Intervija ar Tomu Buķevicu,
agronomu lauksaimniecības uzņēmumā
Kādi ir agronoma darba pienākumi?
Strādāju lauksaimniecības uzņēmumā – manā pārziņā ir 5000 ha apstrādājamās zemes platības. Audzējam kviešus, miežus, zirņus, auzas, rapšus un pupas. Zeme šeit ir auglīga un pateicīga dažādu kultūraugu audzēšanai. Mūsu uzdevums ir novērtēt, kura kultūra nesīs lielāku peļņu, tad to arī sējam ievērojot augu seku. Agronoms veic visus lauku darbus - organizē augsnes sagatavošanu sējai, sēju, sējumu mēslošanu, ražas novākšanu, sēklu un citu kultūraugu attīrīšanu un pareizu uzglabāšanu, kā arī lauku darbu uzskaiti, augsnes apstrādi, miglošanu, kulšanu utt.
Agronoms iesaka un saskaņo ar lauksaimniekiem augu barošanai un aizsardzībai lietojamo mēslojumu un ķimikālijas. Viņš regulāri veic lauku apskati, paņem augsnes un augu paraugus un veic to analīzi. Pamatojoties uz analīžu rezultātiem, agronoms analizē augu slimības un aprēķina mēslojuma nepiciešamību.
Paralēli notiek sadarbība ar Lauku atbalstu dienestu, Valsts augu aizsardzības dienestu, dažādām izejvielu ražošanas un izplatītāju kompānijām.
Turklāt es vadu un organizēju apmēram desmit mehanizatoru – traktoristu darbu - vasarā darba apjoma dēļ pieņemam darbā papildus speciālistus. Katru rītu tiekamies, izrunājam dienas plānus, sadalām darbus un apstrādājamos laukus. Pa dienu plāni var mainīties atkarībā no laika apstākļiem - te lauks izrādās par sausu vai par slapju, te tehnika salūst vai vējš par stipru. Tad nākas darāmo ātri pārplānot. Esmu iemācījies arī prognozēt laika apstākļus. Jau neapzināti tiem sekoju, vēroju, kāds ir vēja virziens, cik liela ir nokrišņu varbūtība, lai saprastu vai varēs smidzināt, sēt utt.
Kad ir pats aktīvākais darba laiks?
Parasti sezsona sākas no marta, kad nokūst sniegs, līdz oktobrim. Tas ir laiks, kad nākas dzīvot un strādāt principā bez brīvdienām. Darba stundas šajā sezonā nav normētas. Kulšanas laikā jāstrādā no 8 rītā līdz pusnaktij. Lietus dēļ gan plāni var mainīties.
Ziemā var ņemt atvaļinājumu, piedalīties pilnveides kursos un semināros. Esmu bijis vērtīgos pieredzes apmaiņas braucienos uz Lietuvu, Vāciju, Austriju, Igauniju un Skandināvijas valstīm. Katru gadu tirgū parādās jauni augu aizsardzības līdzekļi, augsnes apstrādes agregāti un mēslošanas materiāli, kam ir jāseko līdzi, un arī kolēģu pieredze ir ļoti vērtīga. Ziemā notiek arī nākamās sezonas lielā plānošana un tiek veikti aprēķini, apkopoti un analizēti iepriekšējās sezonas dati. Nākas arī fotografēt laukus, jo bildes var kalpot par pierādījumu ka lauki ir bijuši kvalitatīvi apstrādāti, apsēti, bet, piemēram, sala dēļ labība ir gājusi bojā. Ziemā pagastā šķūrējam sniegu, zāģējam krūmus, veicam meliorācijas darbus un tīrām grāvjus.
Pieredzējis agronoms man reiz teica, ka agronomam būs dinamisks darbs, džips, laba alga, bet nebūs brīvas vasaras.
Kāda ir Tava izglītība?
Uzaugu laukos un jau bērnībā sapratu, ka lauku saimniecības darbi man patīk. Pēc vidusskolas iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai studētu lauksaimniecības uzņēmējdarbību. Šajā studiju programmā iegūst zināšanas lopkopībā, laukkopībā, dārzkopībā. Studējot ļoti noderēja ķīmijas, bioloģijas un fizikas zināšanas.
Agronoma profesiju izvēlējos tāpēc, ka, salīdzinot ar lopkopību, vismaz ziemā slodze ir mierīgāka, savukārt, strādājot ar lopiem, jābūt darbā katru dienu.
Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?
Pirmkārt, ļoti lielam gribasspēkam. Dažreiz jau apnīk, ka vairs neko citu, izņemot laukus, neredzi, it sevišķi brīžos, kad ģimene, draugi brauc uz jūru atpūsties. Laukiem ir jāpatīk, savādāk šo darbu nevar izdarīt. Otrkārt, ir jābūt stratēģiskās plānošanas prasmēm, it īpaši, strādājot lielās saimniecībās. Svarīgas ir arī komunikācijas prasmes - ar traktoristiem bieži sanāk domu apmaiņas, un tādos brīžos ir jāprot uzklausīt, bet pastāvēt par savu viedokli. Jāpiemīt vadības prasmēm un jāprot kontrolēt, citādi paredzētos dienas darbu plānus nāksies pārkārtot. Traktoristi mēdz dusmoties uz agronomiem, jo agronoms viņiem liek strādāt 16 stundas diennaktī.
Kuri darba posmi Tev patīk vislabāk?
Man patīk kulšanas un sējas laiks, tad laiks paskrien ātri. Diena vienmēr sākas ar sapulci, bet pulksten 10-11, kad rasa nožuvusi, sākam kulšanas darbus. Agronoms kontrolē arī kulšanas procesu: pārbauda, vai kombainieri kuļ pietiekamā augstumā, vai kombainiem nav lieli ražas zudumi un vai izkultie graudi ir tīri utt. Arī pavasara sēja un miglošanas darbi ir interesanti. Bet darbi jau mainās, nav kā fabrikā. Darbs ir nemitīgā kustībā. Lielu dienas daļu pavadu automašīnā, jo, laukus apbraukājot, vidēji jānobrauc 200 - 400 km dienā. Šad tad uz laboratoriju vedu augsnes un minerālmēslu paraugus pārbaudei. To darām, lai kontrolētu, vai nopirktie minerālmēsli ir atbilstoši un lietojami, īpaši gadījumos, kad rodas aizdomas par kādu vielu uz iepakojuma. Pārbaudām arī augu lapas, lai pārliecinātos, ka augam pietiek mikroelementi un barības vielu.
Kā redzi savu profesionālo nākotni?
Pagaidām man patīk tas, ko daru, un ir spēks turpināt iesākto. Bet agronomiem ir iespēja strādāt konsultantu kompānijās un braukt pie zemniekiem sniegt padomus. Tad arī darba stundas ir ierastās astoņas.
Vai agronoma darbā ir daudz stresa?
Pietiekami daudz. Var darbus ļoti skaisti un pareizi saplānot, bet laukos neparedzēti laika apstākļi – sals, lietus, vējš - var visus plānus izjaukt. Jābūt ļoti uzmanīgiem: var tikai iedomāties, kas notiktu, ja sajauktu smidzināšanas šķidrumu. Kaitējums un zaudējumi ir ļoti lielos apmēros, un agronoms atbild par to ar savu darbu un algu.