Kāpēc izvēlējies kļūt par pilotu?

Manu ceļu uz pilota profesiju lielā mērā noteica nejaušība. 2011.gadā vienā no plašsaziņas portāliem ieraudzīju starptautiskas kompānijas reklāmu, kas piedāvāja apgūt pilota profesiju ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Tas bija pirmais un man šķiet tā arī palika vienīgais projekts Latvijā, kas piedāvāja šādu iespēju. Atzīšu, ka apmēram gadu iepriekš par aviāciju, kā par iespējamo nozari, kurā vēlētos strādāt nākotnē, sāku interesēties pastiprināti. Tolaik strādāju bankā, pirms tam biju strādājis nekustamo īpašumu nozarē, taču sapratu, ka vēlos darīt ko citu. 

Vai tās bija tikai domas par biznesu un naudu, vai arī kaut kas sajūtu līmenī?

Aviācijā ir kaut kas fascinējošs, un arī man šī joma šķita daudz interesantāka par darbu bankā. Ieejot jebkurā lidostā, ir skaidrs, ka tā ir pasaule pasaulē, tā ir īpaša vide, kura rada īpašas sajūtas.

Kā notika apmācība?

Projekts tika veikts, sadarbībā ar Rīgas Aeronavigācijas institūtu, un to īstenoja Amerikā. Atlase bija salīdzinoši ilga – no Latvijas konkursu izturēja astoņi cilvēki. Pirmos ievadkursus mācījāmies Rīgā, bet tad gadu pavadījām ASV. Projekta ietvaros mums – visiem astoņiem topošajiem pilotiem – tika nodrošināta dzīves vieta. Pēc mācībām mēs ieguvām visas ASV nepieciešamās pilotu licences, bet, atgriežoties Latvijā, tās vajadzēja konvertēt uz Eiropas pilotu licencēm. Kopumā viss mācību process aizņēma pusotru gadu.

Pirmos lidojumus veicām simulatorā, kas diezgan precīzi imitē īstu lidmašīnu, bet turpmākais apmācības process lielākoties noritēja īstās lidmašīnās.

Simulators ir neatsverama apmācību sastāvdaļa – tas rada izpratni par lidojumu un nostiprina pamatzināšanas, imitējot lidojuma apstākļus. Simulatora izmaksas ir krietni zemākas salīdzinājumā ar lidojuma izmaksām. Ja visa apmācība notiktu tikai īstās lidmašīnās, tas prasītu daudz lielākus finansiālos resursus.

Vai simulatorā var iemācīties nosēdināt lidmašīnu?

Ne tikai to. Simulatoram ir tā priekšrocība, ka tas dod iespēju imitēt visdažādākās situācijas un saprast, ko un kā vajag darīt, ja nonāc kritiskā situācijā. Dzīvē šādas situācijas, iespējams, ka nekad negadīsies, bet simulators vairāk vai mazāk palīdz tām sagatavoties.

Vai atceries savu pirmo patstāvīgo lidojumu?

Jā, tas bija salīdzinoši drīz pēc apmācību sākuma. Vispirms bija apmēram 10 līdz 15 stundas lidojumi kopā ar instruktoru un tad jau vajadzēja lidot pašam – solo lidojums. Pirmais patstāvīgais lidojums pilotam ir liels notikums un tam ir savas tradīcijas – mums pēc pirmā solo lidojuma instruktori sagrieza kreklus. Pirmajā lidojumā sajūta, protams, bija visai interesanta – it kā zini, kas un kā jādara, bet blakus nav tā drošā pleca, kurš palīdzēs, ja tas būs nepieciešams. Es teiktu, ka tā ir sirreāla sajūta, bet pēc tam ir milzīgs gandarījums.

Vai zināji, ka iegūsi darbu aviokompānijā "airBaltic"?

Jā, un tas bija viens no noteicošajiem faktoriem, kāpēc izvēlējos kļūt par pilotu. Ja nebūtu skaidri zināma nākamā darbavieta, varbūt viss būtu izvērties citādāk. Paskaidrošu, ka

pilota licence vēl nenozīmē, ka drīkst lidot ar jebkuru lidmašīnu.

Pēc apmācības tiek iegūta PPL (private pilot license - privātlidmašīnu pilota licence), kas atļauj lidot ar privātajām lidmašīnām. Tālāk ir jāiegūst komercpilota licence (CPL),  instrumentu reitings – iegūta licence, kas atļauj lidot, neredzot  zemi, bet vadoties tikai pēc lidmašīnas instrumentiem, tostarp miglā, mākoņos, u.c. Mums bija jāiegūst arī licence, kas atļauj lidot ar lidmašīnām, kurām ir vairāki dzinēji. Paralēli tam ir jānokārto ATPL (Airline tranport pilot license - lidmašīnas aviolīniju transporta pilota licence) eksāmeni 14 dažādos priekšmetos. Tad, kad viss iepriekšminētais ir izpildīts, var sākt meklēt darbu kādā no aviokompānijām, taču tas nenozīmē, ka drīkst vadīt jebkuru lielo lidmašīnu. Katrai lielajai lidmašīnai ir nepieciešama speciāla apmācība un jāsaņem speciāla atļauja. Apmācību lidošanai uz konkrēta tipa lidmašīnām parasti veic aviokompānija. Sākot strādāt aviokompānijā "airBaltic", es lidoju ar "Dash Q400" propellera lidmašīnu, bet šobrīd lidoju ar "Airbus A220".

Kur tagad var iegūt pilota licenci?

Nu jau trešo gadu šeit pat Latvijā darbojas aviokompānijas "airBaltic" Training pilotu akadēmija, kurā divu gadu laikā var iegūt pilotu licenci. Apmācības notiek Rīgā un lidojumi Liepājā.

Tu esi kļuvis jau par kapteini. Ko tas nozīmē ikdienas darbā?

Gaisa kuģa kapteinis ir tas, kurš uzņemas visu atbildību gan par apkalpes locekļiem, gan pasažieriem, gan lidmašīnu.  Paskaidrošu, ka par kapteini var kļūt tikai pēc zināma nostrādātā laika un nolidotajām stundām. Taču tas nenozīmē, ka lidmašīnu vada tikai kapteinis. Katrā lidojumā viens no mums pilda PF (Pilot flying – vada lidmašīnu sākot ar pacelšanos un beidzot ar nosēšanos) un otrs – PM (Pilot monitoring – komunicē ar gaisa satiksmes dispečeriem, aizpilda lidojuma plānu un pārbauda otra pilota darbības) funkcijas. Parasti pirms darba dienas sākuma mēs vienojamies, kurš lidos turp un kurš atpakaļ, lai sadalītu šos pienākumus pēc iespējas vienlīdzīgi.

Vai ir baiļu sajūta, ja tu zini, ka uz borta ir turpat 200 pasažieru, bet pa ceļam sākas, pieņemsim, vētra?

Nē, mūsu misija ir vadīt transporta līdzekli, šajā gadījumā lidmašīnu, tā, lai neapdraudētu nedz pasažieru, ne savas dzīvības, kā arī saglabātu kravu un kompānijas pamatlīdzekļus – lidmašīnu – neskartus. Tas ir mūsu darbs un tā mēs arī strādājam. Īpašu baiļu nav – man šķiet, ka cilvēks vienkārši pierod pie tā, ko dara. Tas, kas sākotnēji ir izaicinājums, pēc kāda laika jau ir rutīna.

Arī slikti laika apstākļi ir mūsu darba rutīna – ir negaisi, vētras, miglas – tā ir ikdiena, nevis kaut kas ārkārtējs.

Mūs apmāca, kā katrā konkrētā situācijā rīkoties, kādi ir riski un kā no tiem izvairīties.

Cik aizņemts pilots ir lidojuma laikā? Vai lidojat un nosēžaties ar autopilotu?

Tas ir atkarīgs no lidmašīnas. Piemēram, mūsu "Airbus A220" ir jauna lidmašīna ar daudziem automatizētiem procesiem. Principā ļoti ātri pēc pacelšanās var ieslēgt autopilotu un autopilots arī var nosēdināt lidmašīnu. Parasti gan nosēžoties piloti autopilotu izmanto ļoti reti – tikai tad, ja ir ļoti bieza migla un skrejceļu var ieraudzīt tikai pēdējā brīdī. Šādā situācijā autopilots nosēdinās lidmašīnu labāk nekā pilots, jo tas nereaģē uz vizuālām izjūtām, kuras sliktas redzamības apstākļos var ietekmēt cilvēku. Senākās lidmašīnās pilotu kabīnē nebija tikai divi cilvēki, bet līdz pat pieciem – divi piloti, inženieris, kurš atbild par lidmašīnas sistēmu un dzinēju darbību, navigators, un radio operators.  Šobrīd, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, to visu dara divi piloti. Lidojuma plānus, kuri ir nepieciešami pirms katra reisa, sagatavo atbilstoši speciālisti.  Vēl pavisam nesen lidojumu plāni bija drukātā formā un uz reisu devāmies ar biezu grāmatu, kurā atradās dati par attiecīgo galamērķi. Tagad tas viss ir planšetdatorā. Jo lielāka kompānija, jo mazāk papildus darbu (neskaitot pašu lidošanu), jāveic pilotiem. Mūsdienās, tā kā lidmašīnas ir ļoti automatizētas, pati lidošana aizņem salīdzinoši maz resursu, bet lielāku daļu  patērē menedžments – nodrošināt, ka lidojums norit droši, bez aizķeršanās un laicīgi. Lidmašīnā valda četru acu princips – piloti visu laiku seko līdzi viens otra darbībām. Autopilots atbrīvo mūsu resursus, un nepieciešamības gadījumā, mēs operatīvi varam risināt dažādas neparedzētas problēmas, ja tādas parādās.

Nopratu, ka, neskatoties uz to, ka lidmašīnas autopilots ļoti sekmīgi var arī nosēdināt lidmašīnu, taču pārsvarā tomēr piloti to dara paši. Kāpēc?

Ne visos gadījumos drīkst izmantot autopilotu, piemēram, lidmašīna ir sertificēta pati sevi nosēdināt līdz noteiktam vēja ātrumam.  Tāpat ne visās lidostās ir atbilstošs virszemes aprīkojums, lai lidmašīna spētu nosēsties ar autopilotu.

Taču pats galvenais – mums vienkārši patīk to darīt pašiem.

Kas ir vieglāk – pacelties vai nosēsties?

Pacelšanās ir daudz vienkāršāks process, ja vien negadās kādi neparedzēti apstākļi. Citādāk ir ar nosēšanos, kur ļoti būtiski ir laikapstākļi – vējš, redzamība, nokrišņi, u.c.

Kas darbā sagādā vislielāko prieku?

Man visvairāk patīk pats darba process – lidošana. Priecājos, ka nav jāstrādā piecas dienas nedēļā no deviņiem līdz sešiem, bet gan darbs var būt jebkurā diennakts stundā. Priecājos, ka mana darba diena vienmēr ir saulaina, jo lidojam virs mākoņiem – it īpaši rudeņos, kad Latvijā parasti ir drūms un apmācies laiks. Lai cik ilgi lidotu, skats pa logu nekad neapnīk – tas ir skaistākais skats no ofisa! Tas ir darbs, kas neļauj iekrist absolūtā rutīnā, jo arī pēc daudziem nostrādātiem gadiem nepazūd prieks iet uz darbu, kur gaida jauni notikumi. Šajā darbā liels ieguvums ir tas, ka es nevaru paņemt darbu līdzi uz mājām, kā tas notiek ļoti daudzās profesijās. Es reizēm jau vakarā vairs neatceros, kurā valstī un kurā pilsētā biju – nolidoju savus reisus un esmu pilnīgi brīvs.

Ko teiksiet jauniešiem, kuri šobrīd uzskata, ka pilota darbs viņiem ir neaizsniedzams sapnis?

Tas nepavisam nav neaizsniedzams sapnis. Mums ir nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas, jo apmācības notiek angļu valodā, un arī darba ikdienā bez angļu valodas neiztikt. Lai mācībās būtu vieglāk, nozīmīgas ir arī matemātikas un fizikas zināšanas. Jāteic gan, ka mācības ir ļoti dārgas, bet ir vairākas iespējas, kā piesaistīt finansējumu vai iegūt pilota licenci kāda projekta ietvaros. Ja ļoti interesē, tad iespēja atradīsies. Piebildīšu, ka piloti nav tikai vīrieši – aviokompānijā "airBaltic" strādā arī sievietes pilotes.

Cik saņem pilots?

Atalgojums ir ļoti diferencēts, jo atkarīgs no pieredzes, no nolidoto stundu skaita, no amata. Piemēram, pamatalga otrajam pilotam ir ap 3 tūkstošiem eiro – tālāk nāk dažādas piemaksas. Man alga ir jau lielāka, bet tā svārstās no nolidotā laika. Atalgojums ir labs, taču līdz tam ir jāiegulda diezgan daudz naudas un laika.