Esat studējusi kultūru un mākslu, jūsu iepriekšējā darbavieta saistīta ar radošo jomu, medijiem. Kā nonācāt līdz nekustamajiem īpašumiem un kompānijai "Latio"?

Tas notika pavisam nejauši. Biju absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, un "Latio" birojs tajā laikā atradās tieši pāri ielai. Pamanot sludinājumu, ka kompānija meklē nekustamo īpašumu aģentus, pieteicos un pašai par pārsteigumu mani arī pieņēma.  

Bet jums par nekustamo īpašumu tirgu nebija ne iepriekšēja interese, ne pieredze?

Nē, mana nonākšana šajā nozarē tiešām bija nejaušība. Pirms tam saskare ar nekustamajiem īpašumiem man bija tikai privātā kārtā ar sava īpašuma pirkšanu, izīrēšanu, pārdošanu, bet neko vairāk. Kad pievērsos šai nozarei, kultūras jomai bija grūti laiki, tādēļ pieņēmu lēmumu kardināli mainīt savu profesionālo dzīvi.

Cik ilgi esat šajā darbā?

Nu jau rit astotais gads. Un man par pārsteigumu atklājies, ka šī sfēra arī ir gana radoša, un, kas man patīk – te nav nekādas rutīnas!

Kas te radošs?

Katra diena ir pilnīgi atšķirīga no iepriekšējām, ir jauni cilvēki, jaunas situācijas, objekti, nevar paredzēt, kā viss beigsies, jādomā līdzi.

Kas ietilpst jūsu darba pienākumos un uzdevumos? Kā parasti izskatās jūsu darba diena?

Darba diena parasti sastāv no dažādu īpašumu apskates, rādīšanas, komunikācijas ar izīrētājiem, pārdevējiem, potenciālajiem īrniekiem vai pircējiem, kā arī fotogrāfiem, mārketinga speciālistiem, vērtētājiem, banku speciālistiem, juristiem, notāriem. Darbā ar klientiem lieti noder dažādu valodu zināšanas. Paralēli visam šim ir neredzamā darba daļa – cenu un tirgus analīze, īpašumu izīrēšanas vai pārdošanas stratēģijas plānošana. Katrā ziņā nav dienai viens konkrēts scenārijs,

mēdz būt dienas, kad vairāk jātiekas ar cilvēkiem ārpus biroja, ir dienas, kad vairāk laika jāpavada birojā,

piemēram, sastādot un slēdzot līgumus, pētot norises nekustamo īpašumu tirgū un ar to saistītās likumdošanas izmaiņas.

Jūs strādājat ar nekustamo īpašumu pārdošanu?

Pamatā ar pārdošanu, retāk ar izīrēšanu. Es darbojos mājokļu segmentā. Darbs ar mājokļiem ir atšķirīgs no darba ar komerctelpām – birojiem, veikalu platībām, noliktavām, ražošanas telpām, kur ir cita specifika. Par mājokļiem galvenokārt interesējas fiziskas personas, par komercobjektiem – juridiskas, un atbilstoši komercobjektu specifikai, jāpārzina arī virkne ar to saistītās tehniskās detaļas, piemēram, par elektrības jaudām un tamlīdzīgi.

Pirms sākāt strādāt, kaut ko mācījāties vai visu apguvāt darba procesā?

Bija vairākas nedēļas garas apmācības, ko organizēja "Latio". Tur apguvām nepieciešamos pamatus gan juridiskajos jautājumos, gan darbam ar klientiem.

Papildus tam apmeklēju Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētos kursus un seminārus.

Šobrīd citas mācīšanās iespējas Latvijā praktiski nav, ja neskaita nozarei pietuvinātās studiju programmas Rīgas Tehniskajā universitātē. Savā ziņā jārēķinās, ka nekustamo īpašumu starpnieks ir autodidakts, kura zināšanas izslīpējas praksē. Jebkurā gadījumā šajā arodā nemitīgi ir jāpilnveidojas, jāseko līdzi aktualitātēm, likumdošanai, jāzina, kādas izmaiņas gaidāmas nozarē. Piemēram, šobrīd "karstais kartupelis" ir Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta projektētās kadastrālās vērtības, kurām būtu jāstājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Vēl tiek gatavotas izmaiņas likumā par dzīvojamo telpu īri, kas arī var mainīt līdzšinējo situāciju, kad īrnieks ir labākā pozīcijā nekā izīrētājs. Tas pats attiecināms uz aktualitātēm, ko piedzīvojām Covid laikā un kas izmainīja arī mūsu ikdienu, ieviešot jaunus nosacījumus, piemēram, dokumentu apritē.

Kas ir jūsu pārdošanas guru, eksperti, no kuriem mācāties? Apmeklējat kādus seminārus? 

Es nemitīgi mācos no saviem kolēģiem, kuri dalās ar dažādām gadu gaitā noslīpētām zināšanām un darba niansēm.

Ik pa laikam kādi augsta līmeņa eksperti atbrauc uz Rīgu, jau manis pieminētā LANĪDA saviem biedriem organizē dažādus kursus, kur var atsvaidzināt un pilnveidot zināšanas.

Strādājat tikai ar Latvijas vai arī ar ārvalstu tirgu?

Tikai ar Latvijas tirgu. Klienti gan mēdz būt gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārzemnieki, bet nekustamie īpašumi, ar kuriem strādāju, atrodas tikai Latvijā. Lai darbotos ārvalstīs, būtu jāpārzina attiecīgo valstu nekustamo īpašumu tirgus, likumdošana.

Sanāk arī ārvalstīs smelties pieredzi?

Dažkārt sanāk. Piemēram, 2018. gadā "Latio" uzvarēja LANĪDA organizētajā konkursā "Gada aģents" un uzņēmums mūs komandēja uz „National Association of Realtors” nekustamo īpašumu konferenci ASV, kas togad notika Bostonā. Ik gadu tur šādā konferencē pulcējas vairāki desmiti tūkstoši nozarē strādājošie – ne tikai nekustamo īpašumu starpnieki, bet arī apsaimniekotāji, attīstītāji, juristi – ļoti daudzu sfēru profesionāļi, kuru darbība saistīta ar nekustamo īpašumu biznesu. Tur notika semināri par dažādām tēmām – pārdošanas metodēm, mārketingu, juridiskajām un nodokļu niansēm, pat par tādu tēmu, kā uzrunāt un kā strādāt ar jauno paaudzi un ar tās atšķirīgo domāšanu. Tas bija ļoti iespaidīgs pasākums gan informatīvi, gan ar tā mērogu vien.

Tagad ir viegli uzzināt informāciju par nekustamo īpašumu darījumiem, atrast pašus īpašumus, ievietot tos pārdošanā var internetā. Kur redzat starpniekfirmu, to speciālistu īpašo lomu, pievienoto vērtību? Kas ir tie klienti, kuri tomēr izvēlas jūsu pakalpojumus?

Ir vairākas klientu kategorijas. Vieniem nav laiks nodarboties ar sava īpašuma izīrēšanu vai pārdošanu, un viņš uztic to darīt profesionālim, kurš zina, par kādu summu var pārdot, kā piesaistīt pircēju vai īrnieku. Otra cilvēku kategorija ir tie, kuri baidās vai nezina kādas juridiskās nianses, lai darījumu novadītu, vai tās pašas tirgus cenas, tāpēc viņš uzrunā speciālistu.

Nāk konsultēties arī pircēji, kuri ir atraduši īpašumu un kuri grib izprast dažādas juridiskās lietas.

Piemēram, daudzi nezina, kāda atšķirība ir starp dzīvokļa īpašuma vai mājas kopīpašuma domājamās daļas pirkšanu. Ir jāzina, ka pērkot, piemēram, dzīvokli, kas juridiski ir domājamā daļa no mājas, kaimiņiem ir pirmpirkuma tiesības, savukārt, ja tās nepiedāvā, tad kaimiņš var pretendēt uz izpirkuma tiesībām. Speciālists arī zinās, kur pārbaudīt, vai zeme zem daudzdzīvokļu mājas ir īpašumā, nomā vai daļējā nomā un tā tālāk.

Šī profesija, jūsuprāt, arī nākotnē būs pieprasīta? Kā tā varētu izskatīties, piemēram, pēc gadiem desmit?

Grūt paredzēt, kas notiks pēc desmit gadiem, var jau būt, ka kādu dienu šis arods nebūs tik nepieciešams vai būtiski mainīsies. It kā šķiet, ka cenu noteikšanu, piemēram, no mūsu pleciem ir noņēmušas dažādas platformas, kurās var uzzināt, par cik ir pārdots īpašums vienā vai otrā mikrorajonā. Bet visa sāls ir detaļās, jo ne vienmēr neprofesionālis var saprast, vai apdares līmenis ir līdzvērtīgs vai nē, vai zemesgrāmatā reģistrētā summa ir reāla vai uzlabota. Varbūt, ka desmit gados tas tiek sakārtots, bet pagaidām tomēr ir jābūt pieredzei, lai spētu šo informāciju nolasīt, saprast un izmantot. Starp citu, nozīmīgs pagrieziens ir Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas stājās spēkā 2020. gada 1. augustā. Līdz ar to

mūsu sfēra tiks stingrāk uzraudzīta, būs jāsertificējas, jāreģistrējas Ekonomikas ministrijā.

Kā jūsu darba specifika, klienti ir mainījušies pa šiem astoņiem gadiem, kopš strādājat nozarē?

Klienti ir kļuvuši daudz prasīgāki, informētāki, viņi paši jau daudz ko noskaidro pirms ķeras klāt pie profesionālu pakalpojumu meklēšanas, attiecīgi mums ir jābūt galvastiesu zinošākiem, jāzina smalkākas nianses, ko varbūt nezina cilvēki, kuri vienkārši avīzē vai internetā izlasījuši kādu padomu un nezina zemūdens akmeņus, ar kuriem var sastapties.

Vai šajā jomā redzat izaugsmes iespējas? Kas būtu nākamais karjeras solis?

Tas varētu būt, piemēram, darbs ar sarežģītākiem īpašumiem nekā strādāju pašlaik. Joprojām šajā pašā nozarē redzu daudz izaicinājumus. Jāmācās ir faktiski visu laiku, tiklīdz viens likums izmainās, tas atspoguļojas arī mūsu darbā.

Cik bieži mainās likumdošana jūsu jomā?

Bieži. Pērn vien tikai pieņemti vairāki likumi, kas attiecas uz mums un nekustamā īpašuma sfēru.

Piemēram, ja agrāk vēl varēja par nekustamā īpašuma iegādi norēķināties skaidrā naudā, tad kopš pagājušā gada maija visai summai jābūt maksātai ar pārskaitījumu.

Pavisam nesen viens bijušais klients bija noslēdzis rokasnaudas līgumu, kurā bija paredzēts maksāt daļu skaidrā naudā. Tad ir jautājums, kurš vainīgs – vai pircējs, kurš nezinādams likumu, parakstīja šādu līgumu, vai pārdevējs, kurš varbūt ir maldinājis pircēju?

Kāds ir risinājums? Gadās kādas problēmas, sarežģījumi, kuru dēļ nonāk līdz tiesu darbiem? 

Var, protams, nonākt arī līdz tiesu darbiem. Ja vien pārdevējs nepiekāpjas uzskatīdams, ka pircējs ir pats parakstījies par to, ka maksās skaidrā naudā un neatgriež rokas naudu, bet pircējs uzskata, ka viņam ir visas tiesības prasīt nepārkāpt likumu, teikt, ka viņš ir gatavs iegādāties īpašumu, bet legāli, kā to prasa likums. Arī te atspoguļojas mūsu aroda specifika – kad ziepes ir ievārītas, tad nereti sāk meklēt profesionāļu palīdzību, lai saprastu, kā izkļūt no radušās situācijas.

Atalgojums jums un vispār nozarē ir motivējošs un varētu apmierināt arī jaunās paaudzes visnotaļ augstās atalgojuma prasības?

Šajā arodā "vilku kājas baro" – jo tu vairāk darba ieguldi, jo vairāk saņem. Nekustamā īpašuma starpnieks strādā uz procentiem, un, cik tu pats sastrādā, tik arī nopelni. Katrā ziņā vienkārši atsēžot laiku birojā, jārēķinās ar attiecīgām sekām.

Kādām jābūt personiskajām īpašībām vai prasmēm, lai cilvēkam izdotos labāk "sastrādāt" šo atalgojumu, labāk pārdot?

Esmu par to domājusi un sapratusi, ka cik dažādi ir pircēji un pārdevēji, tikpat dažādiem ir jābūt starpniekiem. Katrs klients beigās atrod to savu cilvēku, viens varbūt ir konservatīvāks un tāpēc viņam patīk arī līdzīgs aģents, cits – fleksiblāks, atraktīvāks. Nav viens ideālais nekustamo īpašumu specālista tēls – cik dažādi ir pircēji, īrnieki un pārdevēji, tik dažādiem jābūt arī mums.