Jau beidzot skolu zinājāt, ka kļūsiet par ģeodēzijas inženieri?

Pēc vidusskolas pabeigšanas sāku studēt datordizainu, bet pēc diviem gadiem sapratu, ka tas nav domāts man, un izstājos. Vēlāk sapratu, ka tomēr vēlos iegūt augstāko izglītību, un iestājos Latvijas Universitātē (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē ģeoloģijas programmā. Tajā mums bija ģeodēzijas kurss, kura ietvaros bija arī lauka nodarbības Lodesmuižā. Tās bija aizraujošas, interesantas, un tad sapratu, ka šis darbs man patīk un ar to gribētu nodarboties. Bet šajā programmā ģeodēzija bija tikai vienu semestri, kura laikā guvām pamatzināšanas, turklāt, LU tolaik nevarēja iegūt ģeodēzijas inženiera kvalifikāciju. Bet tagad LU ir atvērta jauna studiju programma "Ģeoinformātika", kurā būs iespējams iegūt ģeoinformātikas inženiera kvalifikāciju, kas ir ģeodēzijai radniecīgā specialitāte, līdz ar to absolventi varēs strādāt ģeodēzijas vai ģeoinformātikas inženiera amatā. Ģeodēziju var studēt arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Es ģeomātiku studēju RTU maģistrantūrā. Taču darbam Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā pieteicos jau pēc bakalaura grāda iegūšanas ģeoloģijā. Tiku pieņemta darbā par ģeodēzisti, vēlāk kļuvu par ģeodēzijas inženieri. Šajā darba vietā strādāju divus gadus.

Kādi studijās bija sarežģītākie priekšmeti?

Man personīgi grūtāka šķita ģeofizika, tomēr apgūtās iemaņas bija noderīgas ikdienas darbā, bet ģeodēzijas kurss man kā šajā jomā jau strādājošam cilvēkam nešķiet ļoti sarežģīts. Mācoties Latvijas Universitātē, apguvu teorētiskās zināšanas vairāk zinātnes līmenī, bet praktiskās iemaņas pamatā gūstu darba procesā.

Kādiem mācību priekšmetiem jauniešiem, kuri gribētu studēt ģeodēziju, jau vidusskolā būtu jāpievērš lielāka uzmanība?

Noteikti noderīga būs matemātika, ģeometrija, fizika un ģeogrāfija. Lai veiksmīgāk apgūtu darbā nepieciešamās datorprogrammas un spētu programmēt – informātika un vēlams arī programmēšana vismaz pamatlīmenī. Noderēs arī labas angļu valodas prasmes, jo virkne specifikāciju, profesionālie termini un instrukcijas nereti ir pieejami tikai angļu valodā.

Kā aizrit darba ikdiena? Kāda ir darba rutīna un kādi ir izaicinājumi?         

Mūsu darbs pārsvarā ir saistīts ar komandējumiem un lauka darbiem. Tā kā bieži braucam uz dažādiem novadiem, tā ir lieliska iespēja vienlaikus apskatīt mūsu valsti. Piemēram, vienu nedēļu dodos uz Latgali, nākamajā nedēļā uz Kurzemi. Darbs tādēļ nav garlaicīgs. Birojā pavadām salīdzinoši maz laika. Vairāk biroja darbus darām ziemā, kad nevaram strādāt ārā. Tad veicam datu apstrādi, aprēķinus, bet pārsvarā, sākot no pavasara līdz vēlam rudenim, strādājam ārā. Ja strādājam birojā, tad darba laiks ir klasiskās 8 stundas no plkst. 8.30 līdz 17, bet, kad esam komandējumā, darba laiks var atšķirties atkarībā no uzdevuma. Ģeomagnētiskos mērījumus parasti sākam vakarpusē un mērām līdz vēlam vakaram, jo šajā laikā ir mazāka saules ietekme uz Zemes magnētisko lauku. Bet, ja nivelējam (punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana ar nivelieri), tad varam sākt agri no rīta – pulksten 4 vai 5, bet tas gadās ļoti reti, pārsvarā nivelējam rudenī, kad saule nav tik intensīva. Pētām, mērām un nosakām Zemes formu, tās ģeodēziskos un ģeodinamiskos parametrus, Zemes virsmas vertikālās un horizontālās kustības ietekmi uz ģeodēziskajiem mērījumiem. Vēl mēs nodarbojamies ar valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanas, uzturēšanas un sakārtošanas darbiem, nosakām precīzās koordinātas, izmantojot globālās pozicionēšanas instrumentus un tahimetrus.

Kas izmanto jūsu pakalpojumus, kas ir pasūtītāji?

Esam valsts iestāde un pārsvarā strādājam civilajām un militārajām vajadzībām.

Jūsu veikto mērījumu datus apstrādā citi speciālisti vai jūs paši?

Mums arī ir pamatzināšanas, lai varētu veikt aprēķinus, taču lielākoties iegūtos datus nododam vecākajiem ģeodēzijas inženieriem, kuri veic nepieciešamos aprēķinus.

Ar kādiem vēl instrumentiem bez jau pieminētajiem tahimetriem, nivelieriem un globālās pozicionēšanas uztvērējiem jums jāprot apieties? Cik sarežģīti ir apgūt to lietošanu?

Vēl izmantojam gravimetrus un magnetometrus, kas, manuprāt, ir sarežģītākie instrumenti. Salīdzinoši ļoti viegli apgūt ir globālās pozicionēšanas uztvērēju, kas ir vienkāršāks instruments. Visas nianses var iemācīties strādājot, domāju, ka apmēram mēneša laikā.

Ģeodēzisko datu apstrādes datorprogrammas, ar kurām jāstrādā, iemāca augstskolā vai jāapgūst pamatā praksē?

Tās māca arī augstskolā, bet domāju, ka, strādājot ikdienā ar šīm programmām, tās ir arī vieglāk apgūt. Mums universitātē mācīja strādāt ar Microstation un ArcGis datorprogrammām, kas ļoti noderēja ikdienas darbā, bet darbā strādājam arī ar Trimble Business Center vai TopoNet datorprogrammām. Tās pamatā apguvu darba procesā. Jārēķinās gan, ka pastāvīgi programmas tiek atjauninātas, nāk klāt kaut kas jauns un ir nepārtraukti kaut kas jauns jāmācās. Turklāt ne visos gadījumos ir pieejamas nepieciešamās datorprogrammas, tāpēc būtu noderīgi pašiem iemācīties programmēt. Taču ir arī šīs jomas profesionāļi, kas veido atbilstošas programmas.

Vai apgūstot arī  programmēšanas prasmes, ģeodēzijas jomā ir iespēja pamainīt profilu un veidot karjeru?

Jā, noteikti!

Kādas šajā profesijā ir karjeras iespējas?

Zemākais līmenis ir ģeodēzists, tad ir ģeodēzijas inženieri, kas esmu arī es. Augstāks līmenis ir vecākais ģeodēzijas inženieris. Pēc tam jau var kļūt par nodaļas vadītāju, ekspertu, vecāko ekspertu ģeodēzijas jautājumos, departamenta direktoru, iestādes direktora vietnieku. Ģeodēzijas departamentā var specializēties un kļūt par ekspertu kādā jomā, piemēram, koordinātu noteikšanā, gravimetrijā, magnetometrijā vai augstumu sistēmās.

Kas jums patīk šajā darbā?

Man visvairāk patīk tas, ka mēs strādājam ārā, uz lauka, varam apceļot Latviju. Man arī patīk strādāt ar ģeodēzijas instrumentiem, patīk tehniskās lietas. Mani ģeodēzija ieinteresēja ar to, ka tā ir zinātne, kas pēta Zemes parametrus. Patīk arī komandas darbs, sadarboties ar kolēģiem.

Cik liela ir jūsu ikdienas komanda?

Komandējumos parasti dodamies divatā, bet nodaļā mums strādā apmēram 15 cilvēki. Dažkārt mērīšanas darbus veicam  pa pieciem cilvēkiem komandā. Ciešāka sadarbība man ir ar vecākajiem ģeodēzijas inženieriem, kuriem iesniedzam mērījumus un varam arī prasīt padomu, ja nepieciešams. Komunicējam arī ar nodaļas vadītāju.

Ir kādi darbu apgrūtinoši apstākļi, izaicinājumi, ar kuriem jārēķinās?

Ir regulāri komandējumi un prombūtne no mājām, kas kādam var būt apgrūtinoši. Komandējumi pārsvarā ilgst vairākas dienas, pirmdien aizbraucam un piektdien atriežamies.

Bet ir arī vienas divu un triju dienu komandējumi. Ar ģimenes dzīvi savienot to būtu pagrūti, bet ir iespējas arī strādāt ģeodēzisko datu kontroles nodaļā par ģeodēzijas inženieriem, kur vairāk darbs ir uz vietas, birojā, veicot mērījumu pārbaudi un kontroli.

Āra darbos jārēķinās arī ar fizisku slodzi. Ja valsts ģeodēziskā tīkla punkti atrodas zem zemes, tad mums ir jāņem rokās lāpsta, jārok vaļā. Arī jāpārnēsā ģeodēziskie instrumenti. Piemēram, nivelēšanas lata ir trīs metrus gara un ar to jāpārvietojas vairāki kilometri.

Kādam tas varbūt būtu par grūtu, bet es tajā nesaskatu grūtības.

Kur un cik daudz vajadzīgi ģeodēzijas inženieri? Kāda ir konkurence un pieprasījums darba tirgū? Ir grūti šajā jomā atrast darbu, vai tieši otrādi – pastāvīgi tiek meklēti speciālisti?

Es teiktu, ka drīzāk tiek pastāvīgi meklēti speciālisti. Mums kā valsts iestādei arī ir vakances uz ģeodēzista un ģeodēzijas inženiera vietām. Arī privātfirmās ir nepieciešami mērnieki.

Vai atalgojumu uzskatāt par atbilstošu un konkurētspējīgu?

Jā, es uzskatu, ka atalgojums ir pietiekams. Salīdzinot ar citām profesijām, manuprāt, mums ir daudz priekšrocības, arī sociālās garantijas, veselības apdrošināšana, ko sniedz valsts iestāde. Ir arī iespēja apceļot Latviju, kāda nav daudziem citiem ofisa darbiniekiem. Darbs ir interesants un aizraujošs.

Kādām īpašībām jāpiemīt cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par ģeodēzijas inženieriem? Kādiem cilvēkiem šī profesija būtu piemērota?

Darbs piemērots tiem, kuriem patīk tehniskas lietas, darbs ar instrumentiem, patīk fizika, ģeofizika, kuri vēlas pētīt Zemes magnētisko lauku, gravitāciju. Darbs patiks aktīvā dzīvesveida piekritējiem, cilvēkiem, kuri nevēlas sēdēt uz vietas, bet kuriem patīk būt kustībā, uzzināt kaut ko jaunu, veikt aprēķinus.