Filozofija* aptver ļoti daudzus cilvēka dzīves aspektus. Filozofija analizē idejas un argumentus, izvērtē pierādījumus un zināšanu iegūšanas metodes, tā pēta vērtības un to nozīmi sabiedriskajos procesos, palīdz risināt konfliktus un māca diskutēt. Jēgpilna dzīve, apzināta dzīve, prizmas, caur kurām raugāmies uz dzīvi – tā arī ir filozofija.

Kā plašākās filozofijas apakšnozares tiek minētas: loģika, ētika, metafizika, epistemoloģija, filozofijas vēsture, sociālā filozofija. Taču ir arī citas filozofijas apakšnozares, piemēram, zinātnes filozofija, politikas filozofija, medicīnas ētika, biznesa ētika, tiesību filozofija, estētika un mākslas filozofija, filozofiskā antropoloģija u.c.

Filozofs iegūst informāciju no dažādu filozofu darbiem, zinātniskās un citas literatūras, pētījumiem, publikācijām, analizē un interpretē šos daudzveidīgos informācijas avotus, pārbauda loģisko argumentu pareizību, salīdzina tos ar citiem uzskatiem, izteikumiem vai idejām, izdara secinājumus vai rada savas teorijas jautājumos par ētiku, lietu būtību, sabiedrībā notiekošajiem procesiem, pasaules kārtību, dzīves jēgu u.c..

Filozofs cenšas izprast un rast risinājumus dažādiem jautājumiem, izmantojot loģisko domāšanu, kritisko analīzi, argumentus un diskusijas.

Studijas

Studējot filozofiju, tu atraisīsi domāšanu, paplašināsi intelektuālo pieredzi, trenēsi argumentācijas prasmes, attīstīsi kritisko domāšanu, kā arī apgūsi rīkus, ar kuru palīdzību var uzlabot savu spēju domāt, runāt, rakstīt un pieņemt lēmumus. Visas minētās prasmes un zināšanas tev noteikti noderēs, lai arī kādu profesionālās karjeras virzienu tu izvēlētos.

Studiju laikā var piedalīties Erasmus+ apmaiņas programmā - tā ir iespēja būt citā vidē, iegūt paziņas un draugus, paplašināt redzesloku. Universitātēs var būt atšķirīgas filozofijas programmu specializācijas, to nosaka arī attiecīgās universitātes filozofijas programmas pasniedzēju specializācija.

Ierasti studijas doktora studiju programmā izvēlas tad, ja ir plāns saistīt savu karjeru ar akadēmisko darbu augstskolā un pētniecību Latvijā un ārvalstīs, taču studijas bakalaura un maģistra programmā ir laba izvēle jebkuram, kurš vēlas iegūt vispārēju humanitāro izglītību, attīstīt kritisko domāšanu un apgūt analītiskas pētniecības un rakstības spējas. Šī izglītība noderēs visdažādākajās profesijās, tostarp, darbā medijos, reklāmā, kultūras sfērā un citur.

Bieži studijas filozofijas maģistra programmā uzsāk cilvēki, kuriem iepriekš iegūtā bakalaura izglītība ir citā jomā, piemēram, tiesību zinātnēs, informāciju tehnoloģijās vai citā jomā. Viens no iemesliem šādai izvēlei ir vēlme pilnveidot sevi, dzīvot apzinātāk, iemācīties paskatīties uz lietām, cilvēkiem, notikumiem, procesiem no dažādiem skatu punktiem - “iziet” no savas ikdienas vides un iemācīties domāt citādāk. Tas jebkuram var palīdzēt palūkoties uz savu profesionālo jomu no cita skatupunkta, un tādējādi noder darba vidē, piemēram, ieviešot inovācijas.

Darba un izaugsmes iespējas

• Ar filozofijā iegūtu izglītību darba iespējas ir jebkurā jomā, kas saistīta ar informācijas izvērtēšanu, ideju radīšanu un tekstu veidošanu, jo filozofijas studijas veicina prāta atvērtību un elastību, kas paver plašas iespējas profesionālajā darbībā.
• Ikdienā filozofijas jomas akadēmiskās vides pārstāvji lasa lekcijas, raksta publikācijas, grāmatas, iesaistās zinātniskos un kultūras projektos, veido jauniešu filozofu skolas, vada kursus, nodarbojas ar pētniecību.
• Filozofijas profesijas pārstāvji strādā arī par pedagogiem skolās, žurnālistikas jomā medijos, izdevniecībās, darbojas reklāmas jomā, veido saturu kultūras portāliem. Karjeras iespējas ir arī sabiedrisko attiecību, projektu vadības vai tulkošanas jomā. Tāpat var strādāt valsts pārvaldē vai veidot karjeru politikā un diplomātijā.
• Iespējams, pēc filozofijas programmas studijām dzīves gaitā nāksies formālajā vai neformālajā izglītībā apgūt papildus zināšanas un prasmes jomā, ar kuru attiecīgajā dzīves posmā būs saistīta profesionālā karjera – piemēram, vadībā, diplomātijā, IT, pedagoģijā vai citā.
• Analītiskā domāšana, problēmu formulēšana un risināšana, prasme diskutēt, spēja analizēt, kā domā citi cilvēki ir filozofijas izglītības sniegtās vērtīgās prasmes, kas noderēs, strādājot vadošos amatos iestādēs / organizācijās vai vadot savu uzņēmumu.

Darba pienākumi un darba apstākļi

Pēc filozofa profesijas apguves darba iespējas ir dažādas, līdz ar to būs atšķirīgi pienākumi un darba apstākļi. Profesijas attēlu galerijā sniegsim tev ieskatu atšķirīgās filozofijas profesijas pārstāvju darba vidēs – akadēmiskais darbs, publicistika un digitālās humanitārās zinātnes.

Ieteikumi no profesijas pārstāvju darba pieredzes

• Ja tevi bieži nodarbina jautājumi “kāpēc un kā viss šajā pasaulē notiek?”, ja tevi interesē, ko par dzīves būtību domājuši cilvēki gadsimtu gaitā, ja patīk lasīt, rakstīt un sarunāties par visdažādākajām tēmām, ja tev patīk pārbaudīt viedokļus, analizēt situācijas un informāciju, iespējams, studijas filozofijas programmā tev varētu būt piemērotas. Tāpat skolas laikā ir vērts apmeklēt ar filozofiju saistītus pasākumus, satikties ar filozofiem, lasīt filozofiskus tekstus un skatīties tematiskus video - tas arī varētu tev palīdzēt izvērtēt, vai studijas filozofijas programmā tev būtu saistošas.
• Filozofija nesniegs atbildi uz dzīves jēgas jautājumu. Filozofija tieši varētu sagraut idejas, aizspriedumus, priekštatus un veicināt jaunu jautājumu rašanos. Filozofija iet līdzi laikam, uzdod aktuālus jautājumus, apšauba pieņēmumus, aicina paskatīties uz lietām vai  notikumiem / procesiem citādi. Šobrīd aizvien aktuālāki kļūst ētikas jautājumi mākslīgā intelekta jomā, tehnoloģiju un robotikas ētika, kas paver plašu darbības lauku filozofiem. Tostarp, jau šobrīd pasaulē tiek īstenoti kursi par mākslīgā intelekta filozofiju.  Tehnoloģijas tiek intensīvi attīstītas, līdz ar to gan tehnoloģiju kritika, gan tehnoloģiju atbildīga ieviešana - tie ir jautājumi, kuros iesaistās arī filozofija.
• Filozofi ierasti specializējas kādā no filozofijas virzieniem. Piemēram, var specializēties apziņas filozofijā, īpaši saistībā ar mākslīgo intelektu, pētot, vai tehnoloģijas var reproducēt tehniskā veidā cilvēka apziņu. Pētniecībā filozofijā ir plašas iespējas - var pētīt filozofijas klasiķu darbus, taču var pētīt arī cilvēka uztveri un apziņu, cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, kā arī cilvēka uzmanību (piemēram, LU Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas pētījums par smaržas uztveri un tās izraisītām emocijām).
• Ģimene, sabiedrība, tradīcijas, kultūra uzliek kaut kādu priekšstatu rāmi. Tā ir informācijas un notikumu vide, kurā ierasti cilvēks dzīvo. Filozofija sniedz iespēju paplašināt savu redzesloku, skatīties uz lietām, notikumiem, cilvēkiem, procesiem gan kopskatā, gan arī saskatīt, kā viens atsevišķs elements saistīts ar citiem elementiem.
• Filozofijas studijās gūstamās iemaņas ir ļoti universālas un noder darbam gandrīz jebkur. Filozofi prot darboties ar tekstiem un ar valodu plašākā nozīmē - studijas izkopj ne tikai argumentācijas iemaņas, kritisko domāšanu un lēmumu pieņemšanas prasmi, bet arī spēju analizēt to, kā citi domā un argumentē. Studēt filozofiju, tā ir iespēja trenēt sava prāta elastību  - prasmi paskatīties uz realitāti un sevi tajā no dažādiem skatu punktiem.
• Tehnoloģiju laikmetā, kad radīt nepatiesas ziņas kļūst aizvien vieglāk, ir būtiski prast nepieņemt par absolūtu patiesību visu, ko izlasa. Kritiskā domāšana kļūst īpaši svarīga - prasme atšķirt viltus ziņas no patiesām, analizēt tekstus un to avotus.
• Izmantojot filozofiju, var risināt ne tikai lielos dzīves jautājumus (realitātes izziņa, indivīds un sabiedrība, reliģija, morāle, ētika u.tml.), bet arī praktiskus ikdienas darba un privātos jautājumus – analizējot informāciju, formulējot problēmas, loģiski domājot, argumentējot un diskutējot.

Informācija sagatavota sadarbībā ar: 
LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas vadītāju, profesoru Raivi Bičevski un vadošo pētnieci, docenti Anni Sauku;
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāju Andu Baklāni;
Biedrību / filozofijas žurnālu “Tvērums” (Rūdi Bebrišu).

*Nosaukums “filozofija”  ir veidojies no grieķu vārdiem - philein (mīlēt) un sophia (gudrība), kas nozīmē gudrības mīlēšana. Latviešu valodā lieto gan filozofija, gan filosofija – abi ir pareizi. Taču dominējošā versija ir filozofija. Daļa filozofu uzskata, ka pareizi būtu rakstīt filosofija, jo grieķu vārds ir sophia (sākas ar burtu s). Domājams, ka vārds “filozofija” radies vācu valodas izrunas ietekmē. Pastāv arī uzskats, ka filozofija un filosofija ir dažādi termini. Filozofija ir vairāk doma par domu, bet filosofijā vairāk skatās uz pasauli apcerīgi, atbrīvojas no ikdienas steigas un nevērības.
(Avots: https://www.biblioteka.lu.lv/resursi/izstades/virtualas-izstades/filozofija-vai-filosofija/)