Intervija ar Staņislavu Kirillovu

aviokompānijas "airBaltic" avioinženieri, gaisa kuģa “Airbus A 220 – 300” inženieri

Kad sākās jūsu interese par aviāciju?

Sākotnēji nebija domas mācīties tieši aviācijas inženiera profesiju, bet pavisam noteikti studijas bija plānotas inženierzinātnēs, piemēram, IT jomā, robotikā vai mašīnbūvē. Taču mamma pierunāja mūs ar dvīņubrāli iet mācīties aviācijas nozarē, jo tas esot kaut kas nopietnāks un šājā jomā maksājot lielākas algas. Tāpēc, varu teikt, ka mums ar brāli profesiju izvēlējās mamma. Es gan ne mirkli šo izvēli nenožēloju, jo viņai bija taisnība gan attiecībā uz aviācijas nopietnību, gan atalgojumu. Piebildīšu, ka abi mani vecāki ir telekomunikāciju inženieri.

Kur tu devies mācīties?

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aviācijas institūtā, kas tagad pārdēvēts par Aeronautikas institūtu. Tur es ieguvu profesionālo bakalaura grādu aviācijas transportā un gaisa kuģa tehniskās ekspluatācijas inženiera mehāniķa kvalifikāciju. Es izvēlējos avioinženiera profesiju, kas vairāk saistīta ar gaisa kuģa mehānisko daļu, savukārt brālis izvēlējās avionikas virzienu.

Avionika ir viss, kas saistīts ar navigācijas un sakaru sistēmām, elektroaprīkojumu un datorsistēmām.

Piebildīšu, ka ar bakalaura grādu profesionālai izaugsmei pilnībā pietiek, tomēr esmu turpinājis studijas un ieguvis arī profesionālo maģistra grādu aviācijas transportā.

Daudzi saka, ka RTU pirmajos kursos ir ļoti daudz jāmācās, it īpaši eksaktajos priekšmetos. Cik viegli vai grūti bija pirmie un arī nākamie kursi? Kā tika organizēta prakse?

Mums ar brāli bija viegli, jo abi bijām absolvējuši Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, kas ir ļoti spēcīga vidējās izglītības iestāde. Mums atzīmes un zināšanas matemātikā, fizikā un ķīmijā bija ļoti labas, tāpēc mācības RTU Aviācijas institūtā lielas problēmas nesagādāja. Visas turpmākās studijas balstās uz zināšanām, kas iegūtas vidusskolā – tas ir pamats. Prakse bija no divām daļām – prakse turpat institūtā un prakse aviokompānijā. Aviokompānijā prakse parasti tiek organizēta ražošanas nodaļā par gaisa kuģu tehniķu palīgu, bet man tā notika ražošanas plānošanas nodaļā, kur es paliku strādāt arī pēc bakalaura grāda iegūšanas. Ražošanas plānotājs ir atbildīgs, lai plānotajām gaisa kuģu tehniskām apkopēm būtu nepieciešamais personāls, aprīkojums, angārs, materiāli un komponentes. Praktisko iemaņu iegūšanai šajā darba karjeras posmā reizēm strādāju kopā ar tehniķiem maiņās – par tehniķu palīgu, kas deva iespēju apgūt lidmašīnu tehniskās apkopes iemaņas ne tikai teorētiski, bet arī reālā dzīvē. Arī tagad, strādājot par inženieri, nereti ejam uz angāru un runājam ar tehniķiem, ja nepieciešams veikt kādu nestandarta uzdevumu vai tehniķiem radušies kādi jautājumi. Tad ejam un skatāmies kopā – gan mēs, gan avioniķi, gan tehniķi.

Kā tomēr nonāci aviācijas inženiera amatā?

2012. gadā aviokompānijā “airBaltic” tika pieņemts lēmums par jauno "Airbus A220–300" lidmašīnu iegādi, savukārt 2016. gadā bija jāsaņem pirmā lidmašīna, tāpēc 2015. gada beigās aviokompānijā tika radītas divas jaunas vakances –  meklēja divus Airbus A220–300 tipa inženierus. Es nolēmu pretendēt uz šo amata vietu, tiku apstiprināts un nu jau vairākus gadus strādāju šajā  amatā.

Kā var kļūt par konkrētas lidmašīnas tipa inženieri?

Kopējā prasība visiem inženieriem ir inženiera grāds studijās, kas saistītas ar gaisa kuģa tehnisko apkopi vai lidojumderīguma uzturēšanu. Nepieciešama arī 2-3 gadu pieredze gaisa kuģu tehniskajā apkopē vai aktivitātēs, kas saistītas ar lidojumderīguma uzturēšanu. Lai kļūtu par gaisa kuģa tipa inženieri ir jāiziet speciāls teorijas kurss, kurā apmāca konkrētās lidmašīnas uzbūvi un to, kā strādā visas sistēmas. Teorētiskais kurss mums ilga vairāk nekā mēnesi, mācījāmies tepat Rīgā, bet vēlāk bija arī praktiskā apmācība uz lidmašīnas. Piebildīšu, ka atbilstoši aviācijas likumdošanai, lidmašīnas tipa apmācību drīkst veikt tikai sertificētas organizācijas – šajā gadījumā kompānija “Airbus” bija noslēgusi līgumu ar aviokompānijas “Lufthansa” speciālistiem, kopā izstrādājot apmācības programmu.

Atkarībā no pieredzes, var kļūt par jaunāko tipa inženieri vai jau par pilnvērtīgu tipa inženieri, jaunākajam inženierim strādājot tipa inženiera uzraudzībā.

Tipa inženierus vada un grupas darbu organizē vecākais inženieris vai grupas līderis. Šobrīd esmu lidmašīnas “Airbus A220–300” tipa inženieru grupas līderis.

Kas ietilpst tavos darba pienākumos?

Gudriem vārdiem sakot, mēs ar kolēģiem nodarbojamies ar gaisa kuģu lidojuma derīguma nodrošināšanas vadību. Lidojumderīguma nodrošināšana ir visu to procesu kopums, kas nodrošina, ka lidmašīna jebkurā savas dzīves posmā atbilst visām spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām un rezultātā ir droša ekspluatācijā. Tā kā aviācija ir stingri reglamentēta, šo procesu vadību drīkst veikt tikai speciāli sertificētas lidojumderīguma nodrošināšanas organizācijas, kurās strādā īpaši apmācīti speciālisti, vieni no tiem – gaisa kuģu tipa inženieri. Viens no mūsu galvenajiem pienākumiem ir izstrādāt un uzturēt gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu, pēc kuras tiek veikta gaisa kuģa tehniskā apkope. Gaisa kuģu ražotāja rokasgrāmatās jeb manuāļos ir noteiktas tehniskās apkopes programmas izstrādes minimālās prasības. Mēs šīs prasības pielāgojam atbilstoši mūsu ekspluatācijas īpatnībām (piemēram, vidējai lidojuma ilguma un ciklu attiecībai) un pilnveidojam atbilstoši iegūtajai pieredzei, analizējot atteices un komponentu uzticamību. Nepārtrauktas lidojumderīguma nodrošināšanas pārņemšanai, mūsu pienākumos ir iesaistīties lidmašīnu pieņemšanas procesā (“Airbus A220-300” lidmašīnu gadījumā – no gaisa kuģu ražotāja “Airbus”). Pieņemšanas laikā tiek veikti pārbaudes lidojumi atbilstoši noteiktajai pārbaudes lidojuma programmai (tipa inženieris pilota kabīnē ieņem trešo – novērotāja vietu un seko pārbaudes lidojuma norisei), tiek veiktas lidmašīnu inspekcijas ar mērķi noteikt un novērst neatbilstības, kā arī veikta sākotnējās lidojumderīguma dokumentācijas pārbaude. Viens tipa inženieris maiņas kārtībā dodas komandējumā uz Kanādu, lai kopā ar kompānijas “Airbus” kvalitātes departamenta pārstāvjiem īstenotu progresīvo lidmašīnas pieņemšanas plānu: lidmašīna tiek inspektēta vairākos tās montāžas posmos, galvenie no tiem – pirms un pēc lidmašīnu fizelāžas, spārnojuma un spārnu stiprināšanas, pirms un pēc interjera salikšanas, pirms un pēc krāsošanas, utt.

Pienākumos ietilpst arī izmeklēt ar tehniskām atteicēm saistītos negadījumus un izdot ziņojumus (uzņēmuma līmenī), palīdzēt tehniskās apkopes personālam ar atteiču novēršanu gadījumos, ja šis process nav aprakstīts ražotāja rokasgrāmatās, koordinēt tehniskās apkopes pārbaudes lidojumus un piedalīties tajos kā novērotājam/funkciju speciālistam, sagatavot bāzes tehniskās apkopes darbu apjomu un pārraudzīt tehniskās apkopes procesu gadījumos, ja apkopi veic citas organizācijas, izvērtēt modifikāciju un papildus inspekciju nepieciešamību atbilstoši ražotāja izdotiem apkopes biļeteniem.

Pienākumu saraksts ir garš, tāpēc ar to viena darbinieka vietā nodarbojas inženieru grupa, savukārt darbu grupā, kā minēju, sadala un organizē vecākais tipa inženieris vai grupas līderis.

Noteikti labi pārzināt arī citus lidmašīnu veidus. Kāds ir jaunais “Airbus” uz citu lidmašīnu fona?

Salīdzinot ar kompāniju “Boeing” un “Dash” lidmašīnām, “Airbus” lidmašīnās ir ļoti daudz inovatīvu tehnoloģiju un datorsistēmu, tāpēc lieti noder zināšanas IT jomā. Šo lidmašīnu labāk un ātrāk saprot jaunāka gadagājuma cilvēki, kuriem IT joma ir tuva ne tikai darbā, bet arī sadzīvē.

Vai kompānija “Airbus” ņem vērā jūsu ieteikumus?

Gan mūsu, gan kompānijas “Airbus” interesēs ir nodrošināt augstu punktualitāti un regularitāti, protams, arī drošus un komfortablus pasažieru pārvadājumus. Viens ir tas, kā lidmašīna tiek projektēta un kādai tai teorētiski būtu jābūt ekspluatācijā, pavisam cits – kāda tā ekspluatācijā ir patiesībā. Kompānija “Airbus”  šo pieredzi un atsauksmes var iegūt tikai no operatoriem. Aviokompānija “airBaltic” bija pirmā aviokompānija, kas saņēma jaunā veida “Airbus A220-300” lidmašīnas, tāpēc tieši mūsu viedoklis un ieteikumi viņiem ir bijis un paliek ļoti svarīgs, lai varētu pilnveidot šo lidmašīnu. Mēs sistemātiski sazināmies ar kompānijas “Airbus”  inženieriem un pārrunājam problēmas, izsakām savus priekšlikumus, kas ļautu uzlabot viena vai cita lidmašīnas mezgla uzticamību, kā arī novērstu tā sauktās bērnu slimības. Piebildīšu, ka šo četru gadu laikā ir paveikts ļoti daudz, arī operatoru skaits ir pieaudzis.

Katra izgatavotā lidmašīna ir atšķirīga – būtībā tas ir katra operatora specpasūtījums. Šobrīd aviokompānija “airBaltic” saskaņo konfigurāciju lidmašīnām, kuras sāksim saņemt apmēram pēc diviem gadiem.

Vai darbdienā bieži nākas pieņemt ātrus lēmumus?

Jā, diezgan bieži, jo viena lieta ir plānotas tehniskās apkopes, bet pavisam kas cits ir tad, ja notiek neparedzēti gadījumi. Piemēram, šodien saņēmām ziņojumu, ka viena no lidmašīnām nosēdusies citā lidostā, iespējams, pārsniedzot maksimālo paredzēto nosēšanās svaru. Tagad mēs apkopojam lidojuma datus, lai izvērtētu vai lidmašīna tiešām nosēdusies ar lielāku svaru, nekā paredzēts. Lidmašīnas svars ir ļoti svarīgs kritērijs, jo atkarībā no tā un kā noritējusi nosēšanās, kā arī daudziem citiem parametriem (piemēram, vertikālā ātruma, nosēšanās leņķiem, paātrinājumiem, utt.), ir atkarīgs tas, vai nepieciešams veikt papildus inspekcijas, kas parādīs, vai nav cietuši kādi strukturālie mezgli. Taču pirmais uzdevums ir pārliecināties, vai lidmašīnas svars tiešām ir pārsniedzis limitu. Arī citos gadījumos, ja lidmašīnai ir bijusi kāda pārslodze vai pārsniegti ekspluatācijas parametri, ražotājs ir noteicis speciālas inspekcijas, lai pārliecinātos, ka visi mezgli un lidmašīna kopumā ir kārtībā. Šādos gadījumos – ja rodas aizdomas, saņemts pilotu ziņojums vai arī lidojumu datu uzraudzības sistēma noteikusi kādu parametru pārsniegumu – atgadījums jāizvērtē pirms nākamā reisa. Tā ir viena no lidmašīnas lidojumderīguma uzturēšanas prasībam. Kopumā jāstrādā precīzi un operatīvi, lai lieku reizi neaizkavētu reisus.

Kurš veic šādas inspekcijas?

Inspekcijas veic tehniskais personāls, kurš strādā angārā. Taču mēs viņiem dodam darba uzdevumu un norādījumus: kam tieši un kā ir jāveic inspekcija – tas ir aprakstīts ražotāja manuāļos.

Vai katrs var kļūt par aviācijas inženieri?

Aviācijas inženieris ir ļoti dinamiska profesija – visu laiku kaut kas mainās, tāpēc ir jāspēj ātri pieņemt izsvērtus lēmumus. Jābūt tehniskajai un loģiskajai domāšanai, jābūt ļoti atbildīgam cilvēkam, jāprot organizēt savu darbu.

Vai arī meitenes studē avioinženiera profesiju?

Jā, manā kursā bija vairākas meitenes. Cik man zināms, pēc studijām viņas aizgāja strādāt tehniskās apkopes jomā kādā Igaunijas kompānijā.

Publicēts 2021. gada 19. februārī