Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā un kur apguvi profesiju?

Vidusskolā domāju, ka varētu iet mācīties žurnālistiku, taču neizturēju iestājpārbaudījumus. Devos mācīties uz LU Pedagoģijas fakultāti, kursu sauca “Latviešu valoda, literatūra un audzināšanas metodes krievu plūsmas skolās”. Cerēju, ka vēlāk varēšu pāriet studēt uz žurnālistiem. Studijas pedagoģijas fakultātē man attīstīja valodas izjūtu, prasmi rīkoties ar valodu kā ieroci, tomēr studijas nepabeidzu. Neieguvu arī grādu žurnālistikā. Taču tagad zinu, ka nav tāda viena pareizā ceļa, kā sasniegt mērķi.

Paralēli studijām sāku strādāt Latvijas Radio jauniešu raidījumā. Varu ieteikt arī mūsdienu jauniešiem – negaidiet, kad pabeigsiet studijas, lai sāktu strādāt. Sāciet darīt vismelnākos darbus, kas dos jums prasmes un zināšanas, kas noderēs nākotnē. Iespējas darīt kaut ko lielāku parādīsies. Arī man pamazām uzticēja veikt nopietnākus uzdevumus. Kļuvu par izklaides raidījuma producentu. Esmu lasījis ziņas ziņu dienestā un darījis daudz ko citu. Biju arī visa radio sabiedrisko attiecību vadītājs. Kādā brīdī darbs radio aizvien vairāk saistījās ar finanšu jomu – vadīju raidījumus par nodokļu politiku, par bankām. Visu laiku bija doma, ka jāiegūst augstākā izglītība. Draugi plānoja studēt Banku augstskolā. Tas ieinteresēja arī mani. Banku augstskolā ieguvu bakalaura un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Swedbankā jeb tobrīd Hansabankā nonācu, jo, strādājot radio, biju iepazinies ar tās darbiniekiem. Man bija sajūta, ka ar šiem cilvēkiem varēšu saprasties. Izturēju konkursa četras kārtas un sāku strādāt. Humanitārā izglītība apvienojumā ar zināšanām par finanšu jomu man ir ļoti noderējusi.

Strādājot šajā jomā, noteikti jādomā par dalību nozares asociācijās. Pats darbojos Komercbanku asociācijas Komunikāciju komitejā. Esmu arī Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedrs. Šādi tu labāk saproti, kas notiek visā nozarē kopumā.

Beidzot vidusskolu, es nekad nebūtu domājis, ka nonākšu bankā. Tāpēc mans padoms jauniešiem – nekad nebūs tā, ka varēsiet pabeigt studijas un palikt vienā profesijā visu mūžu. Visticamāk dzīvē nāksies vismaz vienu reizi fundamentāli apgūt kaut ko citu no pašiem pamatiem.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Uzņēmumā ar sabiedrisko attiecību jautājumiem var nodarboties daudzi speciālisti – iekšējās komunikācijas speciālists, preses sekretārs, sponsorēšanas speciālists, web resursu speciālists un citi. Manā pārziņā ir viss, ko cilvēki redz, dzird un jūt par banku medijos.

Mūsdienās tiek runāts nevis par sabiedriskajām attiecībām, bet par komunikāciju. Jāsaprot, kā darbojas abpusēja saskarsme starp uzņēmumu un viņa esošajiem un potenciālajiem klientiem. Agrāk informācijas virzība bija vienpusēja – „uz āru” tiek dota ziņa par uzņēmumu, bet atgriezeniskā saite netiek ievākta. Pašlaik sabiedrisko attiecību speciālists ir sarunu vedējs starp uzņēmumu un sabiedrību gan uz āru, gan uz iekšu.

Reizēm cilvēki pārprot mūsu darbu un uzskata, ka mums vienkārši ir jāstāsta par to, kas notiek uzņēmumā. Taču jāstrādā plašāk, jāmēģina popularizēt uzņēmuma vērtības.

Ar katru ziņu jāpastāsta, kas uzņēmums ir, ko viņš dara, ko nekad nedara, ko uzņēmums domā par dzīvi un kādu vērtību rada klientam. Turklāt jāstrādā arī ar pašu uzņēmumu un tā darbiniekiem. Komunikāciju cilvēkiem jāstāsta uzņēmumam, ko sabiedrība no tā sagaida.

Vēl viena lieta, ko parasti saista ar komunikāciju speciālistiem, ir uzņēmuma tēla radīšana. Taču nevar izveidot citādu tēlu, nekā tas ir īstenībā. Agrāk, kad nebija tik liela sociālo tīklu nozīme, bija iespēja uzbūvēt izcilu ārējo tēlu, kas varbūt īsti nesakrita ar patieso uzņēmuma būtību. Pašlaik tas vairs nav iespējams. Nav vairs tā, ka komunikāciju cilvēks stāv pie uzņēmuma vārtiem un runā ar sabiedrību. Šobrīd vārtu vairs nav. Jebkurš darbinieks, jebkurš kontakts ar klientu veido uzņēmuma reputāciju. Pateicoties sociālajiem tīkliem, klienti paši kļūst par medijiem, kas ziņo tālāk par uzņēmumu. Viņi var kļūt par uzņēmuma faniem, bet var arī stāstīt par negatīvo pieredzi. Bankas filiālēs mēnesī ir 200 000 kontaktu ar klientiem. Katrs veido mūsu tēlu. Tādēļ svarīgas ir vērtības. Visu nevar uzrakstīt instrukcijās – kā un ko runāt. Vērtības ir dziļāka pārliecība, balstoties uz kuru mēs rīkojamies. Tādēļ komandā ar personāla speciālistiem esam sava veida treneri, kas palīdz katram mūsu darbiniekam kļūt par uzņēmuma preses sekretāru. Mums jāsadarbojas ar tūkstoš darbiniekiem – preses sekretāriem un ar miljons klientiem – medijiem. Jāveido vienotas vērtības visam uzņēmumam. Pieņemot cilvēkus darbā, šīs vērtības un attieksme ir kā kritērijs, vai viņi kļūs par labiem darbiniekiem tieši mūsu bankā. Zināšanas var apgūt, prasmes attīstīt, taču attieksmi mainīt ir ļoti grūti. Iekšējā komunikācija, kas runā par vērtībām, nosaka uzņēmuma ārējo komunikāciju. Varētu teikt, ka lielos uzņēmumos robežas starp iekšējo un ārējo komunikāciju mūsdienās pazūd. Ir izšķiroši svarīgi, lai uzņēmuma vadība rīkotos saskaņā ar kopējām vērtībām. Vērtības jāsasaista ar personīgo pieredzi un reālām ikdienas izpausmēm. Nevar tās tikai uzdrukāt uz plakātiem un piespraust pie sienas. Mūsu bankā organizējam vērtību vēstnešu diskusijas par dzīves un darba situācijām, kur izpaužas bankas vērtības. Īpaši svarīgas šīs vērtības kļūst krīzes gadījumos. Ja ir uzbūvēta tikai skaista fasāde, tā krīzē parasti sagrūst un klients ierauga patieso situāciju. Taču, ja esam vienoti un vērtības ir patiesas, tās palīdz pārvarēt krīzi. Tad arī klienti, kas ir uzņēmumam lojāli, aizstāvēs uzņēmumu. Tālredzīgi domājošās organizācijās komunikāciju vadītāji tiek iesaistīti vadības līmenī un iesaistās biznesa lēmumu pieņemšanā.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Šis nav darbs no deviņiem līdz pieciem. Varbūt fiziski tev nav jāatrodas birojā, taču kalendārs un e-pasts telefonā ir līdzi vienmēr. Portatīvo datoru katru vakaru ņemu līdzi uz mājām. Arī brīvdienās jāseko līdzi tam, kas notiek apkārt. Nevari neatbildēt uz e-pastiem pēc darba laika. Nav pārāk veselīgi, taču, tiklīdz pamosties, tu ķeries pie ziņu lasīšanas. Tā ir cena, kas jāmaksā, ja gribi būt šajā jomā. Ja nebūsi lietas kursā, var gadīties, ka no rīta atnāksi uz darbavietu, kuras vairs nav. Puse no ikdienas darbiem nav plānoti. Tev jābūt ļoti elastīgam un jāspēj reaģēt uz jebkuru situāciju. Lielā organizācijā būs jāiegulda daudz „neredzama” darba, saskaņojot viedokļus. Lielas organizācijas ir smagnējākas, tajās lēmumu pieņemšana ir grūtāka nekā mazos un vidējos uzņēmumos. Jāseko līdzi savam emocionālajam stāvoklim, jo šī ir profesija, kurā pastāv izdegšanas draudi.

Ir ļoti daudz iekšējo tikšanos ar kolēģiem. Cieši sadarbojamies ar mārketinga cilvēkiem, produktu attīstītājiem un daudziem citiem bankas kolēģiem. Lielā organizācijā tas ir ļoti būtiski, lai neveidotos dažādas ziņas, kuras klients saņem no dažādiem vienas bankas kanāliem. Piemēram, uzņēmuma vadītājs var būt arī privātbaņķiera klients, un viņam mājās ģimenes locekļi saņem informāciju kā senioru vai jauniešu programmu dalībnieki. Protams, ziņas jāpieskaņo katram klientu segmentam, taču tās nevar būt pretrunīgas. Bankas klientu datu bāzē ir precīza informācija, lai mēs varētu sagatavot konkrētajam klientu segmentam ļoti pieskaņotu un uzrunājošu ziņu. Mūsu banka veido klientu e-izdevumus, kurus izsūtām klientiem reizi mēnesī.

Jāseko līdzi tam, kas notiek ārpusē, ko vēsta mēdiji. Daudz laika jāveltī sociālajiem tīkliem. Jāraksta daudz un dažādi teksti. Mūsu uzņēmumā mediju monitoringu pērkam kā ārpakalpojumu no ziņu aģentūras LETA. Katru rītu saņemam apskatu par to, kas tiek ziņots par mums un par banku nozari kopumā. Pasūtām arī regulārus pētījumus par to, kā mūs un konkurentu bankas uztver klienti. Sekojot līdzi ziņām medijos, pamanu un pārsūtu tālāk informāciju, kas var būt interesanta maniem kolēģiem vai var skart mūs nākotnē. Šādi nodrošinu, lai mūsu biznesam būtiska informācija nepaiet garām nepamanīta.

Jāveido un jāuztur attiecības ar žurnālistiem. Taču tas jādara ne jau tāpēc, lai ar viņiem manipulētu un panāktu, ka par uzņēmumu tiek publicēta informācija. Sarunās varu izskaidrot, ko un kāpēc mēs darām. Mēs kā banka ļoti daudz darām tādas lietas, kuras neviens cits pirms mums Latvijā nav darījis. Piemēram, ieviesām internetbanku. Cilvēki bija ļoti rezervēti un neticēja šai idejai. Bija daudz jāskaidro un jāstāsta par šo iespēju. Šobrīd 99,5% visu maksājumu notiek elektroniski. Esam parēķinājuši, ja šie maksājumi tiktu veikti bankas filiālēs, tad vajadzētu 5500 filiāles. Lieliem uzņēmumiem ir ļoti daudz kanālu, kā, neizmantojot medijus, uzrunāt savus klientus.

Ir tāds teiciens, ka par labām ziņām runā uzņēmuma vadītājs, bet par sliktām – sabiedrisko attiecību speciālists.

Ja gribat gozēties kameru priekšā ar šampanieša glāzi rokā, tad pārprotat savu lomu.

Sarežģītās situācijas reizēm nav jēgas likt runāt uzņēmuma speciālistiem, jo nepieciešamas noteiktas iemaņas sarunās ar medijiem. Palīdzam arī citiem bankas speciālistiem sagatavoties runāt ar žurnālistiem. Ideālā situācijā komunikāciju vadītājam ir jāizveido tāds uzņēmuma darbinieku loks, kuri paši kļūst par komunikatoriem, lai žurnālisti zinātu, kurš uzņēmuma darbinieks un par kādiem jautājumiem ir kompetents runāt. Katru mēnesi trenējam kolēģu prezentēšanas prasmes. Stāstām par to, kā darbojas mediji, kāda ir atšķirība starp biznesa loģiku un mediju loģiku, kā darboties šajā vidē. Esam sapratuši, ka jātrenē visa organizācija, ne tikai bankas valde. Katram darbiniekam jāsaprot komunikācijas pamatprincipi.

Kādas prasmes un rakstura īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Pats būtiskākais ir labvēlīga attieksme pret cilvēkiem un vēlme viņus izprast. Jāmīl komunicēt ar cilvēkiem. Ļoti būtiski, lai tavas personīgās vērtības sakrīt ar uzņēmuma vērtībām. Ja tā nebūs, ilgstoši veiksmīgi darboties nevarēsi.

Jāpievērš uzmanība valodas kvalitātei. Diemžēl mūsdienās tā ir ļoti pasliktinājusies. Valoda ir pamatprasme, ar kuru tu ietekmē cilvēkus. Arī sociālie tīkli izvirza savas prasības. Tajos jāprot izteikties īsi un kodolīgi.

Nav detalizēti jāpārzina finanšu joma, taču tev ir jāsaprot, kas bankā notiek. Lielā organizācijā paiet apmēram gads, līdz tu saproti, kas ir kas. Kuram kolēģim var lūgt komentēt to vai citu jautājumu, kurš kolēģis labi jūtas kameras priekšā, kurš sagatavos rakstisku komentāru. Turklāt ar kolēģiem visu laiku jāveido attiecības, lai nebūtu grūti sadarboties.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Varētu teikt, ka šajā nozarē gandarījumu rada notikumi, kas nav notikuši, t.i.,  ja izdodas novērst lielus nelabvēļu uzbrukumus reputācijai. To bieži vien no malas nemaz nevar novērtēt.

Ir gandarījums, ja izdodas atrisināt kādu konfliktu vai kliedēt nesapratni par to, ko darām, ja izdodas izskaidrot mūsu principus un vērtības.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Komunikācijai noteikti ir nākotne. Jo lielāks būs pieprasījums pēc tehniskiem cilvēkiem, jo nozīmīgākas kļūs komunikācijas prasmes. Jo tehnoloģiskāka būs sabiedrība, jo vairāk pieaugs komunikācijas loma. Sadarbojoties, piemēram, ar mūsu bankas IT cilvēkiem vai juristiem, redzu, cik liela palīdzība viņiem nepieciešama, lai sarežģītos terminus un viņu valodas stilu padarītu saprotamu.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Ir labi apgūt kādu profesiju, bet jūsu atalgojums būs lielāks, ja varēsiet kaut ko izdarīt vai nu vairāk vai citādāk. Negaidītas zināšanu un prasmju kombinācijas palielina konkurētspēju. Manas priekšrocības ir humanitārā izglītība un pieredze radio. Viena no prasmēm, kas sabiedriskajās attiecībās tiek augstu vērtētas, ir spēja veikt statistikas analīzi un datu apstrādi.