava darba laika.

Tev ir interesants karjeras ceļš. Vai ir vēl kādas izaugsmes iespējas?

Man ir bijusi arī starptautiska pieredze, esmu bijusi Vācijā apmaiņas programmā un strādājusi viesnīcā visās nodaļās. Mācījos vadībzinības arī universitātē Briselē. Vēl gribētu pastrādāt apmaiņā ārpus Latvijas kādā lielākā pasaules mēroga viesnīcu ķēdē, kur ir savi standarti, kritēriji. Gribu saprast, kā tie darbojas.

Ko Tu novēlētu tiem, kas vēlas strādāt viesnīcā?

Vajag mēģināt! Darba iespējas ir, un mēs labprāt ņemam praktikantus, piedalāmies arī „Ēnu dienās”. Esmu par to, ka vispirms ir jākļūst par nozares speciālistu un tikai tad, ja ir vadītāja spējas, var mēģināt strādāt par viesnīcas vadītāju. Šī ir perspektīva nozare, kas attīstās. Tāpēc nevajag braukt prom –viesnīcas ir ne tikai Anglijā, bet arī Latvijā!