Kāpēc Jūs izvēlējāties konditora profesiju?

To izvēlējos tāpēc, ka man jau bērnībā patika cept gardumus, gatavot ēst, pēc pavārgrāmatas izmēģināt dažādas ēdienu receptes. Varbūt tas ir pārmantots no mana vecvectētiņa, kuram bija sava konditoreja un maizes ceptuve.

Kurā skolā Jūs apguvāt šo profesiju? 

Es mācījos Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolā. Trīs gadus mācoties, apguvu gan teoriju, gan profesionālās prasmes. Skolā iegūtais ir pamats turpmākajam darbam. Ikdienā strādājot, var apgūt daudz vairāk. Tad izjūt, kā viss notiek reālā darba vidē.

Kas ir tas interesantākais konditora darbā, kas rada vēlmi un prieku strādāt? 

Tā kā pašlaik strādāju nelielā, bet radošā uzņēmumā, varu pati radoši strādāt, pati sastādīt jaunas receptūras, arvien izmēģināt kaut ko jaunu. Fantāzijai un izpausmei nav robežu! Īpaši var izpausties, veidojot šokolādes un marcipāna figūriņas. Te nav rutīnas darba, nav jāgatavo vieni un tie paši izstrādājumi, kā tas ir, piemēram, lielveikalos vai lielajās konditorejās.

Kā parasti norit konditora darba diena? 

No rīta atnāku, saplānoju darbu secību, kas lielā mērā ir atkarīga no pasūtījumiem. Izcepu maizīti restorānam un gatavoju dažādus konditorejas izstrādājumus, kā arī veicu iestrādes nākamajai dienai, veidoju jaunas receptes.

Vasarā cilvēki grib vieglākas kūkas, savukārt ziemā vēlas vairāk šokolādes, kaut ko sātīgāku.

Dienas beigās ir jāsakārto un jāatstāj tīra darba vieta.

Ko vēl konditors gatavo? 

Konditori gatavo arī sāļos un saldos cepumus, bulciņas, plātsmaizes, groziņus, pīrādziņus, paši gatavo arī to pildījumus. Daži konditori gan izmanto gatavos pildījumus, jo tā ir vienkāršāk, tie ilgi glabājas, nevajag arī piepūlēties, ieguldīt laiku, lai izdomātu un pagatavotu ko jaunu. Kā saka: viens divi, un kūka gatava. Es izmantoju pašas gatavotos pildījumus, tie ir dabīgi, jo neizmantoju augu taukus, bet gan dabīgo saldo krējumu, sulas, ievārījumus.

Kādi, Jūsuprāt, ir vislielākie izaicinājumi konditora darbā? 

Tās ir pasūtījuma tortes, jo tās ir citādākas nekā ikdienā gatavotās. Var strādāt radoši, klients pasaka, ko vēlas, vai parāda attēlu, kādai tortei jābūt. Ļoti interesanti ir gatavot bērnu tortes, piemēram, ar noteiktu attēlu vai uzrakstu. Nesen uz tortes bija jāatveido uzraksts „Hello, Kitij”, un tur jāliek lietā fantāzija, lai uzraksts būtu bērniem saistošs. Pasūta arī dažādas formas tortes: mašīnas, lelles formā.

Ir bijusi Bārbijas torte – torte kā Bārbijas kleita, bet lelli ieliek tortē iekšā.

Bērnam ir gan torte, gan dāvana – lelle Bārbija. Aizraujoši ir gatavot arī daudzstāvu kāzu tortes.

Ko Jūs sagaidāt no klienta? 

Lai klients, izdarot pasūtījumu, izskaidro savu vēlmi. Vajag zināt, kas klientam patīk un arī kas nepatīk, negaršo. Ir būtiski iegūt atgriezenisko saiti. Ja izveidojas abpusēja uzticība, klienti bieži atgriežas, kļūst par pastāvīgiem pasūtītājiem.

Kā Jūs domājat, kas klientam ir vajadzīgs, ko viņš sagaida no konditora? 

Kaut ko jaunu, oriģinālu, nevis tikai standarta sortimentu. Ja konditorejas izstrādājumi būs vienveidīgi, netiks paplašināts un dažādots piedāvājums, tad klients varbūt vairāk nenāks. Bet pats galvenais – lai pastāvīgi būtu augsta kvalitāte gan izstrādājuma garšas, gan sastāva ziņā.

Kādi ir konditora darba apstākļi? 

Darba vietas, protams, atšķiras. Ja nav ventilācijas, vasarā ir grūti – karsts. Darbs pamatā jādara, stāvot kājās. Darba telpā ir miltu putekļi. Darbs var būt arī maiņās, naktīs un brīvdienās. Tas ir atkarīgs no darba devēja. Liela nozīme ir tīrībai. Mums pašiem jātīra sava darba vieta.

Kāda konditoram varētu būt profesionālā izaugsme?  

Lielajās konditorejās ir konditoru palīgi, konditori, kuri strādā neilgu laiku, un konditori jau ar pieredzi un lielāku atbildību – vecākie konditori. Konditori var sevi pilnveidot semināros, kur var pasmelties jaunas idejas, var braukt uz citām valstīm paskatīties, kā profesijas kolēģi strādā tur. Bet, protams, pašam visu laiku ir jāeksperimentē. Piemēram, es gribētu aizbraukt uz Franciju pieredzes apmaiņā, jo franču konditoreja ir visatzītākā pasaulē. Nākotnē vēlos nodibināt franču kafejnīcu, jo francūžiem ir raksturīgi strādāt ar dabiskām izejvielām, ir plaša garšu buķete, specifisks un interesants sortiments. Lai savu sapni sasniegtu, mācos uzņēmējdarbību Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Ko Jūs ieteiktu tiem, kuri gribētu izvēlēties konditora profesiju? 

Galvenais, lai patiktu gatavot ēst, darboties virtuvē! Ir nepieciešama arī liela pacietība veikt smalkus darbus – veidot sīkas rozītes, ornamentus. Dekorēšanu ir grūti iemācīties, ir jābūt talantam un radošai pieejai. Ja darbs nepatiks, tad nekas arī nesanāks. Jābūt motivācijai strādāt ar sirdi.