Intervija ar Lukas Augustinas
aviokompānijas "airBaltic" nesagraujošās testēšanas inspektoru
Jūsu profesijas nosaukums daudziem ir grūti saprotams, tāpēc loģisks ir jautājums: kā jūs uzzinājāt par šādu profesiju un kā kļuvāt par nesagraujošās testēšanas inspektoru?
Mācījos Lietuvas aviācijas skolā un pēc tās absolvēšanas iestājos Viļņas tehniskās universitātes Aviācijas institūtā, lai iegūtu aviācijas inženiera diplomu. Sākumā gribēju kļūt par pilotu, taču gados, kad pabeidzu skolu, Lietuvā, tāpat kā Latvijā un citās Eiropas valstīs bija ekonomiskā krīze. Tāpēc nodomāju, ka nav īstais laiks kļūt par pilotu – ir jāmeklē cita veida mani interesējošs darbs. Kā jau teicu, iestājos Aviācijas institūtā un pēc pirmā kursa pieteicos praksē Lietuvas uzņēmumā, kurš gaisa kuģu šasiju remontam un riepu maiņai sniedza ārpakalpojumus arī “airBaltic”. Sākumā strādāju visvienkāršākos darbus – mazgāju šasiju bultskrūves un veicu citus maznozīmīgus darbus. Pēc kāda laika man sāka uzticēt svarīgākus darbus, turklāt atbrīvojās nesagraujošās testēšanas inspektora vakance. Uzņēmuma vadība man piedāvāja šo amatu un es to pieņēmu. Vienlaikus es mācījos institūtā un strādāju.
No kurienes radās interese par aviāciju?
Jau kopš bērnības vienmēr ir interesējusi aviācija – skatījos filmas, meklēju videorullīšus internetā, vārdusakot, mani tas interesēja, kaut arī neviens no maniem radiem, draugiem un paziņām nav saistīts ar aviāciju.
Kas īsti ir nesagraujošā testēšana?
Tie ir dažādi materiālu izmeklējuma veidi. Varu salīdzināt ar medicīnu – rentgens, magnētiskā rezonanse, sonogrāfija, datortomogrāfija – tie visi ir nesagraujošās testēšanas veidi. Savukārt šeit ar dažādām citām metodēm – kapilāro, ultraskaņas, virpuļstrāvas un magnētiskā lauka tehnoloģijām pārbauda vai metālā nav ar aci neredzami bojājumi.
Vissvarīgākās ir gaisa kuģu detaļas, kurām ir vislielākā slodze, piemēram, šasijas un riteņu diski. Lai pārliecinātos, ka šajos elementos nav radušās plaisas vai nav zaudēta metāla struktūra, tiek izmantoti dažādi testēšanas veidi.
Testēti tiek arī kompozītmateriāli.
Vai tas ir ļoti atbildīgs darbs?
Jā, jo savlaicīga plaisas pamanīšana, pasargā no avārijām un glābj cilvēku dzīvības. Aviokompānijai “airBaltic” ir ļoti augsta drošības latiņa, tāpēc svarīgākie konstruktīvie elementi tiek rūpīgi kontrolēti. Piemēram, lidmašīnas šasiju riepas maina reizi četros mēnešos. Disku pārbaude ar kapilāro metodi un virpuļstrāvu notiek pēc noteikta protokola – piemēram, jaunai lidmašīnai šasiju disku un bultskrūvju pārbaudi veic katrā trešajā riepu maiņas reizē, bet jo vecāka lidmašīna, jo kontrole notiek biežāk, praktiski katru reizi, kad tiek mainītas riepas. Vispirms visas šasiju detaļas tiek notīrītas, no diskiem noņemta arī krāsa, lai testēšana būtu kvalitatīva. Darbu aviokompānijā “airBaltic” uzsāku pirms dažiem mēnešiem – šajā laikā esmu pārbaudījis apmēram 500 bultskrūves, bet tikai 3 no tām ir bijušas bojātas. Tas ir saprotams, jo aviokompānijas “airBaltic” lidmašīnu parks ir ļoti jauns un detaļas nav paguvušas nolietoties – jo vecākas lidmašīnas, jo bojātu detaļu ir vairāk. Taču tas nenozīmē, ka strādāt var paviršāk – katra skrūve var būt liktenīga. Iepriekšējā darbā, strādājot ar vecākām lidmašīnām, atradu daudz vairāk bojātu detaļu. Nevar noliegt, ka es ļoti priecājos, kad izdodas atklāt kādu bojājumu, jo apzinos, ka esmu labi izdarījis savu darbu.
Kas notiek tālāk?
Tālāk vairs nav mana, bet gan tehniķu kompetence, kuri, ievērojot priekšrakstus, veic remontu vai nomaina detaļu. Savukārt mans pienākums ir pēc remonta atkārtoti visu pārbaudīt.
Vai ilgstoši strādājot un neatrodot bojājumus, netiek zaudēta modrība?
Kaut kas tāds manā profesijā nav iespējams – katra skrūve vai cita detaļa ir ļoti rūpīgi jāpārbauda – šeit modrību nedrīkst zaudēt ne mirkli.
Darbs ir diezgan vienmuļš, tāpēc cilvēkam, kurš vēlas darīt šādu darbu, ir jābūt apveltītam ar milzīgu pacietību, jo jāpārbauda ir burtiski katrs detaļas milimetrs. Cilvēkam ir jābūt ļoti nosvērtam.
Noprotu, ka tehnoloģijas, kas tiek izmantotas testēšanā, ir sarežģītas...
Jā, tās ir sarežģītas un dārgas. Neskatoties uz to, ka iepriekšējā dienā iekārtas un instrumenti ir izmantoti un pārbaudīti, pirms katras testēšanas vispirms tiek pārbaudīta pati iekārta, lai pārliecinātos, ka tā strādā pareizi, kā arī tiek reģistrēti apstākļi kādi ir konkrētajā dienā – sākot no gaisa temperatūras līdz mitrumam. Piemēram, kapilārās metodes iekārtas pārbaude notiek ar etalona palīdzību. Mums ir neliels metāla gabals, kurā ir slēpti, bet mums zināmi defekti. Lai pārliecinātos, ka iekārta ir kārtībā, vispirms tiek testēts pieminētais etalons – ja testēšanas rezultāti sakrīt ar etalona rādījumiem, tad var sākt testēt bultskrūves, diskus vai citas detaļas. Tāpat arī virpuļstrāvas gadījumā – ir neliels šasijas diska gabals, kurā ir zināmi slēpti defekti. Ja ultraskaņas iekārta parāda identiskus rezultātus kā etalona aprakstā, tad iekārtu drīkst izmantot nepieciešamo detaļu testēšanai.
Arī ultraskaņas iekārtu, kuru izmanto materiāla biezuma noteikšanai, vispirms pārbauda ar etalonu un tikai tad veic materiāla testēšanu. Testēšanā tiek izmantota arī magnētiskā lauka tehnoloģija.
Vai darbs ir tikai tavā darbnīcā, kas atrodas lidmašīnu remonta angārā?
Testēšanas iekārtas, izņemot kapilāro metodi, ir mobilas, tāpēc nereti dodos inspicēt lidmašīnu arī uz lidlauka. Piemēram, manuāļi jeb priekšraksti paredz, ka kāda lidmašīnas detaļa ir jāinspicē ik pēc 90 dienām.
Mēs strikti ievērojam priekšrakstus, tāpēc arī tad, ja lidmašīnai tajā dienā ir reiss, dodamies to inspicēt uz lidlauku, lai nekavētu laiku. Ja inspekcija bojājumus neuzrāda, lidmašīna var droši lidot ieplānotajā grafikā.
Var būt arī tā, ka mehāniķiem vai kādam citam, rodas aizdomas, ka kaut kas īsti nav kārtībā, un viņi aicina tevi veikt neplānotu inspekciju?
Jā, drošībai aviācijā ir milzīga nozīme un mēs visi zinām kādas var būt sekas. Tāpēc labāk lieku reizi pārbaudām un pārliecināmies, ka bojājumu nav un lidmašīna ir droša lidošanai.
Kādiem mācību priekšmetiem ir jāpievērš uzmanība?
Visvairāk fizikai, jo testēšanas tehnoloģijas balstās fizikā.
Vai šādu profesiju pieprasa arī citas nozares?
Jā, šādam speciālistam darbu atrast nav grūti, piemēram, naftas un gāzes ieguves un pārvades uzņēmumos tiek izmantotas līdzīgas metodes. Arī tiltu stiprību mēra ar līdzīgiem instrumentiem. Noteikt var arī ēku metāla konstrukciju stāvokli. Profesionālie kursi parasti notiek Anglijā. Tur es sastapu kolēģi, kurš strādā F1 jomā. Tātad šī profesija ir vajadzīga ne tikai aviācijā, bet arī diezgan plašā nozaru lokā.
Darbs ir ļoti atbildīgs un mācības prasīja ilgu laiku. Vai atalgojums ir adekvāts?
Jā. Turklāt zinu, ka vairākas aviokompānijas meklē šīs profesijas pārstāvjus, piedāvājot darbu kāda projekta ietvaros vai arī pastāvīgu darbu.