Kāda ir Tava izglītība un kā Tu atradi šo darbu?

Pirms nonākšanas Valsts policijā, es Rīgas Tehniskajā universitātē biju ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnēs. Mans pirmais darbs bija datortīklu administrators pašvaldības iestādē. Tad saņēmu piedāvājumu no darbinieka, kurš jau strādāja Ekspertīžu birojā, nākt strādāt par IT (red. – informāciju tehnoloģiju) ekspertu. Šķita, ka darbs būs interesants, tāpēc devos uz pārrunām un pārrunu rezultātā nokļuvu dienestā Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē.

Vai Tu uzreiz kļuvi par ekspertu?

Sākumā, kamēr mācies, tu esi eksperta kandidāts, bet par ekspertu vari kļūt tikai pēc sertifikāta saņemšanas.

Apmācības notiek apmēram pusotru gadu pēc īpaši sastādītas un apstiprinātas programmas, kurā iekļauta gan teorija, gan prakse – pieredzējuši eksperti apmāca ekspertu kandidātus.

Protams, pamatzināšanām savā jomā jau ir jābūt, jo darbavietā tiek iegūtas jau detalizētas un specifiskas zināšanas. Pēc apmācības kursa iziešanas ir jānokārto eksāmens. Ja eksāmens ir nokārtots, tad tiek izsniegts eksperta sertifikāts.

Kādi ir ekspertu specializācijas virzieni?

Kriminālistikas pārvaldē ir divi dažādi biroji – Ekspertīžu birojs un Reģionu birojs. Ekspertīžu birojā ir vairākas nodaļas – DNS ekspertīžu nodaļa, Dokumentu tehnisko ekspertīžu nodaļa, Infotehnisko ekspertīžu nodaļa, Ķīmisko ekspertīžu nodaļa, Odoroloģisko (red. – smaržu) ekspertīžu nodaļa, Grāmatvedības ekspertīžu nodaļa un Ieroču un trasoloģisko ( red. – trasoloģija ir nozare, kas pētī dažādas pēdas uz materiālām virsmām) ekspertīžu nodaļa. Savukārt Reģionu biroja nodaļas ir izvietotas reģionos, un to darbinieki izbrauc uz notikumu vietām, meklē un izņem lietiskos pierādījumus un nodod tos tālākai izpētei, kā arī veic dažādu jomu vienkāršākas ekspertīzes. Ekspertīžu birojā jau notiek detalizētāks darbs. Piemēram, DNS ekspertīžu nodaļā tiek veiktas paternitātes un maternitātes, līķu identifikācijas ekspertīzes un citas – šiem ekspertiem vajadzīga izglītība ķīmijā, bioloģijā vai medicīnā. Vairāk informācijas par Kriminālistikas pārvaldes veicamajām ekspertīzēm var iegūt mūsu tīmekļa vietnē www.ekspertize.vp.gov.lv. Tajā pašā laikā ir vairākas ekspertīžu jomas, kur ekspertiem nav specifiskas izglītības, jo tāda vai nu vispār nepastāv, vai nav pieejama Latvijā. Piemēram, tādi ir rokrakstu eksperti. Tomēr, lai kļūtu par ekspertu, ir nepieciešams vismaz bakalaura grāds vai 2. līmeņa augstākā izglītība.

Pastāsti par saviem pienākumiem!

Informācijas tehnoloģiju jeb IT eksperta darbs ir analizēt informāciju no izņemtajiem datu nesējiem. Tie ir dažādi – datori, mobilie telefoni un, attīstoties tehnoloģijām, nu jau arī televizori un droni, varbūt drīzumā tās būs pat tējkannas vai ledusskapji, jo jau šobrīd sadzīves priekšmetos tiek iebūvētas dažādas tehnoloģijas un tie var tikt izmantoti nelikumīgām darbībām. IT ekspertam nepārtraukti ir jāseko līdzi jaunumiem, kā attīstās tehnoloģijas. Šāda informācija parasti tiek iegūta no interneta, žurnāliem, konferencēm, semināriem – visur, kur iespējams iegūt informāciju par jaunām tehnoloģijām, iekārtām, to specifikācijām. Galvenais mūsu jomā ir zināt, kurās iekārtās ir iebūvēta atmiņa, ko tā glabā un kā to iegūt un interpretēt izmeklētājam saprotamā formā. Jebkura informācija, ko var iegūt no iekārtas, var palīdzēt atklāt noziegumu.

Eksperts precīzi zina, kas viņam jādara, jo lēmumā par ekspertīzi ir uzdoti jautājumi, uz kuriem jāatbild, kā arī pastāv noteikta metode, kas ir reģistrēta Tiesu ekspertu padomē – tā nosaka galvenos soļus un vadlīnijas, kādā viedā jāveic ekspertīze, bet konkrētas darbības jau ir atkarīgas no eksperta zināšanām, pieredzes, pieejamās tehnikas un programmatūras.

Vai Tavā darbā pastāv arī radošais moments?

Jā! Metode apraksta tikai vadlīnijas, tehniskas lietas, un, meklējot informāciju, eksperts sākumā iegūst rezultātu, ko varētu nosaukt par starprezultātu. Tad jāizmanto radošums, jo ekspertam pašam tālāk jāizdomā, ko un kādā apjomā darīt, lai iegūtu nepieciešamos datus un atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem. Metode IT jomā nevar aprakstīt pilnīgi visas darbības un variantus.

Cik ekspertīžu eksperts parasti vienlaikus veic?

Ieteicams vienlaikus strādāt tikai pie vienas, bet, ja ir ārkārtas gadījumi, var būt nepieciešams paralēli pieslēgties arī citiem darbiem. Viena ekspertīze var noritēt nedēļu, mēnesi, trīs mēnešus, pusgadu – viss atkarīgs no meklējamās informācijas apjoma, izpētes objektu skaita un arī otrā posma – kad informācija ir iegūta, tā vēl jāapstrādā un jāsagatavo tādā viedā, lai būtu skaidrs, ko eksperts atradis un ko tas dod kriminālprocesam.

Kādā veidā eksperts atspoguļo iegūto rezultātu?

Tas ir eksperta atzinums, kas sastāv no vairākām sadaļām. Sākumā ir ekspertīzes noteikšanas pamatojums, tad dati par ekspertu, uzdotie jautājumi, iesniegto objektu apraksts, tad seko informācija par to, kā tiek veikta izpēte, un noslēgumā – secinājumi, kur eksperts formulē atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Atrastā informācija tiek sniegta kā pielikums. Ne vienmēr tie ir veseli faili – ja informācija bijusi dzēsta, tās var būt tikai faila paliekas, piemēram, daļa no kāda teksta dokumenta teikuma, attēla daļa un tml.

Vai tev sanāk sadarboties arī ar citiem kolēģiem?

IT joma var robežoties ar pirkstu nospiedumiem un DNS, ja tādas pēdas ir uz datu nesēja vai ierīces, un tie ir svarīgi izmeklēšanai. Šajā gadījumā dažādu jomu ekspertiem jāsadarbojas, lai netiktu sabojāts ne DNS, ne pirkstu pēdas, ne pati iekārta. Jāizlemj, kurš no ekspertiem savas darbības veiks pirmais, – piemēram, lai konstatētu pirkstu pēdas bieži ir jāizmanto ķīmiskās vielas, kas var sabojāt elektronisko pierādījumu. Viens cilvēks nekad nevar zināt visu, līdz ar to var būt gadījumi, kad ir jākonsultējas ar citiem kolēģiem. Ja nepieciešams, kontaktējos arī ar izmeklētāju, kurš ir procesa virzītājs un nozīmē ekspertīzi – reizēm jāprecizē jautājumi vai jāiesniedz papildu informācija. Es lielāko daļu laika pie ekspertīzes strādāju viens.

Kas Tev šajā darbā sniedz vislielāko gandarījumu?

Rezultāts – ja manis atrastā informācija palīdz atklāt noziegumu.

Kādi ir lielākie izaicinājumi šajā profesijā?

IT jomā sarežģītākais ir tehnoloģiju straujā attīstība – katru dienu tiek izgatavotas jaunas iekārtas, programmatūra, tehnoloģijas, tam nepārtraukti ir jāseko līdzi.

Es šajā jomā strādāju jau 13 gadus un katru dienu uzzinu ko jaunu, katru dienu kaut ko mācos.

Cik pieprasīta ir Tava profesija? Vai eksperts var strādāt arī citās iestādēs vai organizācijās?

Eksperti ir ļoti pieprasīti, jo noziegumi notiek un cilvēki aiz sevis atstāj dažādas pēdas. Kas attiecas uz citām vietām, kur veidot karjeru, – tā kā Latvija ir neliela valsts, dažu jomu ekspertiem šeit varētu būt visai maz alternatīvu. Piemēram, IT jomā lielākās valstīs eksistē privātie ekspertīžu biroji vai uzņēmumi, kādu Latvijā nav. Taču DNS un ķīmisko ekspertīžu veicējiem varētu būt plašākas karjeras iespējas arī Latvijā, piemēram, kompānijas, kas ražo ķīmiskas vielas vai medikamentus. Domāju, ka eksperti varētu atrast darbu arī ārzemēs – jāzina tikai svešvalodas, jo kvalifikācija mūsu ekspertiem ir ļoti augstā līmenī.

Kādas ierīces un programmas Tu savā darbā izmanto?

IT ekspertīžu jomā viena no pirmajām svarīgākam lietām ir ierakstu aizsardzības iekārta, kas nodrošina aizsardzību pret datu izmaiņām. Jāpēta datu nesējs (piem., cietais disks), un, lai tajā nevarētu veikt izmaiņas, tas tiek pieslēgts pie eksperta datora, izmantojot ierakstu aizsardzības iekārtu. Tas nozīmē, ka dati paliek tieši tādi, kādi bija pirms pētīšanas. Eksperta datoram jābūt jaudīgam – programmatūra, kas veic informācijas meklēšanu, patērē daudz resursu, tāpēc, jo jaudīgāks būs dators, jo ātrāks būs process. Izmantojam daudz un dažādu programmatūru, piemēram, OpenText, AccessData, X-Ways, Magnet Forensics, Cellebrite u.c. pasaules vadošo „Forensic” programmatūras firmu produktus. Katra noder savam mērķim, ir programmatūra, kas paredzēta informācijas iegūšanai no standarta datoru sistēmām, ir, kas paredzēta informācijas iegūšanai no mobilām ierīcēm utt. Var veikt arī vēl sarežģītākas darbības, piemēram, izlodējot no mobilā telefona (viedtālruņa) atmiņas mikroshēmu, to var pēc tam nolasīt ar speciālo programmatūru – tā vajadzīga gadījumos, ja telefons ir salauzts un to nevar pieslēgt pie standarta programmatūras.

Kādām īpašībām un prasmēm jāpiemīt, lai varētu strādāt kā eksperts?

Ir jābūt apveltītam ar pacietību un izturību, jo darbs nav viegls.

Varbūt no malas tas var šķist viegli, tomēr jāsaprot, ka informācija, ko iegūstam, ir dažāda, bieži arī psiholoģiski smaga, līdz ar to cilvēkam jābūt psiholoģiski noturīgam.

Noteikti vajadzīga arī augsta atbildības sajūta, precizitāte un spēja ātri apgūt jauno.

Vai ir gadījumi, kad ekspertam jādodas arī uz tiesu?

Jā, reizēm ekspertu aicina uz tiesu. Piemēram, kādai no pusēm nav kaut kas skaidrs eksperta atzinumā, jo varbūt secinājumi ir uzrakstīti pārāk tehniski vai ir sarežģīta lieta, un ir nepieciešami papildus skaidrojumi. Kāda no pusēm var kaut ko apšaubīt, tāpēc ekspertam jāpaskaidro, kā konkrētā informācija ir atrasta, kā tā varēja tikt izveidota un tml.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kas apsver šo profesiju?

Es ieteiktu mācīties datorzinātnes un ar tām saistīto tiem, kas vēlas kandidēt uz IT eksperta amatu. Ja ir vēlme kandidēt uz amatu kādā citā eksperta jomā, tad attiecīgi ir jāizvēlas tai jomai atbilstošā izglītība. Lai izlemtu, vai doties strādāt par kriminālistikas ekspertu, jāizvērtē savas spējas un vēlme veltīt savu dzīvi šai profesijai, jo tā tomēr ir saistīta ar noziegumiem un dažāda veida informāciju, kuru ne visi cilvēki spēj uztvert un pieņemt.