Kā Jūs izvēlējāties kļūt par pilotu robežsardzes dienestā?

Mans bērnības sapnis bija kļūt par pilotu. Sākumā pat iedomāties nevarēju, ka gribēšu pilotēt helikopteru, biju iedomājies sevi tikai un vienīgi par lidmašīnas pilotu. Pēc tam, kad atgriezos aviācijā jau Latvijas neatkarības laikos un sāku strādāt uz helikopteriem, sapratu, ka tie man patīk daudz labāk.

Kur Jūs mācījāties?

Pabeidzu vidusskolu un iestājos Orenburgas (red. – toreiz PSRS pilsēta Krievijā) Jūras  kara aviācijas skolā. Diemžēl mācības nevarēju pabeigt, jo notika PSRS sabrukums, un es atgriezos Latvijā. 1999. gadā atnācu strādāt uz Robežsardzi. 2002. gadā man radās iespēja pieteikties jaunizveidotajā Aviācijas dienestā. Tad sekoja apmācības: vispirms tika iegūta privātpilota licence, pēc tam -  komercpilota licence. Abas licences ieguvu Latvijā. 2007. gadā Itālijā mācījos pilotēt jauno helikopteri Agusta 109 E Power. Veikt lidojumus pēc instrumentālo lidojumu noteikumiem mācījos Zviedrijā 2009. gadā. Regulāri notiek arī citas profesionālās apmācības, piemēram, kā veikt lidojumus, izmantojot nakts redzamības ierīces, regulāra (1 reizi 3 gados) apmācība, kā izdzīvot pēc avārijas nolaišanās jūrā u.c.

Mums ir joks: ja pilots ir pārstājis mācīties, tad viņam laiks iet pensijā.

Katru gadu piloti kārto praktisko pilotēšanas eksāmenu. 

2002. gadā Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldē tika izveidots Aviācijas dienests. Šī paša gada beigās Valsts robežsardze saņēma dāvinājumu - helikopteru no Somijas robežsardzes, kas tagad, godam nokalpojis, stāv Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes teritorijā kā piemiņas tēls.

2007. gadā ar Eiropas Savienības atbalstu Valsts robežsardze iegādājās modernus itāļu ražojuma divdzinēju helikopterus, ar kuriem var veikt drošus lidojumus virs jūras un cilvēku pulcēšanās vietām, vizuālos apstākļos (kad pilots orientējas pēc zemes orientieriem) un instrumentālos (kad redzamība ir ierobežota un vadās pēc mērinstrumentu rādītājiem).

2008. gadā tika izveidota atsevišķa Valsts robežsardzes Aviācijas pārvalde. Pakāpeniski veidojās sadarbība ar starptautiskajiem partneriem. Šī sadarbība notiek, pateicoties Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām FRONTEX, kā arī citiem starptautiskajiem projektiem, kuros Aviācijas pārvalde cenšas iesaistīties.

Cik pilotu strādā Latvijas robežsardzē?

Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldē dien piloti ar dažādu kvalifikācijas līmeni. Galvenā Aviācijas pārvaldes bāzēšanās vieta ir “Jaunsmilgas” Isnaudas pagastā, Ludzas novadā. Ventspils lidostā mums arī ir aviācijas dienesta atbalsta punkts. Nepieciešamības gadījumā esam spējīgi izvērst mobilo bāzi jebkurā vietā Latvijā.

Cik bieži sanāk lidot?

Pēdējos gados maksimālais nolidojums sastāda apmēram 200 stundas gadā. Kad uzsākām savu darbību, tās bija tikai 40 stundas gadā. Pārsvarā veicam lidojumus Valsts robežsardzes uzdevumu izpildei, bet nepieciešamības gadījumā sniedzam atbalstu arī citām valsts institūcijām – Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Kāds ir pilota darba grafiks un darbības lauks?

Pamatā mums ir piecu dienu darba nedēļa un dežūru grafiks. Dienests kopumā nodrošina 24 stundu darba gatavību, tādēļ vienmēr ir nozīmēta dežurējošā apkalpe, kas trauksmes gadījumā izlido.

Mums ir gan plānotie lidojumi, gan neplānotie. Ir arī darbs birojā – sagatavošanās lidojumiem, lidojumu atskaišu sagatavošana u.c. Veicam saraksti ar citām sadarbības organizācijām, kā, piemēram, Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, Baltijas jūras reģiona tiesībsargājošajām institūcijām u.c. Sadarbojamies normatīvo aktu bāzes veidošanā. Nesen Valsts robežsardzei ir dots jauns papilduzdevums - uzraudzīt vispārējās nozīmes aviācijas darbību, kura pēdējā laikā ir kļuvusi krietni aktīvāka. Regulāri piedalāmies arī FRONTEX Aģentūras organizētajās starptautiskajās operācijās Grieķijā, Itālijā.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?

Pirmkārt, pilotam jābūt labai fiziskajai sagatavotībai. Jāmāk strādāt komandā, īpaši tas izpaužas, veicot lidojumus, izmantojot helikoptera glābšanas vinču. Pilotam ir pilnībā jāuzticas vinčas operatoram, jo pilots neredz neko, kas notiek zem helikoptera -  tur, kur atrodas vinčas āķis un cilvēki uz tā. Vinčas operators šajā brīdī kļūst par pilota “acīm” un dod pilotam komandas, uz kurieni pārvietot helikopteru, lai nolaistu vinčas āķi precīzi mērķī.  Īsā laika posmā ir jāprot nodot informāciju.

Jāpiemīt lielai pacietībai un precizitātei.

Tās ir lietas, kas ir iedzimtas un jātrenē. Nedrīkst padoties, nestandarta situācijās jāprot pieņemt pareizo lēmumu. Lidojuma laikā nekad nevari iedomāties, kādās situācijās vari nonākt.