Veselība
Veselība ir viena no cilvēka dzīves pamatvērtībām - tā būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un arī sabiedrības labklājību kopumā. Veselīga sabiedrība ir produktīvas un ražīgas ekonomikas un valsts attīstības pamats.
Veselības nozare ietver veselības aprūpi un sabiedrības veselību. Līdz ar to karjeras iespējas veselības nozarē ir ne tikai kā ārstniecības personai, bet arī pamatā valsts un pašvaldību iestādēs vai šo iestāžu struktūrvienībās, kuru funkcijas ir saistītas ar veselības veicināšanu, veselības izglītību un slimību profilaksi.
Lai kļūtu par veselības nozares darbinieku, ir jāiegūst atbilstoša izglītība. Ņemot vērā šīs nozares specifiku un augsto atbildības līmeni, izglītība nepieciešama vismaz koledžas līmenī, kā arī jāapzinās, ka zināšanas savā profesijā būs nepārtraukti jāpapildina. Savukārt, lai sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs, tajās strādājošajām personām un ārstniecības atbalsta personām, ir jābūt reģistrētām valstī noteiktajā kārtībā.
Veselības aprūpes nozarei lielu atbalstu sniedz ikviena persona, arvien vairāk domājot par savu veselību. Tam par pamatu kalpo sabiedrībā izplatīta tendence dzīvot veselīgu dzīvesveidu – ēst veselīgu pārtiku, vairāk atrasties svaigā gaisā, veltīt laiku pienācīgai atpūtai un sportot.
Sports
Sports ir visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
Sporta nozari var iedalīt vairākos virzienos:
- augstu sasniegumu sports;
- tautas sports;
- bērnu un jauniešu sports;
- pielāgotais sports cilvēkiem ar invaliditāti (saistīts ar iepriekšminētajiem sporta virzieniem).
Sporta nozares jomā darbojas dažādas iestādes un organizācijas:
- valsts politiku sporta jomā Latvijā izstrādā un īsteno Izglītības un zinātnes ministrija (IZM);
- sporta izglītības iestādes, kuras bieži vien specializējas vienā vai vairākos sporta veidos;
- IZM sadarbojas ar vairāk citām ministrijām dažādu ar sportu saistītu procesu plānošanā un īstenošanā dažādām mērķgrupām. Piemēram, Labklājības ministrija sadarbībā ar IZM izstrādā sportistu invalīdu un sporta veterānu atbalsta programmas, Aizsardzības ministrijas sadarbībā ar IZM nodrošina karavīru vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību.
- pašvaldības būvē un uztur sporta bāzes, licencē un finansē sporta izglītības programmas un sporta pasākumus;
- Latvijas nacionālā sporta padome ir konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā;
- dažādas sporta organizācijas, piemēram, sporta federācijas, sporta klubi, Latvijas Olimpiskā komiteja u.c.
Sporta nozarē karjeras iespējas ir sportistiem, sporta darbiniekiem, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, sportistus vai sporta sacensības apkalpojošo, organizatorisko vai cita veida darbu. Tāpat savu profesionālo karjeru ir iespēja veidot sporta politikas izstrādes, īstenošanas un uzraudzības jomā, strādājot kādā ar sportu saistītā iestādē vai organizācijā.
Sociālā palīdzība un psiholoģija
Sociālās palīdzības un psiholoģijas nozare ir saistīta ar veselības nozari, jo bieži sociālā un psiholoģiskā palīdzība iekļauj arī veselības aprūpi. Slimības, dažādas traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums var ierobežot personas spējas strādāt, aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā. Ar sociālām problēmam saskaras indivīdi, ģimenes, dažādas grupas un kopienas. Šādās dzīves situācijās personām ir nepieciešams atbalsts – sociālais darbs, sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, psiholoģiskā palīdzība u.c.
Sociālā palīdzības un psiholoģijas nozarē strādā dažādi nozares profesionāļi, piemēram, psihologi, sociālie darbinieki, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori, sociālie aprūpētāji, supervizori, kā arī personas, kas strādā dažādās organizācijās, valsts, pašvaldību institūcijās un privātajos uzņēmumos, kas darbojas sociālās un psiholoģiskās palīdzības plānošanā un / vai organizēšanā dažādam sabiedrības grupām.
Jāņem vērā, ka darbs sociālās palīdzības jomā ir atbildīgs, emocionāli un fiziski grūts. Var nākties saskarties ar krīzes situācijām un nelabvēlīgu attieksmi no klientu puses. Tāpēc šajā jomā strādājošajiem būtiskas prasmes ir empātija, komunikācija, plānošana, izlēmība, motivēšana, paškontrole un prasme saglabāt līdzsvaru un mieru, kā arī vēlme palīdzēt citiem cilvēkiem.
