Cik ilgi jūs strādājat SIA “Baltijas Kravu centrs” (Baltic Cargo Center)?

Nākamā gada 1. februārī būs tieši 20 gadi. „Baltijas Kravu centrs” ir lielākais avio kravu apstrādes uzņēmums starptautiskajā lidostā “Rīga”, kā arī aviokompānijas "airBaltic" kravu pārvadājumu tranzītpunkts Baltijas valstīs. Sadarbojamies ne tikai ar "airBaltic", bet arī citām aviokompānijām, kuras pārvadā kravas. Spējam apkalpot jebkura veida gaisa kravas, un dienā apkalpoto reisu skaits var pārsniegt 50.

Kur var apgūt aviācijas kravu apkalpošanas speciālista zināšanas un prasmes? Kur jūs mācījāties?

Daļu no darbā nepieciešamajām zināšanām var apgūt studiju programmās, kas sagatavo loģistikas speciālistus. Skolā var iemācīties, kā veidot kravas dokumentus "air-waybill" jeb galveno kravas transportēšanas dokumentu, saprast, ko nozīmē reisa manifests, apgūt teoriju, kas ir bīstamā krava, bet mana pieredze liecina, ka visu nepieciešamo izglītības iestāde iemācīt nevar. Vislabāk šim darbam var apmācīt tikai konkrēts uzņēmums. Es visu esmu apguvusi 20 gadu laikā. Kad es sāku strādāt šajā uzņēmumā, bija jāiegūst pamatzināšanas aviokompānijas veidotajos kursos, kur iemācīja pamatus un kā strādāt ar nepieciešamajām sistēmām.

Daļu zināšanu, piemēram, kā sūtīt dzīvniekus, bīstamās kravas, apgūstam arī SAS (red. – Scandinavian Airlines) koledžā, kur katru otro gadu kārtojam eksāmenu.

Katrai aviokompānijai ir savi iekšējie noteikumi kvalifikācijai. Pati studēju Latvijas Universitātē ražošanas vadību, kam nav nekāda saistība ar lidostu vai kravu plānošanu. „Baltijas Kravu centrā” nonācu netīšām, piekrītot piedāvājumam bez iepriekšējām zināšanām šajā sfērā, kura man šķiet tik ļoti interesanta, ka nevaru tagad iedomāties sevi darām kaut ko citu.

Kas tajā tik interesants?

Tā ir ļoti dinamiska. Apmēram puse darba varbūt ir ikdienišķās procedūras, vienlaikus, nākot uz darbu, iepriekš nekad konkrēti nezini, ar kādām kravām būs jāstrādā, vai būs kāds dzīvnieks, vai kas cits. Trīs stundas pirms konkrētā reisa izlidošanas iegūstam pēdējo informāciju par aviokompānijas plānotajām kravām, kādas kravas paredzētas uzkraušanai uz reisa. Piemēram, ja redzu, ka lidmašīnā būs mazāk pasažieri (mazāk nododamās bagāžas), varu uzlikt vairāk kravas, kuras ieradušās un gaida savu rezervāciju, kura ir vēlāk. Divas stundas pirms konkrētā reisa izlidošanas slēdzam reisu ar manifestu. Iegūtos datus nosūtām konkrētās aviokompānijas lidmašīnas svara un balansa koordinatoram.

Kādi ir tieši jūsu pienākumi šajā procesā?

Manifestēju visas kravas un pastu uz konkrēto reisu. Sūtu informāciju lidmašīnas svara un balansa koordinatoram, rakstu lidmašīnas kapteinim ziņojumu jeb tā saucamo "notification for captain", kurā ietilpst informācija par dzīvniekiem, bīstamām vai smagām kravām, kuras obligāti jāpiesien vai kurām vajadzīgs noteikts temperatūras režīms. Vadoties no šīs informācijas, krava tiek ievietota konkrētā lidmašīnas kravas nodalījumā ar, piemēram, noteiktu temperatūras režīmu. Šis sadalījums ir jāplāno diezgan laicīgi, vēl pirms pasažieru iekāpšanas lidmašīnā. Redzot uz papīra kravas apjomu, ir ļoti svarīgi zināt lidmašīnas ietilpību. Lielie bagāžas nodalījumi sadalās vēl mazākos, jo nevar visu kravu salikt vienā lielā telpā, kravas ir jāpiestiprina mazākos iedalījumos, jānofiksē, lai neizkustētos un nesagāztos viss kopā un lidmašīna nezaudētu kontroli. Tāpēc arī visa balansēšanas sistēma tiek plānota pa atsevišķajiem nodalījumiem.

Ir ļoti svarīgi strādājot šāda tipa profesijā, iepazīties ar gaisa kuģa modeli, jo tad ir vizuāli vieglāk saplānot lielas kravas.

Lai labāk saplānotu, kur, ko ievietot, jābūt arī telpiskajai domāšanai un nedaudz “gaišreģim”, lai pie lidmašīnas nepievestu vairāk kravas nekā tajā var iekraut, bet, protams, vienmēr ir viens nezināms fakts – pasažieru bagāža. Tāpēc man precīzi jāsaplāno krava, lai satilptu gan pasažieru bagāža, kas ir prioritāte, gan krava, no kuras nepieciešamības gadījumā kaut kas var tikt noņemts nost.

Kā izlemt, kuru kravu ņemt nost?

Ir noteikti standarti. Visaugstākā prioritāte būs cilvēku dzīvajiem orgāniem, zārkam, dzīvniekam, vērtīgajām kravām, tad kravai, kurai ir jāuztur noteikts temperatūras režīms - pārtikai, medikamentiem, bīstamajai kravai. Šīs kravas šādā secībā vienmēr būs prioritāras un tiks iekrautas pirmās.

Pastāvīga ātras reaģēšanas, plānošanas, pārplānošanas nepieciešamība nerada stresu?

Darbs ir ļoti dinamisks, bet esmu pie tā pieradusi un to vairs neizjūtu kā stresu. Bet to nevarēs veikt cilvēks, kurš nespēj ātri reaģēt.

Dažkārt ļoti ātri ir jāpieņem lēmumi un jāuzņemas atbildība - no tevis ir atkarīgi pārējie darbinieki, kuri gaida pēdējo informāciju, lai sakrautu kravas konkrētos ratiņos un nodotu tālāk.

Ir jāiekļaujas laikā, darbs jākoordinē laicīgi, tostarp, lielajiem reisiem pieslēdzoties ātrāk. Darbs ir sarežģīts, bet interesants, liek domāt, prognozēt, plānot uz priekšu. Ar manu pieredzi varu prognozēt nedēļas, dienas, kad lidmašīnas būs noslogotākas, kad vairāk būs pasažieri, piemēram, skolēnu vai vasaras brīvlaikā, saprast, kā tas mainīs manu darba specifiku.

Jaunam darbiniekam būtu vispirms kādu laiku jāstažējas, lai varētu nodarboties ar to, ko jūs?

Viņam ir jāmācās un sākotnēji noteikti jāstrādā pēc standartiem, nevarēs tā improvizēt. Jauns darbinieks nevar aptvert visu darba specifiku un plašo informācijas lauku mēneša, pat divu laikā. Piemēram, es strādāju tikai ar eksporta un tranzīta kravām, bet mums ir arī importa sektors. Jāstrādā arī ar kravu deklarācijām, muitas sistēmām, jāpārzina muitas procedūras.

Kāda ir vismaz minimālā zināšanu bāze, ar kuru jāatnāk, ar kuru esat gatavi strādāt, tālāk apmācīt? Vai kādām īpašībām jābūt?

Apmācot potenciālo darbinieku, redzam, vai viņš uzdot konkrētus jautājumus, kas liecina par viņa vēlmi iedziļināties, saprast, vai tikai skatās, neko nejautā. Vajadzētu nedaudz saprast, ko nozīmē kravu pārvadājumi un to dokumentācija. Sākotnēji jāveic pieraksti, jāseko līdzi, jāsāk ar vienu šaurāku jomu, pamazām paplašinot darbības lauku. Bet vispirms ieteiktu kā ēnai pasekot līdzi pieredzējuša speciālista darba ikdienai. Manuprāt, šajā darbā jābūt tādam cilvēkam, kuram patīk savu ikdienu plānot, nevis, kurš ļauj lietām brīvi plūst. Man arī ārpus darba patīk, ka viss ir sakārtots, saplānots vismaz soli uz priekšu. Viennozīmīgi, te nevar strādāt cilvēks ar "gan jau" attieksmi! Ir jāuzņemas ļoti liela atbildība, jo, plānojot reisu, tev ir jābūt simtprocentīgi pārliecinātam, ka viss ir kārtībā, jo tieši tu iedod pēdējos datus par kravu, arī pilotam, kuram iesniedz ziņojumu par specifiskajām kravām, pieliec pēdējo punktu, parakstot pārbaudes lapu, piemēram, ka šo bīstamo kravu drīkst likt uz borta. Ir jābūt pārliecinātam, ka krava ir pareizi iepakota, noformēta un tā atbilst visiem standartiem. Katrā ziņā tas nav viegls darbs, ir jābūt enerģiskam un proaktīvam, jāstrādā ātri, ik dienu būs jāmācās kaut kas jauns.

Gadās arī neparedzētas situācijas, kļūdas, kad krava pazūd, sabojājas? Kāda ir izeja no situācijas?

Protams, gadās dažādas situācijas, šad tad kravas pazūd, piemēram, cilvēks iesaiņojis savu sūtījumu maisā, kuru, kraujot ārā no lidmašīnas, varbūt, krāvēji sajauc un aizsūta uz pasta nodaļu. Var krava neaiziet tranzītā uz nākamo reisu, jo ir nonākusi citā departamentā. Var tranzītkravu apturēt šeit, Rīgā, kad jāveic maza izmeklēšana, un, kad viss sakārtojas, varam sūtīt tālāk. Ja ir bīstamā krava un pazuduši dokumenti, es nevaru kapteinim sagatavot ziņojumu, tādēļ krava tiek aizturēta līdz brīdim, kad no izlidošanas lidostas tiek atsūtītas visas nepieciešamās dokumentu kopijas. Līdz šim nekas nav pavisam pazudis, jo katrai kravai, sūtījumam tiek piešķirts numurs, viss tiek piefiksēts, katrs departaments pārbauda, ko atved un ko ieved.

Joprojām ik dienu uzziniet kaut ko jaunu?

Jā, ik dienu nāk jauna informācija, attīstās tehnoloģijas. Pirms 15 gadiem viss notika daudz savādāk. Ir jaunākas sistēmas, arī šobrīd pārejam uz jaunu sistēmu, atkal ir kaut kas jauns.

Izmantojot savu pieredzi, gatavoju manuālu iekšējo uzņēmuma rokasgrāmatu, kā strādāt ar eksporta kravām, lai jaunam darbiniekam būtu vieglāk.

Nereti arī kaut kas mainās muitas prasībās, kurām mums jāpielāgojas. Regulāri kaut kas mainās, un pilnībā atslābt nevar.

Jūsu darba laiks ir normēts un klasisks vai haotisks?

Man ir normēts darba laiks. Bet, tā kā process jānodrošina faktiski 24 stundas diennaktī, tad ir vēl citi kolēģi, kuri pārņem agro rīta un vakara reisu apkalpošanu. Ja nepieciešams, pieslēdzos arī sarežģītākiem jautājumiem, kolēģi man zvana un konsultējas.

Ārpus darba jums jābūt pastāvīgi sasniedzamai?

Tik traki nav, ir arī nodaļas vadītājs, bet, ja ir jautājumi par eksporta vai tranzīta kravām, kolēģi vienmēr zvanīs man, jo viņi uzticas manai profesionalitātei, zina, ka atbildēšu ātri un konkrēti. 

Cik šī nozare un profesija ir perspektīva ilgtermiņā, vai tā varētu būtiski mainīties, pieprasot arī savādākas prasmes? Varbūt daudz kas tiks automatizēts?

Cik vien ilgi lidos lidmašīnas, tik ilgi būs nepieciešama šī profesija.

Tā kā kravas sūtījums tiek pārvadāts kopā ar vēl vismaz 150 cilvēkiem, tam jābūt augstā drošības līmenī. Man jābūt pārliecinātai, ka uz katras kravas uzlikti konkrētie zīmogi. Varbūt arī kaut ko šajā procesā varēs automatizēt, bet noteikti ne pilnībā, jo diez vai kāda kamera, robotiņš visu varēs pārbaudīt, salīdzināt ar dokumentāciju. Pārbaudēs ir nepieciešams cilvēka faktors, jo īpaši specifiskām, bīstamām kravām.

Cik plašas darba iespējas ir šāda veida speciālistiem, cik Latvijā ir aviokravu apkalpošanas speciālisti?

Daudz nav. Tā kā strādājam diennakti, mūsu uzņēmumā ir pieci šādi darbinieki. Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas šādas handlinga (red. – kravu apstrādes) kompānijas, kurās katrā varētu būt ne vairāk par diviem, trim kravu apkalpošanas speciālistiem.

Bet mums ir vajadzīgi arī noliktavas darbinieki, kuri strādā ar kravām, darbinieki, kuri strādā ar klientiem.

Turklāt Latvijā ir ļoti daudz uzņēmumi, kur ir nepieciešami loģistikas speciālisti. Viņi neplānos kravas uz reisa, bet viņi tās sagatavos līdz nosūtīšanai uz noliktavām, lai tās turpinātu ceļu pa gaisu. Un tas noteikti arī ir tikpat interesanti un svarīgi šajā nozarē.

Redzat sevi arī turpmāk te strādājam, nav vēlme neko mainīt? 

Man nav doma pamest šo sfēru, man tiešām patīk mans darbs. Covid-19 ierobežojumu laikā, kad arī man bija ilgāks atvaļinājums, es domāju, ko es varētu darīt, ja īstenotos sliktākais scenārijs, taču galvā nekas nenāca. Svarīgs aspekts ir kolektīvs, kas mūsu kompānijā nav mainījies ļoti ilgi un kas, uzņēmumam attīstoties, lielākoties tikai papildinājies.

Arī atalgojums ir būtisks?

Ar atalgojumu esmu apmierināta, bet, protams, kurš negribētu vairāk? Salīdzinot ar šāda veida speciālistiem citviet Eiropā, pastāv atalgojuma un darba profila atšķirības, taču pati avionozare ir perspektīva un lidostā “Rīga” ir potenciāls izaugsmei.

Nav bijusi vēlme un piedāvājumi strādāt citās valstīs?

Ja meklētu darbu ārvalstīs, domāju, ka varētu atrast, bet man nav bijusi nepieciešamība spert šādu soli. Ir reiz piedāvāts pamēģināt, bet es atteicos, arī no līdzīgu Latvijas kompāniju piedāvājuma. Esmu bijusi lojāla mūsu kompānijai un laikam tāda arī palikšu.