Intervija ar Santu Tuhermu,
karjeras konsultanti
Kā Tu izvēlējies strādāt šajā profesijā?
Karjeras konsultanta profesijā esmu nonākusi manu bērnu dēļ. Viņi savu profesiju ir izvēlējušies, kā viņi paši atzīst, arī pateicoties manam atbalstam.
Man šķita, ka vecākajam dēlam skolā netika pietiekami akcentēts profesijas izvēles jautājums.
Tāpēc sāku meklēt informāciju internetā par dažādām iespējām un pasākumiem, kas varētu palīdzēt dēlam izvēlēties nākotnes profesiju. Agrāk vortāls “Prakse.lv” organizēja projektu “Karjeras akadēmija”, kurā piedalījās arī mans dēls. Sapratu, ka dalība tādās ārpusskolas aktivitātēs ir noderīga un palīdz viņam sevis izzināšanai un pilnveidošanai. Šīs aktivitātes palīdz saprast, kas patīk, kas interesē, ko grib un ko noteikti negrib savā dzīvē darīt.
Biju ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā ar uzņēmējdarbības novirzienu un strādāju par projekta asistenti. Tajā laikā arī pati vēlējos pārmaiņas. Atbalstot dēlu un saprotot, ka profesijas izvēles jautājumi mani interesē, sāku meklēt, kur varu apgūt karjeras konsultēšanas teorijas un metodes.
Mācījos Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) karjeras konsultanta maģistrantūras programmā. Mācoties LLU, es pirmo reizi mūžā sajutu, ar kādu aizrautību un gandarījumu var mācīties tad, kad apgūst to, kas tiešām saista. Kaut arī ir ģimene, māja un dažādi pienākumi, nav problēmu mācīties pat naktīs.
Kur Tu strādāji pēc karjeras konsultanta programmas apguves?
Pieteicos praksē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Dobeles filiālē. Prakse bija nepilnu mēnesi, pēc tam man turpat piedāvāja karjeras konsultantes darbu projektā “Kompleksie atbalsta pasākumi jauniešiem”.
Pēc darba Dobelē es pieņēmu izaicinājumu strādāt Rīgā, Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmijā (LUMA). LUMA bija karjeras programma “Esi Līderis!”. Nozīmīgākais darba pienākums bija braukāt pa skolām un iesaistīt jauniešus šajā programmā. Secināju, ka darbs mani īsti nesaista, jo man vairāk patīk ilglaicīgs tiešais kontakts ar jauniešiem un konsultēšana, nevis kampaņas. Pēc tam strādāju arī NVA Jelgavas filiālē un sniedzu konsultācijas pieaugušajiem darba meklētājiem.
Pēc laika saņēmu piedāvājumu strādāt LLU, kur tika plānots veidot “Karjeras centru”. Trīs gadus strādāju LLU ar esošajiem un topošajiem studentiem, tagad strādāju par karjeras konsultanti Ozolnieku vidusskolā.
No Tavas pieredzes augstskolā – kādu atbalstu no karjeras konsultanta vēlas saņemt esošie studenti?
Mans darbs galvenokārt bija ar pirmā un otrā kursa studentiem. Lielākoties viņi bija no novadiem, pirmo reizi patstāvīgā dzīvē, prom no vecāku apčubināšanas. Šādi jaunieši sākumā bieži neprot patstāvīgi dzīvot. Tāpēc es centos sniegt viņiem lielāku psiholoģisko atbalstu. Jauniešiem ir apjukums - vai izvēlētā studiju programma tiešām ir saistoša, vai ir izdarīta pareizā izvēle? No manas puses atbalsts bija gan aprunāšanās, gan arī aicinājums izmantot iespēju apmeklēt konsultācijas studiju priekšmetos, kuri īsti nav saprotami un nepadodas. Jebkurā situācijā ir svarīgi laicīgi reaģēt un saprast, vai tas nav mirkļa vājums un apjukums, ja nē, tad meklēt risinājumus, kā savlaicīgi pāriet uz citu studiju programmu vai pat augstskolu, kas atbilst patiesajām interesēm, lai netiktu zaudēts laiks. Manā pieredzē ir bijis tā, ka jaunieši veiksmīgi pāriet uz citu programmu un turpina studijas.
Vecākajos kursos studentiem dažreiz nākas izvēlēties programmas specializāciju, piemēram, grāmatvedību vai uzņēmējdarbību, tad viņi nāk un jautā padomu, ko labāk izvēlēties. Tādos gadījumos jāsaprot, kas jaunietim patīk vairāk, vai darbs ar cilvēkiem, vai darbs ar skaitļiem. Sniedzu studentiem arī individuālas konsultācijas par CV un citu pieteikuma dokumentu sagatavošanu.
Tāpat vecākajos kursos ir svarīga prakses vietas izvēle. Strādājot LLU, augstskolas mājaslapā integrējām prakses vietu piedāvājumus. Tā studenti varēja vienkopus apskatīt uzņēmēju piedāvātās prakses vietas, kā arī darba piedāvājumus un brīvprātīgā darba iespējas. Centos veidot sadarbību ar organizācijām, kuru darbībā (pasākumos, kampaņās u.c. aktivitātēs) studenti varētu iesaistīties, tādējādi pilnveidojot savas praktiskās iemaņas un apgūstot jaunas prasmes.
Kādas, Tavuprāt, ir karjeras konsultanta funkcijas?
Viena no funkcijām ir sniegt karjeras konsultācijas, otra - psiholoģiskais atbalsts, kas vairāk ir uzklausīšana un atbalsta sniegšana. Un trešā - organizēt karjeras attīstības atbalsta pasākumus. Ja ne visas, tad kāda no šīm karjeras konsultanta funkcijām attiecīgajā brīdī jaunietim būs noderīga un palīdzēs sevi atrast, pieņemt lēmumu par profesijas izvēli. Karjeras konsultanta pienākums nav pamācīt, viņam ir jābūt blakus, jāveicina, lai jaunietis pats rod atbildi uz saviem jautājumiem. Ar jautājumu uzdošanu ir jāvedina viņu pašu saprast, ko viņš vēlas savā dzīvē darīt.
Ar ko karjeras konsultants sadarbojas?
Karjeras atbalsts ir komandas darbs, un man ir jāsaprot, kā uzrunāt skolotājus. Ja es gribu organizēt kādu pasākumu skolā savai mērķauditorijai (skolēniem), man jāsaprot arī skolas skolotāji. Ja skolotāji manas idejas neatbalstīs, tad strādāt būs ļoti grūti. Tāpat arī vecāki ir jāiesaista bērna karjeras izvēles atbalsta veikšanā. Var teikt, ka karjeras atbalsta sistēmas veidošanā ir četri spēlētāji – karjeras konsultants, bērns, skolotāji un vecāki. Ir labi, ja karjeras konsultantam ir arī skolas vadības atbalsts, un šobrīd man tāds ir.
Vai Tev ir kādi sadarbības partneri no uzņēmējiem, pašvaldībām, profesionālajām skolām un augstskolām?
Ozolniekos ir aktīvi vecāki, viņi paši piedāvā savu palīdzību. Šobrīd ir vienošanās ar vecākiem, ka viņi sagatavos sarakstu ar jomām un profesijām, kuras viņi pārstāv. Šis saraksts noderēs karjeras konsultanta darbā, meklējot, kur doties mācību ekskursijās.
Vēlos arī veidot sadarbību ar skolotājiem - kā karjeras plānošanas jautājumus varētu integrēt mācību priekšmetos. Būtiski, lai skolotājs skaidro sava mācību priekšmeta nozīmi – kur un kādās jomās turpmāk šīs zināšanas var būt noderīgas. Tāpēc aicinu mācību priekšmetu pedagogus apmeklēt seminārus par karjeras izglītības integrēšanu mācību procesā. Jauniešiem ir jāstāsta, kā attiecīgā tēma, kas tiek apgūta, viņiem varētu noderēt dzīvē.
Kāds ir karjeras konsultanta mērķis, kāpēc viņš ir nepieciešams?
Skolā karjeras konsultanta mērķis ir panākt, ka tiem jauniešiem, kuri beidz skolu, ir pārliecība par to, ko viņi darīs, kur viņi turpinās mācīties un ka viņu izvēle ir saskaņā ar to, kādi viņi ir un ko vēlas. To var panākt, rīkojot dažādas aktivitātes (konsultācijas, pasākumi, ekskursijas, semināri, tikšanās ar profesionāļiem), ar kuru palīdzību viņi sevi atrod. Ir jāpadomā arī par to, kā pasākumi bērniem tiek pasniegti. Jāskaidro, ka uz šokolādes vai maizes ražotni ekskursijā mēs braucam ne tikai gatavot un ēst gardumus, bet arī iepazīt tur strādājošo darbinieku profesijas, nepieciešamās prasmes, darba vidi, uzzināt ko jaunu par darba pasauli, par attiecīgo nozari.
Kas notiek individuālās karjeras konsultācijas laikā?
Ja bērns nav atvērts un es viņu nepazīstu, tad tests palīdz šo sarunu uzsākt. Bērns aizpilda, piemēram, interešu testu, un mēs pamazām, balstoties uz testa rezultātiem, sākam sarunu. Var redzēt jomas, kuras bērnu saista (sports, māksla, daba vai cits). Ja bērns nesaprot un nezina, ko vēlas darīt, es sāku viņu zīmēt ar viņa līdzšinējām interesēm un lietām, kas viņam patīk. Saku arī, lai norāda, ja kaut kas nav par viņu. Tā viņš identificē sevi ar šo zīmējumu un pamazām atveras sarunai.
Karjeras konsultants nepateiks un neizdomās neko jaunu, viņš palīdzēs jaunietim pašam saprast sevi. Ja bērns mostas un iet gulēt ar domu par florbolu, ja neizlaiž no rokām zīmuli un apzīmē visas mācību klades, tad varbūt tā joma, attiecīgi sports vai māksla, ir viņam īstā, nevis, beidzot skolu, pēkšņi nolemt studēt grāmatvedību.
Bieži bērnus konsultācijās interesē tas, vai pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas būs darbs. Taču neviens nevar atbildēt uz šo jautājumu apstiprinoši: “Jā, Tev būs darbs!”. Būs vai nebūs darbs, ir atkarīgs no cilvēka. Ja ar diplomu rokās stāvēs cilvēks ar sirdsdegsmi par iegūto profesiju, tad noteikti darbs būs.
Kad jāsāk domāt par profesijas izvēli?
Manuprāt, karjera sākas, bērnam piedzimstot. Būtu labi, ja jau no agras bērnības vecāki sadarbībā ar skolotājiem un karjeras konsultantu varētu sniegt katrs savu ieguldījumu un virzīt bērnu uz to, ka, beidzot skolu, viņš jau droši zina savu karjeras ceļu.
Tu esi strādājusi kā karjeras konsultante arī ar pieaugušajiem. Kāda ir atšķirība no darba ar bērniem / jauniešiem?
Darbā ar pieaugušajiem ir vairāk atbalsta funkcija, piemēram, ja vēlas atrast pārkvalificēšanās iespējas (mainīt profesiju). Pieaugušajiem ir dažādas saistības (vecāki, bērni, citi pienākumi un atbildība), un sākt kaut ko profesionāli jaunu pilnīgi no nulles, radikāli mainīt savu nodarbošanos dažreiz īsti pat nav iespējams.
Bērnam sākt visu no nulles ir daudz vieglāk, viņš ir vēl brīvs no saistībām, un viņam var būt plašs lidojums. Es vienmēr saku: “Gribēšanai ir jābūt lielākai par bailēm no neizdošanās”. Bērni tajā ieklausās vairāk, viņiem ticība, ka “es varu”, ir lielāka nekā pieaugušajiem. Ja pieaugušajam ir dažādas saistības un vēl iepriekš ir gūta neveiksmīga pieredze, vēloties kaut ko mainīt, tad ļauties pārmaiņām ir ļoti grūti. Tādā pārmaiņu situācijā pieaugušajam vajag ilgstošu psiholoģisku atbalstu. Ir tāds pieņēmums, ka ar darbu ir jāpelna nauda un tam nav jānes prieks. Taču, ilgstoši darot darbu, kuru darīt palīdz vien dažādas aktivitātes ārpus darba (pulciņi, citas aizraušanās), cilvēks reiz “izdegs” vai viņam sāksies dažādas veselības problēmas. Darbam ir jāsagādā gandarījums.
Kas Tev sagādā gandarījumu Tavā darbā?
Man gandarījumu sagādā tas, ka bērni nāk paši pie manis runāt, stāsta, uzdod jautājumus. Gandarījumu sagādā arī tas, ka saglabājas labas attiecības ar bērniem, kuriem ir bijušas grūtības ar profesijas izvēli un kuriem esmu palīdzējusi. Gandarījums ir arī, ja jauniešiem patīk un viņi ar aizrautību stāsta par pasākumiem, uz kuriem sākumā bijis grūti viņus pierunāt aiziet. Manas aktivitātes ir rosinājušas pārdomas un aktīvu rīcību no jauniešu puses. Es neskaitu darba stundas. Dažreiz ir tā, ka ar bērniem sarakstos pat deviņos, desmitos vakarā, man nav grūti palīdzēt, ja viņiem ir jautājumi. Uz mani var attiecināt Konfūcija teicienu "Izvēlies dzīvē nodarboties ar to, kas patīk, un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā".
Kādas ir Tava darba ēnas puses un izaicinājumi?
Izaicinājums ir tie bērni, kuri neatveras sarunai, ir noslēgti. Svarīgi ir atrast atbilstošo pieeju, lai nav tā, ka bērns noslēdzas pavisam. Dažreiz sarunu atraisa un palīdz saprast, kas cilvēku vairāk saista, jautājums - kādus pasākumus viņš ir apmeklējis un kas viņam tajos patika. Man patīk sarežģītas situācijas, kad ir jādomā, kā atraisīt bērnu sarunai, tad ir interesanti.
Kādas prasmes un zināšanas ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?
Man ir ļoti izteikta vēlme atbalstīt, palīdzēt. Tā ir tāda būtiska un nepieciešama īpašība karjeras konsultantam - tev ir jāgrib otram palīdzēt, bet bez norādījumiem, vienkārši palīdzēt tam, kurš to grib. Jo viena no karjeras konsultanta funkcijām ir psiholoģiskais atbalsts. Noteikti jābūt komunikablam, jo ir daudz jārunā ar cilvēkiem. Jāpiemīt spējai uzklausīt, lai nepalaistu garām kādu būtisku niansi. Svarīgi ir ne tikai klausīties, bet sarunas gaitā noturēt uzmanību, lai domās neaizklīstu kaut kur citur. Noder arī izteikta empātija - spēja just to, ko jūt citi. Jābūt arī modernam, jāiet līdzi laikam, jo jaunieši tomēr vērtē arī tavu vizuālo tēlu. Profesionālās prasmes, zināšanas, metodiku u. tml. var apgūt augstskolā.
Kā jaunietis var saprast, vai viņam karjeras konsultanta profesija varētu būt atbilstoša?
Ja patīk pedagoģija, psiholoģija, sociālais darbs, ja patīk atbalstīt, ir vēlme palīdzēt, ja patīk darbs ar cilvēkiem, patīk konsultēt, ja mēdz domāt par to, kāpēc cilvēki izvēlas vienu vai citu profesiju, tad, iespējams, karjeras konsultanta profesija varētu būt piemērota.