Kāda ir Jūsu pieredze ugunsdzēsēja darbā?

Par ugunsdzēsēju strādāju 15 gadus. Pēc Rīgas Valsts tehnikuma absolvēšanas devos mācīties uz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, kas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izglītības iestāde. Tur  ieguvu 1. līmeņa augstāko izglītību un uzreiz sāku strādāt operatīvajā darbā, kurā joprojām strādāju.

Kāpēc izvēlējāties šo profesiju?

Tas, droši vien, saistīts ar personības un rakstura iezīmēm. Vēlējos, lai darbs ir aktīvs, lai es redzu rezultātu. Sākotnēji tehnikumā apguvu datorspeciālista un datortehniķa prasmes, bet ar laiku sapratu, ka tas mani neaizrauj. Latvijas Policijas akadēmijā es negribēju studēt, un izvēle bija starp Nacionālo bruņoto spēku (NBS) akadēmiju un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu. Tā kā NBS akadēmijā iestājpārbaudījumi bija vēl pirms maniem noslēguma eksāmeniem tehnikumā, tad atlika Ugunsdrošības un civilās aizsardzības  koledža. Esmu par to priecīgs, jo ugunsdzēsēja profesija izrādījās manām vēlmēm ļoti atbilstoša.

Pēc koledžas absolvēšanas pirms darba uzsākšanas ir vēl stažēšanās un praktiskās nodarbības?

Tagad tas notiek nedaudz citādāk, bet, kad es mācījos, jau no pirmā mēneša sākām dežurēt, braucām uz notikumiem un strādājām pēc pilnas programmas. Praktizējāmies mācību laikā un darba procesā. Tiem, kas tagad mācās 1. līmeņa augstākās izglītības programmā, dežūras pašā apmācības periodā ir samērā reti, taču visā mācību laikā noteiktajā periodā ir prakse VUGD daļā, līdz ar to koledžas absolventiem jau ir visas patstāvīgam darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai varētu strādāt glābšanas dienestā virsnieka amatā. Tā arī es pēc koledžas uzreiz sāku strādāt VUGD, kur strādāju joprojām paralēli darbam lidostā.

Cik ilgi strādājat lidostā un kāpēc vēl ir šis papildu darbs?

Lidostā sāku strādāt 2009. gadā, kad uzņēmums strauji attīstījās un bija nepieciešami jauni darbinieki. Pēc sekmīgas konkursa un testu izturēšanas mani pieņēma darbā.

Glābšanas dienestā var rēķināties ar noteiktu maiņu grafiku, ir vairākas brīvas dienas, kuras var izmantot, strādājot un gūstot papildu ienākumus citur.

Lidostā ir sava specifika, sertifikācija un prasmju pārbaude, vai pietiek ar to, ka esi VUGD ugunsdzēsējs?

Sertifikācija neatšķiras. Man pašam ir pirmā līmeņa augstākā izglītība, bet tā nav obligāti nepieciešama, lai uzsāktu ugunsdzēsēja darbu lidostā. Iesākumam nepieciešamā izglītība ir 960 stundu apmācība profesionālās tālākizglītības programmā „Ugunsdrošība un ugunsdzēsība”, kur iegūstamā kvalifikācija ir  “Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs” (3.profesionālās kvalifikācijas līmenis).

Ar ko ugunsdzēsēju darbs lidostā atšķiras no darba VUGD?

Lidosta kā objekts ir atšķirīgs no pilsētvides objektiem. Gaisa kuģiem ir sava specifika, līdz ar to atšķiras arī taktiskās darbības. Arī tehnika ir cita un tas, kādā veidā notiek resursu sadale. Ir dažas profesionālas nianses, kas atšķiras, bet ikdienas pienākumi, praktiskie darbi daudz neatšķiras no darbiem VUGD.

Katrā maiņā lidostā ir jāpārbauda tehnika, aprīkojums un sakaru līdzekļi. Papildus tam notiek lidostas infrastruktūras uzturēšana, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdrošības profilaksi, ar ko savukārt VUGD ugunsdzēsēji pilsētā nenodarbojas.

Vai jūsu darba laikā lidostā ir notikuši kādi negadījumi, kad nācās iesaistīties kaut ko dzēst un glābt?

Lidostas ugunsdzēsējiem ir teiciens: “Ja darba laikā līdz pensijai tev nav bijis neviens avarējis gaisa kuģis, tad lidosta ir droša!”. Ir jāsaprot, ka gaisa kuģī var atrasties 100 līdz 200 un vairāk cilvēku, un, ja kaut vai reizi 20-30 gados tajos izceļas ugunsgrēks vai notiek negadījums, tā ir katastrofa.

Gaisa kuģu sagaidīšana paaugstinātas drošības apstākļos ir bijušas, bet bez letālām sekām. Šie gadījumi nav bijuši tik kritiski, lai tos ierakstītu Latvijas “melnajā” vēsturē.

Kas tie bija par incidentiem un kas jums bija jādara? 

Ārkārtas situācijas lidostā iedala vairākos līmeņos. Viena kategorija ir tad, ja gaisa kuģim radušās tehniskas problēmas, taču tas var droši nosēsties. Tad lidostā viss tiek sagatavots iespējamajai palīdzības sniegšanai. Otra kategorija ir tad, kad, gaisa kuģim radušās tādas tehniskas problēmas, kuras var ietekmēt drošu gaisa kuģa nosēšanos. Tad tiek piesaistīti arī operatīvie dienesti no pilsētas, piemēram, VUGD, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un, gaidot gaisa kuģi, visa lidosta pāriet trauksmes līmeņa režīmā.

Protams, tas nav viss, jo ir arī ārkārtas situācijas līmeņi, kur procedūras nosaka rīcību cita veida negadījumos vai notikumos.

Vidēji gada laikā lielās trauksmes ir 3 līdz 6 reizes jeb reizi divos mēnešos. Bet situācijas, kurās jābūt gataviem sniegt palīdzību, gadās vidēji pāris reizes mēnesī (dati par 2019. gadu). Lidostā kā objektā ietilpst ļoti daudz ēku un tajās atrodas daudz cilvēku, ir liela cilvēku un autotransporta plūsma, var kaut kas atgadīties terminālī, piemēram, cilvēki iestrēgst liftā, kāds nospiež trauksmes pogu un nostrādā signalizācija, rodas kāds elektrības īssavienojums vai mediķiem ir nepieciešama palīdzība. Visi minētie gadījumi ir mūsu pārziņā, un mēs reaģējam arī uz šāda veida atgadījumiem.

Tad jūs ne tikai atbildat par ugunsdrošību, bet arī par cita veida avārijas situācijām?

Lidostā, tāpat kā VUGD, atbildam par plaša spektra bīstamu situāciju profilaksi, reaģēšanu  un seku likvidāciju. Liela daļa no notikumiem ir degvielas noplūdes no gaisa kuģiem vai tehnisko šķidrumu noplūde no autotransporta. Reaģējam, piemēram, uz izlijušu degvielu vai bremžu šķidrumu no gaisa kuģa. Mums ir jālokalizē tā izplatība un jānovērš bīstamība. Arī, ja no autotransporta noplūst kāds tehniskais šķidrums, to savācam un neitralizējam. Var gadīties, ka pie termināļa aizdegas klienta automašīna, tad arī mēs reaģējam. Bija gadījumi, kad reaģējām uz degošām dārza mājiņām, kas lielā skaitā ir uzbūvētas blakus lidostai, kā arī uz kūlas un mežu ugunsgrēkiem, jo degšanas procesā radušies dūmi var traucēt gaisa kuģa nosēšanos un uguns var izplesties lidlauka virzienā.

Viss, kas notiek lidostas teritorijā un tuvākajā apkārtnē un kas rada draudus ugunsdrošībai un drošai lidostas darbībai, ir mūsu pārziņā.

Darbs ir stresa pilns, vai ar savu pieredzi jau varat relaksēti strādāt?

Relaksēti principā ir grūti strādāt, bet darbinieks, kas ikdienā VUGD darbā saskaras ar noteiktu stresa līmeni un ar noteiktu pieredzi, incidentus uztver mierīgāk nekā darbinieks, kam nav tādas pieredzes.

Kādām personības īpašībām jāpiemīt ugunsdzēsējiem?

Ugunsdzēsēja darbs ne katram iet pie sirds, un to parasti saprot pirmajos darba gados. Ne visi ir gatavi celties divos, trijos naktī, strādāt naktīs, salā, karstumā, vējā, dažkārt nepaēdis un nepadzēris dzēst mežus vai citus objektus. Ne visi ir gatavi strādāt netīros apstākļos, kādi nereti ir notikumu vietās, kā arī redzēt mirušus vai sakropļotus cilvēkus. Turpretī kolēģiem ir jāspēj uz tevi paļauties, rēķināties ar tevi kā komandas biedru, ar kuru var doties bīstamā vidē, būt pārliecinātiem, ka bīstamā situācijā palīdzēsi kolēģim, nenobīsies un izvilksi gan degošā ēkā esošos cilvēkus, gan kolēģus. Tas nozīmē, ka ugunsdzēsējiem jāsaglabā vēss prāts bīstamās situācijās.

Noteikti ir jābūt atbildīgam pret ikdienas darbiem. Ugunsdzēsēja darbā nav sīkumu, ir jābūt precīzam, atbildīgam un lojālam.

Ugunsdzēsēju komandas darbu var salīdzināt ar pulksteņa mehānismu, kur katrs zobrats – lielāks vai mazāks – veic savu noteiktu darbu noteiktā ātrumā, un, tikai kopēji saliedēti strādājot, tas strādā.

Līdzīgi ir arī ugunsdzēsējiem, veicot kādu noteiktu uzdevumu.

Ir jaunie darbinieki, kuri pamēģina, neiztur un aiziet? 

Jā, nākot strādāt uz VUGD, daļai jaunās paaudzes, kas augusi siltumnīcas apstākļos, minētie darba apstākļi šķiet par skarbu. Savukārt, darbā uz lidostu nāk darbinieki ar pieredzi, kuri jau labu laiku ir dienestā, kuri jāapmāca tikai par lidostas specifiku.

Jums jābūt arī augsta līmeņa fiziskajai sagatavotībai?

Gan VUGD, gan lidostas ugunsdzēsējiem ir jākārto fiziskie normatīvi. Ja kaut kas atgadās lidmašīnā, kurā var būt 100 līdz 200 cilvēku, laiks viņu glābšanai ir tikai pāris minūtes. Ugunsdzēsējiem ir jābūt spējīgiem viņus visus ātri evakuēt. Tā ir milzu slodze īsā laikā. Ir arī noteikts laiks, kurā mums jāierodas skrejceļa tālākajā vietā un jāpadod noteikts ūdens daudzums.

Ļoti daudzi lidostā strādājošie ugunsdzēsēji nopietnā līmenī ir nodarbojušies vai joprojām nodarbojas ar kādu sporta veidu, piemēram, airēšanu, triatlonu un skriešanu. Dežūras laikā ir atvēlēts laiks fiziskām aktivitātēm. Līdz ar to fiziskā sagatavotība mums ir augstā līmenī.

Lidostā ir arī sava trenažieru zāle. Izmantojat arī to?

Protams. Lidosta kā darba devējs ir nodrošinājusi mums iespēju trenēties un attīstīt fiziskās iemaņas.

Kāds ir darba grafiks un vai to pielāgo, lai varētu šo darbu savienot ar darbu VUGD?

Lidostā parasti strādāju katru trešo diennakti, arī VUGD darba grafiks saplānots tāpat, tādējādi abus darbus var savienot.

Kādas ir karjeras iespējas ugunsdzēsības dienestā, arī lidostā? Ir kur vēl virzīties?

Ja vidusskolu absolvējis jaunietis ir ieguvis ugunsdzēsēja – glābēja kvalifikāciju, pēc kāda laika viņš var papildus apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu „Vadības zinības ugunsdzēsība” (160 stundas) Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Tad VUGD var ieņemt jau augstāku amatu. Otra iespēja ir mācīties koledžā, iegūstot 1. līmeņa augstāko izglītību, kuru absolvējot iegūst virsnieka amatu, saņem leitnanta pakāpi, un var turpināt strādāt operatīvajā darbā vai par ugunsdrošības uzraudzības inspektoru. Ja ir vakances, ir iespēja kļūt par posteņa komandieri.

Lidostā ugunsdzēsējs ar laiku var kļūt par vecāko ugunsdzēsēju, maiņas priekšnieku vai viņa vietnieku. Izaugsmes iespējas atkarīgas no iegūtās izglītības līmeņa.

Vai līdz ar virzību pa karjeras kāpnēm mainās arī atalgojums? Un vai kopumā atalgojums jūs apmierina?

Lidosta ir ļoti labs darba devējs, jo ir izstrādāta motivācijas sistēma. Ik gadu tevi novērtē tiešie priekšnieki, un atkarībā no šā novērtējuma mainās gan atalgojums, gan citi papildus bonusi. Atalgojuma starpība starp ugunsdzēsēju un ugunsdzēsēju – autovadītāju ir salīdzinoši neliela, bet atalgojuma starpība starp ugunsdzēsēju un maiņas priekšnieka vietnieku ir ievērojama. 

Savukārt strādājot VUGD, alga būs mazāka jaunajiem ugunsdzēsējiem, kuri tikko sāks strādāt, un sākotnēji skaitīsies kā ugunsdzēsēja - glābēja palīgi. Kamēr viņi izies amatam nepieciešamo kvalifikācijas izglītību, viņi nesaņems pilno algu, kas būs 650 līdz 680 eiro uz rokas (tas izriet no nelielas izdienas un apgādājamo skaita), bet saņems tikai apmēram no 530 līdz 550 eiro. Jārēķinās, ka arī uz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu nevar tikt mācīties jebkurā brīdī, bet var nākties gaidīt rindā. Ja jaunietis pēc vidusskolas pieteiksies darbā VUGD, nokārtos fiziskos un medicīniskos pārbaudījumus, viņu pieņems dienestā, un nosūtīs mācīties koledžā, bet var gadīties, ka uz vienu grupu ir vairāk gribētāju nekā iespējas apmācīt. Tādējādi pastāv varbūtība, ka nāksies gaidīt, sliktākā gadījumā 4 līdz 6 mēnešus. Sākums noteikti nebūs viegls.

Jaunajiem darbiniekiem jārēķinās, ka, lai pienācīgi nopelnītu, būs pamatīgi jāstrādā?

Protams! Tāpēc arī uz lidostu nāk tie darbinieki, kuri ir dienestā jau vairākus gadus un saprot, ko un kāpēc dara.

Kas ir tas, kas ierauj šajā darbā un notur?

Ugunsdzēsējs – ir dzīvesveids un aicinājums, ja esi nostrādājis piecus vai 10 gadus, tad, visdrīzāk, strādāsi līdz pensijai. Varbūt ienākumi neļauj visiem dzīvot privātmājās un braukt ar salonā pirktām automašīnām, toties šie cilvēki ir gandarīti par to, ko dara. Vērtības katram ir savas. Ugunsdzēsēji ir cilvēki, kuri lielā mērā strādā idejas vārdā un gatavi sevi upurēt sabiedrības vajadzībām.