Kā Jums radās interese par bioloģiju?

Esmu rīdziniece. Ar ģimeni katru vasaru pavadīju Upesgrīvā, kur bija mūsu vasarnīca. Nebiju čakla ravētāja, vairāk patika klīst apkārt pa pļavām, būt pie jūras. Plūcu dažādus augus, salīdzināju tos, ķēru vaboles, un nedēļas beigās atrādīju krājumus tētim. Mācījos Rīgas centra humanitārajā vidusskolā, taču angļu valoda ne visai padevās, tādēļ pārgāju uz 49. vidusskolu, kur nonācu ekoloģijas klasē. Ķīmija un bioloģija bija galvenie mācību priekšmeti, kas mani aizrāva. Meklēju pati informāciju un lasīju papildus literatūru. Pateicoties savai centībai un manis izrādītajai interesei par bioloģiju, piedalījos valsts bioloģijas olimpiādē. Tur iepazinos ar Latvijas Universitātes bioloģijas fakultāti, kura mani pilnībā pārņēma. Mani savaldzināja studenti, pati atmosfēra fakultātes ēkā, draudzīgums, ko jutu. Tā šķita kā maza atsevišķa pasaule, kurā visus vieno interese par bioloģiju un piederības sajūta..

Kā veidojās Jūsu karjera?

Studiju procesā LU bioloģijas studenti ļoti strukturēti pakāpeniski iepazīstas ar visām zinātnes apakšnozarēm, sākot ar vīrusiem un gēniem pirmajā semestrī un beidzot ar augiem un dzīvniekiem otrajā. Un katrā studijas daļā man šķita – jā, tas ir mans, tas man patīk, strādāšu laboratorijā un būšu baltais biologs.

Prakses laikā Kolkā atskārtu: nē,  ārā ir daudz interesantāk nekā telpās, būšu zaļais biologs.

Tālāk sekoja izvēle starp augiem vai dzīvniekiem. Bakalaura darbu uzrakstīju par graudzāļu (smilgas, niedres utt.) noteikšanai izmantojamām pazīmēm. Bakalaura studiju laikā aktīvi darbojos LU BF studējošo pašpārvaldē un sāku strādāt vides konsultāciju uzņēmumā “CarlBro”, kur manos pienākumos bija katru nedēļu noņemt ūdens paraugus no Lielupes upes sateces baseina, kurus apstrādāja laboratorijā, lai modelētu upes norises. Vēlāk uzsāku darbu Latvijas Dabas fondā (LDF), kur biju sabiedrisko attiecību koordinatore, organizēju publiskus pasākumus un akcijas saistībā ar dabas jautājumiem, rakstīju preses relīzes, uzturēju aktuālu mājas lapu un gatavoju organizācijas gada pārskatus. Kādā brīdī paralēli arī LU Botāniskajā dārzā darbojos projektā par purva izpēti un aizsardzību. LDF īstenotā projekta DEMO FARM ietvaros piedalījos atvērto durvju dienās dažādās videi draudzīgās lauku saimniecībās, un tajās bērniem stāstīju par apkārtnē esošajiem augiem un dzīvniekiem, organizēju izglītojošas spēles. Toreiz sapratu, ka darbs ar cilvēkiem un īpaši saskarsme ar bērniem man ļoti patīk.

Kā kļuvāt par Skolas programmas vadītāju Latvijas Ornitoloģijas biedrībā?

Kādu brīdi strādāju par dabaszinību, bioloģijas, ķīmijas un dārzkopības pamatu skolotāju Rīgas internātvidusskolā bērniem ar dzirdes traucējumiem izglītības programmas “Iespējamā misija” ietvaros. Lai turpinātu skolotāja darbu, man būtu jādodas studēt pedagoģija. Bija pārdomu brīdis. Tā ar saviem bijušajiem studiju draugiem uzrakstījām, sagatavojām un iesniedzām Latvijas vides aizsardzības fondam projekta pieteikumu no Latvijas Ornitoloģijas biedrības par bērnu nometnes rīkošanu “Gribu būt ornitologs!”. Projektu apstiprināja, novadīju nometni un tad vēlāk biedrība mani uzrunāja un piedāvāja kļūt par Skolu programmas koordinatori un nometņu vadītāju.

Kādi ir Jūsu darba pienākumi?

Latvijas Ornitoloģijas biedrības galvenais uzdevums ir saglabāt daudzveidīgu un dzīvotspējīgu Latvijas savvaļas putnu faunu.Tas izpaužas gan praktiski tādās aktivitātēs kā, piemēram, dalība monitoringa programmās, biotopu (vieta, kur dzīvo putni) atjaunošanas īstenošanā, gan arī kā dalība normatīvo aktu izstrādē, likumprojektu un stratēģiju sagatavošanā, cirsmu apjoma palielināšanas apspriešanās, konsultatīvajās padomēs, putnu sugu aizsardzības programmās (tādas ir melnajiem un baltajiem stārķiem, zaļajām vārnām).

Kopdarbā ar Latvijas Dabas fondu ir izveidots portāls www.dabasdati.lv, kas apvieno reģionālu grupu interesentus un ikvienu dabas vērotāju, kurš var dalīties ar novērojumiem dabā un ziņot par savvaļas augiem un dzīvniekiem. Papildus tam veicam sabiedrības informēšanas un izglītošanas aktivitātes – tas tad arī tieši ir mans lauciņš.

Šogad Skolēnu dziesmu un deju laikā Vērmanes dārzā darbojāmies ar stendu. Katru gadu “Dabas koncertzāles” laikā arī ir mūsu darbnīca. Šogad “Dabas koncertzāles” pasākums notika laikā, kad pļavās zied dzeltenās dedestiņas. LOB darbnīcā izveidojām barošanās ķēde: pareizā secībā varēja salikt šo ķēdi - augi, augēdāji, plēsēji, piemēram, stārķis, un bija jāatmin arī pļavās sastopamo putnu balss ieraksti. Pašreiz plānojam pasākumu “Piliens dabā”, kurā piedāvāsim spēles par putniem - putnu noteikšanas domino, pašiem mazākajiem bērniem būs krāsojamās lapas.

Skolas programma, ko es koordinēju, ļauj skolās izveidot interesentu grupas, kuras var rīkot dažādus pasākumus saistībā ar putniem. Iesniedzot mums savu aktivitāšu atskaiti, aktīvākās kopienas saņem balvas.

Vēl rīkojam zīmējumu konkursu, izgatavojam putnu barotavas no otrreizējiem materiāliem. Starptautiskā projekta ietvaros ikviens var sekot bezdelīgu, svīru, balto stārķu, bišu dzeņu un dzegužu migrācijai un ziņot par novērojumiem. Ir izveidots interaktīvs portāls, kurā var sekot šiem putniem no Āfrikas līdz Skandināvijai.

Reizi gadā organizēju nometnes bērniem, kurus interesē putni un kuri vēlas nākotnē būt  ornitologi. Sešos no rīta dodamies rīta putnu vērošanas ekskursijā, un pēc saulrieta – vakara gājienā pļavā, kur pievilinām, nosveram un apgredzenojam griezi. Veicam dažādus putnu novērojumus. Praktiskajās nodarbībās ir putnu būrīšu sagatavošana, taisām pīļu bunduļus, izliekam putnu tīklus. Pēc siluetiem, balsīm, kustībām mācāmies noteikt putnus.  

Kāds ir Jūsu darba ritms?

Darba ritms ir atkarīgs no sezonas, bet bieži vien ir jāstrādā pie datora ar projektu lietām. Vasarās sanāk vairāk būtr laukā – nometnēs un dažādos pasākumos darbnīcās. Šobrīd gatavoju iesniegšanai projekta atskaiti par izglītojošu materiālu izstrādi. Pie šī projekta tad darbojos arī ar skicēm, papīru, līmi. Diezgan daudz laika paiet, rakstot projektus un gatavojot projektu atskaites. Tas gan nav tik aizraujoši, jo prasa pacietību, pedantismu, jo kļūdas atskaitēs nedrīkst pieļaut. Taču savu darba ritmu veidoju es pati, un, jo radošāka es būšu, jo interesantāki un aktīvāki būs mani darba pienākumi. Ir jāmeklē iespējas piesaistīt projektu finansējumu un īstenot dažādas idejas.

Kā Jūs redzat savu nākotni?

Plānoju pabeigt maģistra studijas un sagatavot darbu par izglītības un dabas informācijas metodikas un didaktikas izstrādi, lai it kā sarežģītas lietas var izskaidrot vienkārši un saprotami.  

Esmu bioloģe, pēc aizstāvētā bakalaura darba esmu botāniķe, bet pēc šā brīža galvenajām interesēm – ornitoloģe. Man patīk zināt, kas man dzīvo apkārt - spāres, gliemeži, taureņi, - ko viņi ēd, kā dzīvo. Esmu zaļais biologs bez specifikācijas, kas vēlas turpināt darbu sabiedrības informēšanas jomā.