Kā tev radās interese par IT jomu?

Kad mācījos pamatskolā, mans vecākais brālis izvēlējās studēt RTU informācijas tehnoloģijas. Nesa mājās visādas interesantas lietas, runāja par datoriem. Brālis ļāva pamēģināt atvērt vaļā datora korpusu – apskatīties, kas „lācītim vēderā”. Es aizrāvos ar šo jomu. Mani interesēja tieši tehnikas puse. Arī mana pirmā darbavieta vēlāk bija tāda, kur skrūvēju „dzelžus”*. Tagad, strādājot par sistēmu administratoru, biežāk iznāk saskarties ar skriptu veidošanu un rakstīšanu, tomēr saskarsmes ar programmēšanu tās klasiskajā izpratnē man nav.

Kur mācījies un apguvi datorzinības?

Studēju RTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē. Ieguvu bakalaura grādu.

Vai arī tagad nepieciešams turpināt izglītoties?

Noteikti ir jāmācās papildus akadēmiskajām zināšanām, bez tā nekādi nevar. Universitāte dod pamatzināšanas, iemāca, kas ir tehnika, tehnikas skaņošana, iemāca programmēšanas valodas, tīkla uzbūvi utt. Tā kā esmu specializējies tieši uz “Microsoft” produktiem, iespēju robežās apmeklēju kursus par šī ražotāja programmatūru un kārtoju sertifikācijas eksāmenus. Arī internetā var atrast daudz informācijas, piedalīties forumos.

Kādi ir tavi galvenie pienākumi sistēmu administratora darbā?

Veicu klienta situācijas auditu – kāda programmatūra, datortehnika, serveri, tīklu iekārtas, biroja tehnika u.tml. viņam ir, kā tas viss darbojas. Pārsvarā klients pie mums vēršas tad, kaut kas nav kārtībā – tehnika ir novecojusi vai izgājusi no ierindas. Es iesaku iespējamos uzlabojumus – gan ideālo variantu, gan variantu, kas atbilst klienta pašreizējām iespējām. Kad darbi saskaņoti ar klientu, vienkāršākos uzdevumus (piemēram, datoru nomaiņu) pārsūtu tehniķim, savukārt uzdevumus, kas saistīti ar serveriem vai sistēmas arhitektūras plānošanu un projektēšanu, veicu pats.

Ja tiek izstrādāts kāds jauns IT risinājums, piemēram, uzņēmumam nepieciešama liela datubāze, pirmie darbu sāk programmatūras izstrādātāji (programmēšanas arhitekts un programmētāji). Tehnisko pusi, kas uzturēs šo risinājumu, projektē sistēmas arhitekts. Viņš, konsultējoties ar programmēšanas arhitektu, izstrādā programmatūras struktūru, uzmodelē jaunu sistēmu ar nepieciešamajiem aparatūras risinājumiem. Savukārt sistēmu administrators ir tas, kurš īsteno šo sistēmu dzīvē. Man pašam kvalifikācija atļauj veikt arī sistēmas arhitekta darbus.

Tāpat darbā reaģēju arī uz sarežģītākiem problēmgadījumiem. Varētu teikt, ka sistēmu administratori iesaistās problēmu risināšanā, kad datorsistēmu tehniķi netiek galā. Nodarbojos arī ar piekļuves tiesību piešķiršanu, e-pastiem, tīkla traucējumu novēršanu, apkalpoju datubāzes, veidoju datu rezerves kopijas. Strādāju arī ar drošības jautājumiem un risinājumiem – sistēmas drošību, autentifikācijas jautājumiem utt.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Rīts sākas ar rutīnas darbiem – jāpārskata notikumu žurnāls, monitoringa iekārtu ziņojumi par serveru darbu (piemēram, par pārslodzēm, incidentiem u.tml.). Ja ir ziņojumi par kritiskiem gadījumiem, jāsaprot, kas par lietu, jāinformē klients un jāplāno problēmas novēršanas darbi (piemēram, jālemj, vai jāpērk detaļas, vai jānovērš programmatūras problēmas).

Daļu darba laika veltu, lai atrastu dažādus veidus, kā uzlabot klienta IT sistēmu. Uzlabojumi noder vienmēr, jo IT sistēma ir kā Rīga, kas nekad nebūs gatava. Uzlabojumus vari izdomāt pats, piemēram, idejas rodas, lasot nozares informāciju. Arī no ražotājiem regulāri saņemam jaunumus, kas jāizvērtē un jāievieš darbā.Tāpat uzlabojumu idejas rodas arī tad, ka jāiedziļinās kādā problēmā, kas jāatrisina.

Mūsu uzņēmuma gadījumā klientu pieteikumi tiek saņemti Palīdzības dienestā, kas tos tālāk klasificē un nogādā attiecīgajam ekspertam. Var parādīties arī pieprasījumi no citiem speciālistiem, ja sākotnēji viņiem licies, ka problēma ir atrisināma, bet izrādījies, ka nepieciešama palīdzība vai konsultācija. Braukt pie klienta man sanāk reti, ja nu vienīgi problēmu nevar atrisināt attālināti, piemēram, ja jānomaina datora cietais disks. Tas atkarīgs arī no tā, kāda vienošanās noslēgta ar klientu. Vairāk strādāju attālināti, ar tīmekļa palīdzību uzraugot un administrējot serverus u.tml.

Vai ir atšķirība, ja sistēmu administrators strādā individuāli, nelielā IT nodaļā vai lielā IT uzņēmumā?

Atšķirība noteikti ir, bet šajā jomā vienmēr būs tā – cik pats informācijas sameklēsi, cik liela vēlme būs apgūt jauno, tik arī būs zināšanu. Strādājot lielā IT uzņēmumā, ir lielākas iespējas iepazīt dažādas vides un risinājumus, mācīties no zinošākiem, pieredzējušākiem kolēģiem vai arī pašam palīdzēt vai konsultēt kolēģus. Mazā uzņēmumā biežāk jāpaļaujas uz saviem spēkiem. Lielā uzņēmumā arī noteikti būs lielāki resursi un iespējas apgūt vai izmēģināt jaunas lietas.

Kā sadarbojies ar citiem uzņēmuma darbiniekiem?

Ikdienā sadarbojamies un kontaktējamies visu laiku, it īpaši ar mūsu Palīdzības dienesta darbiniekiem, kas nodod tālāk klientu pieteikumus. Tāpat ar kolēģiem mēdzam kopīgi risināt problēmas, viens otram izpalīdzēt, vai arī tiek realizēts projekts, kur jāstrādā komandā. Reizēm, kad esmu atradis kādus iespējamos uzlabojumus, piesaistu pārdošanas speciālistus, lai „pārdotu” radušos ideju klientam.

Ko klients sagaida no Tevis kā sistēmu administratora?

Ieteikumus, kā labāk, ekonomiskāk un efektīvāk darbināt savu IT sistēmu. Sagaida rūpes par sevi, lai viss strādātu, lai nav “n-tās” reizes jāsaskaras ar vienu un to pašu problēmu, lai piedāvātie risinājumi darbotos.

Kādas prasmes, īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Vajadzīga neatlaidība problēmu risināšanai – būs „jārok” ilgi un dziļi, jāmeklē risinājumi. Jāspēj strādāt stresa situācijās, kad klients gaida ātru risinājumu un izdara spiedienu. Ir jāpiemīt vēlmei uzzināt jaunas lietas un inovācijas šajā jomā. Nepieciešama arī radošā domāšana – ne tik daudz ikdienas darbiem, cik projektēšanai, uzlabojumiem, ieteikumiem. Komunikācijas prasmēm gan manā darbā ir salīdzinoši mazāka nozīme nekā citās IT profesijās, man vairāk sanāk darboties ar informāciju un tehniku.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Laika rāmji, kuros jāatrisina problēma. Izaicinājums ir arī noteikt un atrast nepieciešamāko un piemērotāko klienta vēlmēm. Un noteikti nekļūdīties svarīgos momentos, jo tas var izraisīt ļoti lielas problēmas. Jāspēj arī tikt līdzi visām inovācijām.

Kas šajā darbā tev sagādā gandarījumu?

Galvenokārt tas, ja pēc ilga darba ir ieviesta konkrēta lieta, kas strādā. Sarežģītas problēmas vai situācijas atrisināšana, kādu šajā jomā nav mazums. Gribas, lai klientam viss ir kārtībā un viņš tavu darbu gandrīz nemana.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Pamatā tā ir specializēšanās – vari kļūt par ekspertu darbā ar noteiktu ražotāju produktiem, noteiktām operētājsistēmām, darbā ar drošības jautājumiem. Var attīstīties un kļūt par sistēmu arhitektu – projektēt datorsistēmas. Var ieviest uzņēmuma IT risinājumus, lai tie efektīvi pildītu nepieciešamās funkcijas. Datortīkli ir atsevišķa joma, kurā iespējama izaugsme. Var, protams, augt arī vadības virzienā un kļūt par grupas vai nodaļas vadītāju.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Būtu labi, ja viņiem būtu ne tikai lietotāja, bet padziļināta interese par datoriem – interese atskrūvēt, paskatīties, kas un kā darbojas. IT ir noturīga joma, kas nešūpojas līdzi ekonomikas kāpumiem un kritumiem. Vienmēr ir aktuāls jautājums, vai ir iespējams strādāt arī ārzemēs. Varu atbildēt – jā, tas ir iespējams. Tad gan varbūt jāpiemācās klāt attiecīgās valsts valoda, lai varētu ar lietotājiem komunicēt, ja tas nepieciešams. Standarta gadījumā gan pietiek ar angļu valodu.

*elektroniskas ierīces, kas darbojas atbilstoši kādai programmai