Kad un kā ieinteresējāties par kartogrāfiju?

Kartogrāfijas nozarē sāku strādāt 2004. gada septembrī. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru izveidoja 2006. gadā, un strādāju tur jau apmēram 17 gadus. Sāku studēt datorzinības un bija iespēja pieteikties darbā aģentūrā. Man bija zināšanās darbā ar datoru, bet kartogrāfijas sadaļu apguvu darba procesā. Tikai apmēram 2020. gadā tika nolemts, ka, sākot no 2025. gada strādāt par kartogrāfijas inženieri var tikai ar ģeodēzista, kartogrāfa vai radniecīgas jomas izglītību. Uz mani, jau vairākus gadus strādājošu speciālistu, šīs izmaiņas neattieksies. Taču domāju, ka tik un tā iešu studēt.

Ko plānojat studēt?

Ir doma par ģeomātiku.

Kāda ir jūsu darba ikdiena?

Tā var būt dažāda un  atkarīga no tā, kādi darbi jāveic. Kartes izgatavošana sastāv no vairākiem procesiem un tajos iesaistīti vairāki darbinieki ar dažādām specializācijām. Pirmais ir kartes aktualizācija. Tiek izmantota iepriekšējos gados izgatavota kartes versija, kurā attēlotā situācija tiek atjaunota, analizējot jaunākās aerofotogrāfijas un lielu daudzumu cita veida grafisko un teksta informāciju. Kartogrāfs vienlaicīgi veic divas darbības – atpazīst vides elementus (dešifrē) un ar pareizo rīku vektorizē tos digitālajā kartē. Nākamais process ir korektūra. Korektors pārbauda kartogrāfa darbu un norāda uz labojumiem, dešifrētājs – kartogrāfs tos izlabo. Pēc tam dodamies lauku darbos precizēt kādus jautājumus dabā. Tiek izmantota kartes izdrukas darba variants, kurā veic nepieciešamās atzīmes, piemēram, par to, kas atrodas mežā vai citviet, kur kaut kas nav labi saskatāms aerofotogrāfijā vai ir kādas izmaiņas pēc aerofotogrāfēšanas datuma. Nepieciešamības gadījumā tiek veikti mērījumi, lai korekti attēlotu objektus kartē. Mērījumi var būt vienkārši – ar mērlenti vai tālmēru, vai izmantojot satelītnavigācijas instrumentus. Šis process, būšana ārā pie dabas, man šķiet viens no interesantākajiem. Kad ir savāktas atbildes uz jautājumiem, nākamajā procesa posmā tās tiek ielabotas kartē un korektors vēlreiz pārbauda, vai ir precīzi viss salabots. Ar šo mūsu darbs pamatā beidzas, un sagatavoto karti nododam citai struktūrai.

Kādi ir jūsu uzdevumi? Jūs arī braucat komandējumos lauku darbos vai pamatā tomēr tas ir darbs birojā pie datora?

Ja ir iespēja, es ļoti labprāt braucu lauku darbos. Agrāk braucu biežāk, bet nesen pārgājām uz jaunu programmatūru un pamatā biju aizņemts ar kolēģu apmācīšanu tās lietošanā. Tagad, kad tas ir izdarīts, atkal ar lielāko prieku braucu lauku darbos. Tie pārsvarā ir trīs, četru dienu komandējumi. Esam braukuši no Liepājas uz Alūksni, tā ir iespēja apskatīt daudzus novadus.

Pamatā kartogrāfijas inženieris – informātiķis veido kartogrāfiskos attēlus, modeļus, kartes, plānus un atlantus ar tajos fiksētām būvēm, ceļiem un citiem zemes virsmas elementiem, kā arī iesaka optimālos karšu un plānu veidošanas paņēmienus.

Konsultēju kolēģus par dažādiem kartogrāfijas procesiem, administrēju un pārveidoju kartogrāfiskās datu bāzes, veicu datu bāzu, programmatūru uzlabošanu, pielāgošanu, kā arī dažādus darbus nestandarta karšu un kartogrāfisko datu sagatavošanai.

Gan lauku darbos, gan veicot korektūras, sanāk arī daudz zīmēt, izmantojot speciālas datorprogrammas. Es gan zīmēšanai ķeros klāt tad, kad izdarīti visi citi darbi, bet pamatā mēs birojā visi darām visus darbus, nav tā, ka kāds būtu privileģēts kaut ko nedarīt. Ir zināms gada plāns, kas ir jāizdara, un attiecīgi darbi tiek laikā un starp kolēģiem sadalīti.

Rutīnas manā darbā ir maz, jo ik pa laikam jārisina kādas problēmas. Šīs problēmas mani izrauj no ikdienas darbiem. Ir arī dažādi projekti, tāpēc darba dienas nav vienādas.

Kāda veida problēmas risināt?

Dažādas! Piemēram, ja kolēģi  ir nekorekti vektorizējuši  kādu elementu  vai objektu datu bāzes dati ir nepilnīgi. Gadās, ka, konvertējot datus, kaut kas nav izdevies kā plānots -  nevar korekti attēlot konkrētu objektu. Tad ir jānoskaidro problēma un jāatrod risinājums, lai kļūdas neatkārtotos. Konsultēju kolēģus jautājumos par to, kā kartē pareizi attēlot un izvietot objektus.

Veicot lauku darbus, jāpārzina arī dažādu instrumentu darbība vai vēl kādas specifiskas lietas?

Lauku darbos izbrauc divu darbinieku brigāde ar paaugstinātas pārgājamības automašīnu. Elementu koordinēšanai izmantojam satelītnavigācijas uztvērēju. Tajā ir sagatavotas kartes teritorijai, kurā notiek jauno karšu sagatavošanas darbs. Cilvēkam, kas prot rīkoties ar koordinātām, tā izmantošana nebūs sarežģīta. Ir vēl citi instrumenti un aprīkojums, mērlentas, tālmēri, binoklis u.c. Kartes izgatavojam ar mēroga 1:10 000 noteiktību, kurā attēlojamo elementu precizitāte ir daži metri, tāpēc nav pamatojuma izmantot ļoti precīzus un dārgus instrumentus, lai noteiktu objekta atrašanos vietu ar precizitāti līdz milimetriem un centimetriem. To var veikt ar rokas satelītnavigācijas instrumentu, kuram mērīšanas precizitāte ir daži metri.

Ar ko atšķiras kartogrāfijas inženiera pienākumi no kartogrāfijas inženiera - informātiķa pienākumiem? 

LĢIA reģionos ir trīs amati. Ir kartogrāfs, kurš lielākoties zīmē, ir kartogrāfs inženieris, kurš rediģē citu izdarīto, un ir kartogrāfs inženieris – informātiķis, kurš dara to, ko abi iepriekš minētie un vēl risina, piemēram, problēmas ar programmu, veic izpēti par to, vai būtu jāveic kādi uzlabojumi kartogrāfiskajā materiālā un citas papildu lietas.

Kartogrāfs inženieris – informātiķis arī domā, kā atrisināt kādas problēmas, labot kļūdas, palīdz visiem pārējiem darbiniekiem, ja kaut kas nojūk, sniedz inovāciju priekšlikumus, lai kolēģiem atvieglotu darbu. Lielākoties tas ir cilvēks, kuram jau ir zināma pieredze, kurš saprot, ko dara pārējie vai vienkārši ir ļoti apķērīgs.

Kādās jomās jābūt ļoti labām prasmēm vēl bez IT?

Kartogrāfam nav obligāti jābūt augstām IT prasmēm, viņam jāpārzina konkrētā programmatūra, kuru apgūst darba gaitā. Noderīga būs mākslinieciska interese, jo ir daudz jāzīmē.

Bet kartogrāfijas inženierim – informātiķim tomēr jāzina arī programmēšana. Visas programmas, ar kurām mēs strādājam, varam paši papildināt ar dažādiem rīkiem un uzlabojumiem. Programmatūras ik pa laikam uzlabo un maina. Nesen bija lielas pārmaiņas, kad pārgājām no vienas programmatūras uz pilnīgi citu, bet tas gan bieži nenotiek. Domāju, ka nākamās lielās izmaiņas būs ne agrāk kā pēc pāris gadiem, kad pāries uz esošās programmatūras jaunāko versiju.

Cik grūti ir pielāgoties šādām pārmaiņām, apgūt jaunās programmatūras?

Man tas nebija sarežģīti, jo es apmācīju citus. Bet pārgājām sekmīgi, bez lieliem sarežģījumiem, programmatūru darba procesā apguvām pāris mēnešu laikā, ja kaut kas nebija skaidrs, man jautāja un es palīdzēju.

Jābūt arī matemātiskai domāšanai? Vai darbā nākas pielietot matemātiku un formulas?

Tagad varbūt mazāk, bet agrāk, kad vajadzēja rēķināt kādus attālumus, matemātiku sanāca pielietot biežāk. Kartogrāfijā matemātika jāsaprot tik, lai varētu aprēķināt platību, garumu, bet programmēšanā gan matemātiskā domāšana vienmēr ir ļoti noderīga.

Ar datorzinību speciālista izglītību var strādāt daudz un dažādās darba vietās, bet kas jūs aizrauj tieši kartogrāfijā, ģeoloģijā, kāpēc tieši te strādājat?

Man patīk šī darba specifika, tas, ka var strādāt ārā. Katra karte ir citādāka, nekad nebūs pilnīgi vienādas situācijas. Ir arī cits skats uz vietām, kuru kartes esmu zīmējis. Man jau skolā patika ģeogrāfija, arī viens no hobijiem – geocaching (slēpņu meklēšanas spēle ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem) - savā ziņā saistīts ar šo jomu.

Ir arī darbā kaut kas grūts, kādi izaicinājumi?

Ja darbs patīk, tas nešķiet grūts. Man tas nesagādā grūtības, turklāt, ja kaut ko nesaprot, vienmēr var pajautāt kādam. Katram cilvēkam var būt savs skatījums, taču ir jāsaņemas un jāatrisina konkrētas problēmas, tās nevar atstāt pusratā.

Var rēķināties ar noteiktu darba laiku, vai komandējumos tas ir neregulārs, ir virsstundas?

Birojā ir regulēts un klasisks darba laiks. Kad aizbrauc lauku darbos, tad var arī pastrādāt ilgāk, lai nākamajā dienā laikus varētu doties mājās. Bet tamlīdzīgas izmaiņas ir mūsu pašu ziņā, arī virsstundas tiek uzskaitītas un attiecīgi apmaksātas. Galvenais, lai ir izdarīts darbs, un, ja nepieciešams, var darba laiku nedaudz pakoriģēt, vienudien pastrādājot vairāk, citu – mazāk. Pandēmijas laikā varējām strādāt attālināti. Vēl mums ir iespēja pieteikt pašam savu darba laiku. Ir periods, kurā noteikti jābūt darbā, piemēram, no pulksten 10 līdz 14, bet pārējo darba laiku var mainīt agrāk vai vēlāk. Tādējādi iespējams darba laiku salāgot arī ar studijām.

Studenti šajā jomā arī jau var sākt strādāt un krāt pieredzi? Cik grūti ir jauniem cilvēkiem kartogrāfijā – informātikā atrast darbu?

Darbu atrast ir iespējams. LĢIA ik pa laikam meklē darbiniekus reģionos un Rīgā. Dažkārt arī pa kādam studentam sāk pie mums strādāt, īpaši Rīgā, kur birojā ir vairāk darbinieku.

Kur var strādāt kartogrāfi – informātiķi?

Darbs ir arī pašvaldībās, jo jātaisa teritorijas plānojumi, darbs ir arī valsts lielākajā privātajā kartogrāfijas uzņēmumā “Jāņa sēta”, vēl ir programmatūru izplatītāji. Darba iespējas varētu būt iestādēs, kas strādā ar karšu sistēmām (Lauku atbalsta dienests, Valsts zemes dienests, Latvijas valsts meži u. c). Var veikt arī individuālo komercdarbību.

Kādas ir karjeras izaugsmes iespējas? Ar ko sāk un uz ko var tiekties?

Reģionos LĢIA ir trīs amati – kartogrāfs, kartogrāfs inženieris un kartogrāfs inženieris – informātiķis, kurš atbild par reģionu. Vēl ir redaktori, kas ir ar ilggadīgu pieredzi, pēc tam jau var tiekties uz vadības līmeni. 

Kādām īpašībām jāpiemīt šajā darbā?

Jābūt attapīgam, gudram un komunikablam. Komunikācija ir ļoti būtiska! Jābūt apķērīgam, jāspēj ātri atrast un uztvert informāciju, risināt problēmas, arī tādas, ar kurām nav nācies saskarties iepriekš. Ja patīk ģeogrāfija un daba, tas noteikti ir ļoti liels pluss, jo bieži nākas doties izbraukumos pa Latviju. Tad cilvēks šo darbu darīs ar lielāko prieku.

Kāda ir komanda, ar kuru kopā strādājat?

Liepājā esam astoņi, reģionā 15 darbinieki, kuri arī kādu problēmu gadījumā vēršas pie manis vai arī pie kartogrāfijas inženieriem. Bet visi draudzīgi, ja kaut kas ir neskaidrs, mierīgi varam cits ar citu konsultēties. Bet lauku darbos komandējumā parasti braucam divatā, un tur sadarbība ir visciešākā.

Atalgojumu uzskatāt par atbilstošu un konkurētspējīgu?

Nezinu, kā ir citās jomās un citās darba vietās šādos amatos, tādēļ nevarēšu salīdzināt. Vienmēr var gribēt vairāk, taču ar esošo atalgojumu mierīgi var dzīvot, segt visus ikmēneša izdevumus, un nauda paliek arī vēl pāri.