Kā Tu izvēlējies šo profesiju?

Neatceros, ka es bērnībā būtu sapņojis par kādu konkrētu profesiju. Kā jau visi puikas, noteikti gribēju būt gan policists, gan ugunsdzēsējs.

Līdz pat 12. klases beigām nezināju, ko studēšu. Sākotnēji mēģināju stāties Latvijas Universitātes ekonomistos, jo tobrīd šī profesija bija modē, bet netiku. Tomēr noteicošo lomu manā karjeras izvēlē nospēlēja vecāki. Abi bija beiguši Rīgas Tehnisko universitāti  mašīnbūves specialitātē, tomēr mācēja mani pārliecināt par perspektīvām, kuras ir elektroenerģijas jomā, ieskaitot darba iespējas.  

Kādiem priekšmetiem būtu jāpievērš uzmanība skolā?

Pirmajā studiju gadā RTU galvenie priekšmeti bija matemātika, fizika un ķīmija. Vienīgais priekšmets, kas man patika un kuru sapratu jau kopš skolas gadiem, bija matemātika. Ķīmijā viss ir jāiekaļ no galvas,  bet fiziku vispār nesapratu, un man nebija arī intereses par šiem priekšmetiem.

Viss, ko toreiz zināju par elektrību, - ka to var saņemt no rozetes.

Kā rīdzinieks pilsētā arī nemanīju vadus un kabeļus, jo viss ir paslēpts zem zemes. Pusaudžu gados nebija arī intereses darboties ar vadiņiem, konstruktoriem, tikai tik, cik palīdzēt tēvam mājās pārtaisīt elektroapgādi.

Taču es sapratu, ka elektrība ir visur un būs vienmēr.  Cilvēce ir atkarīga no elektrības, un mūsdienās tas ir vēl aktuālāk. Mūsdienās jauniešiem pirmā lieta, ko meklē svešā telpā pēc bezvadu interneta, ir rozete, pie kuras pieslēgt viedtālruņus.

Kāds bija studiju process?

Manuprāt, mācoties RTU, galvenais ir ievērot darba ētiku. Ļoti svarīgi ir apmeklēt lekcijas un laboratorijas darbus. Mācībspēki ir kompetenti un prot vienkāršoti izstāstīt un iemācīt gan fiziku, gan augstāko matemātiku, kas ir nepieciešams, lai sāktu apgūt elektrozinību pamatus.

Mācību laikā ir daudz praktisko laboratorijas darbu, un šī ir lieliska iespēja praktiskos apstākļos izprast teoriju.

Mācoties elektrozinību pamatus, saproti, kā tā lampiņa deg.

Otrajā kursā jau sākām apgūt specifiskākus priekšmetus – elektrozinību pamatus, elektriskās mašīnas, pārejas procesus utt.. Laboratorijas darbi arī kļuva ļoti praktiski, piemēram, kā noteikt, kurš drošinātājs ir izdedzis. Tā kā es pēc pirmā kursa praksē sāku strādāt AS “Sadales tīkls” (toreiz – Latvenergo) Rīgas pilsētas Dispečeru dienestā,   šīs lietas man jau bija zināmas. Man patika prakses darbs. Sāku kā informācijas ievadīšanas tehniķis, bet brīvajos brīžos ļāva izbraukt līdzi montierim uz izsaukumiem. Tad arī saproti dzīvē, ko māca RTU.  Pēc prakses abpusēji ar AS “Sadales tīkls” palikām apmierināti ar sadarbību, un tā  es vēl joprojām esmu šajā uzņēmumā.

Kā tālāk turpinājās Tava karjera?

Sākumā ievadīju datus par bojājuma vietām no papīra elektroniskā formātā. Studējot otrajā kursā, nokārtoju eksāmenu, lai kļūtu par operatīvās izbraukumu brigādes elektromontieri. Man kā studentam šis bija ideāls darba grafiks: dienas un nakts maiņās, kas ļāva maksimāli maz kavēt lekcijas. Braucu pa Rīgu un novērsu bojājumus, kas  toreiz notika ļoti bieži, un tas deva iespēju saprast elektrotīkla darba režīmus un problēmas. 

Jāsaka, ka Dispečeru dienestā tajā laikā bija divas karjeras izaugsmes iespējas –  dispečers (zemsprieguma vai augstsprieguma līnijās) vai  inženieris, kurš strādā režīma grupā, kas rēķina spriegumus, strāvas, proti, nodrošina, lai klientam ir elektrība un spriegums ir drošs un kvalitatīvs. Dispečera  darbā ir svarīgi pareizi organizēt darbus un dot komandas montieriem, neesot klāt un neredzot, kas notiek un kāda ir situācija dabā. Darbs ir ļoti atbildīgs un prasa augstu disciplīnu, bet neļauj radošāk izpausties. RTU aizstāvot inženiera darbu un darbā parādot savas zināšanas un spējas, sāku strādāt kā inženieris.

Darbā esot, praktiskā veidā izpratu, kā RTU iemācītās formulas tiek pielietotas darbā, veicot elektrotīkla režīma izmaiņas.

Kopumā Dispečeru dienestā nostrādāju desmit gadus. 

Kad izveidoja AS “Sadales tīkls”, piedalījos konkursā uz elektroinženiera amatu attīstības virzienā, kas ietver datu un atskaišu analīzi, lai attīstītu tīklu pārbūves un veidotu jaunus tīklus. 

Kas īsti ir tīkla plānošana?

Mēs gribam, lai pa krānu tek ūdens, nevis pil. Vai, iedomājoties ceļu infrastruktūru, automašīnu plūsma var izmantot maģistrāli un ceļu caur apdzīvojamu vietu. Lai nerastos sastrēgumi,  ja visi pēkšņi izdomās braukt cauri ciematam, ir jāveic analīze un izvērtēšana, cik  mašīnu brauks cauri ciematam un cik to apbrauks. Jo platāks ceļš, jo vairāk mašīnu izbrauc, tomēr platāks ceļš nozīmē lielākus izbūves un uzturēšanas ieguldījumus. Tāpat ar elektrību: jo vadi šaurāki, jo mazāk elektrības iziet cauri, jo tie ir resnāki, jo dārgāk izmaksā. Lai pieņemtu pareizu lēmumu, ir jāveic iepriekšēja izpēte, jāizstrādā varianti, lai atrastu labāko, optimālāko risinājumu.

Lai arī sadzīves tehnika kļūst energoefektīvāka, cilvēks vēlas iegādāties ģimenē trešo televizoru, jaudīgāku putekļsūcēju u.c. elektropreces.  Tādējādi mūsu patērētāju vajadzības nereti ir lielākas par elektrotīkla kapacitāti. Inženierim ir jāizvērtē šādas prasības un to, kā tās ietekmēs esošo klientu elektroapgādi. Ar tīkla režīma aprēķināšanu balansējam klientu pieprasījumu ar elektrotīkla iespējām, nenonākot otrā galējībā, ka tiek izbūvētas daudz jaunu un nenoslogotu elektrolīniju.

Strādājam, lai mācītu sabiedrību dzīvot apzināti un būt energoefektīviem, padomāt – cik tad man  patiesībā īsti vajag.

Veicot aprēķinus, ņemam vērā klienta patēriņu un atrašanās vietu. Laukos, kur vēl nav notikušas elektrotīklu rekonstrukcijas, uz pilnu jaudu strādā gateri, tad blakus apkārt dzīvojošie iedzīvotāji var novērot, ka lampiņā strāva “lēkā”.  Tur spriegumam jāiziet 20 km caur tievo vadu, un tāpēc tas mirgo.  

Vienkāršākais variants ir paaugstināt tarifu un veikt tehniskos uzlabojumus ar  ārkārtīgu rezervi. Taču jāņem vērā ekonomiskā attīstība valstī, ka par visu izbūvēto infrastruktūru kādam būs jāsamaksā - gan, veicot izbūvi, gan uzturot. Turklāt mūsu darbību uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulators, kurā tiek izvērtēti dažādi kritēriji, kas raksturo elektrotīklu, un tā noslodze (efektivitāte) ir viens no kritērijiem.   Līdz ar to inženierim jāizanalizē ļoti liela apjoma informācija, un tikai tad seko risinājums. 

Vai inženieri nodarbojas ar plānošanu?

Pēdējā laikā sabiedrības dzīves, attīstības un vēlmju tempi ir ļoti ātri.  Ir liels saspringums, lai šos noliktos mērķus varam sasniegt, maksimāli efektīvi izmantojot esošos resursus. Mēs esam regulēts bizness ar sociālu atbildību, tādēļ papildus finansējuma iegūšana nav vienkārša, un ir jārod risinājumi tā ietvaros. Mums ir  jāpanāk, lai apmierināts ir gan rūpnieks, gan tante viensētā. Viennozīmīgi ST jākļūst drošākiem elektroapgādes rādītājos, un enerģijas pārrāvumiem jānotiek retāk. Meklējam visus tehniski un ekonomiski pamatotākos risinājumus, lai mērķi būtu sasniegti.

Kas Tev patīk savā darbā?

Man patīk, ka šajā darbā nav viena pareizā risinājuma. Mēs varam būt radoši kā mākslinieki. Protams, ir normas un vadlīnijas, kuras ievērojam, un ignorēt fizikas pamatus arī nedrīkst, bet, meklējot risinājumu, varam radoši paskatīties uz esošo, jo izvēles variantu gala rezultātam ir daudz.

Ir skaidrs - elektrība jānogādā no punkta A uz punktu B, bet ceļi un veidi, kā nogādāt, ir vairāki.

Kādas ir darba stundas un darba režīms?

Mans darbs kā vadītājam vairāk ir sapulce pēc sapulces un dokumentu parakstīšana. Dienā varu parakstīt ap 50 dokumentiem. Darbā mēdzu būt arī ļoti agri vai ilgāk pastrādāt vakaros. 2013. gadā uzrakstījām  pirmo ST attīstības plānu desmit gadiem, tagad rakstām uzņēmuma stratēģiju, lai visu uzņēmuma virzienu attīstība būtu vienota un mēs sasniegtu noteiktos mērķus. Attīstības virzienam ir sarakstītas vadlīnijas jauna tīkla izbūvei.

Inženiera darbs pārsvarā ir pie datora un birojā no 8 līdz 17.

Reizēm gan arī ilgtermiņa plānu izstrādātāji izbrauc uz objektu -    gadījumos, ja esošajās sistēmās vai Google map nav atrodams pietiekams informācijas apjoms, piemēram, lai novērtētu reljefu vai mitruma daudzumu paredzamajam pārbūves objektam.

Inženieri, kuri nodarbojas jau ar konkrēta objekta plānošanu, regulāri ir objektos, lai novērtētu labāko tehnisko risinājumu.

Kādi ir izaicinājumi Tavā darbā?

Pēdējā laikā sabiedrības dzīves, attīstības un vēlmju tempi ir ļoti ātri.  Ir liels saspringums, lai šos noliktos mērķus varam sasniegt maksimāli efektīvi, izmantojot esošos resursus. Mēs esam regulēts bizness, ar sociālu atbildību, tādēļ papildus finansējuma iegūšana nav vienkārša un ir jārod risinājumi tā ietvaros.

Vai šajā darbā pastāv karjeras iespējas?

Inženiera darba iespējas  ir ļoti plašas.  Ir tā saucamie  “relejnieki”, kam patīk darboties ar sīkiem vadiņiem un sekundārām ķēdēm, kuriem patīk visu saskrūvēt.

Ir  ekspluatācijas inženieri , kuri  pārvalda elektrotīkla elementu tehnisko stāvokli. Viņi plāno uzlabošanas darbus konkrētajā līnijā – nomainīt kādu nolietotu vai bojātu elementu, nomainīt vadu pret piekarkabeli, organizēt trases tīrīšanas darbus utt., bet viņi nevar  izmainīt esošo tīkla konfigurāciju. No viņiem prasa visu atbildību par elektrotīkla tehnisko stāvokli, un viņi ir saimnieki savā pārraugāmajā iecirknī.

Ir plānošanas inženieri, kuri izplāno elektrotīkla pārbūves projektus, veic nepieciešamo elektrotīkla analīzi, elektriskos pārrēķinus un izstrādā tehnisko risinājumu.  Mēs nosakām, cik resnus kabeļus liksim, kādai jābūt transformatoru jaudai, komutācijai utt., ko projektētājs pārrēķina un precizē.

Projektu izstrādāšanu veic projektēšanas firmas, kur arī ir inženieri, kuri saskaņo ar klientiem, iedzīvotājiem jauno trašu pārbūvi. Ja  nepanāk vienošanos, kopā meklējam risinājumus. Šiem inženieriem ir jābūt savaldīgiem, ar labām komunikācijas prasmēm. Projektu saskaņošanu veic ST esošie projektu saskaņošanas inženieri, kuri pārbauda, vai izstrādātais projekts saskan ar iepriekš izstrādāto ideju un atbilst normatīvo aktu prasībām.

Ir būvuzraudzības inženieri, kuri brauc un kontrolē, kā organizācijas veic būvniecības darbus, vai tiek izmantoti projektā noteiktie materiāli, kā tiek montēti kabeļi, kā būvētas gaisvadu elektrolīnijas.  Būvuzraudzības inženierim svarīgi pārliecināties, lai kabeļu trasēs ir sabērtas smiltis,  lai kabeļus nepārrīvē akmens. Protams, ka atbildība ietver arī nepieciešamās izpilddokumentācijas izskatīšanu, tādēļ ir arī darbs birojā.

Arī energoceltniecības kompānijās strādā speciālisti ar elektrozinību izglītību. Kad objektu uzbūvē būvuzraudzības inženiera pārraudzībā, to nodod ekspluatācijas inženiera pārziņā,.

Tagad paradās arvien vairāk datu analizētāju, jo datu apjoms ir ļoti liels, bet tie ļauj pieņemt pareizus lēmumus jau pirmajos soļos. Kad ieviesīs viedos skaitītājus, tad datu kļūs vēl vairāk, jo elektrotīkla noslodzi varēs nolasīt pa minūtēm. Šis analītiķis redzēs, kādi mērķis netiek sasniegti un kam jāpievērš uzmanība. Tas ir darbs tiem, kuriem patīk cipari, matemātika, un kuri prot tikt galā ar lielu datu apjomu.