Kā Tu izvēlējies strādāt ķīmijas jomā?

Tas sākās jau bērnībā. Uzaugu nelielā ciematā, vēroju kā mamma vāc dažādas zālītes un gatavo zāļu tējiņas, vāra uzlējumus. Pēc tam ķīmija mani ieinteresēja skolas laikā, kad veicām dažādas ķīmiskās krāsu reakcijas -  bīstamas un ne tik bīstamas. Skolā piedalījos ārpusklases darbos un projektu nedēļās, kuru ietvaros mācījāmies pārstrādāt papīru, strādāt ar skābēm un sārmiem, kaitīgām vielām, ieguvām krāsvielas no dabas vielām un salīdzinājām ar dažādām ķīmiskā ceļā iegūtām krāsvielām, pētījām krāsu ietekmi un spilgtumu. Dažreiz arī sestdienās un svētdienās kopā ar skolotāju veicām eksperimentus, taisījām ķīmiskās reakcijas, mācījāmies strādāt ar ķīmijas traukiem – pipetēm, mērtraukiem, destilācijas aparātiem.

Piedalījos ķīmijas olimpiādēs, kas ir pat nepieciešams, lai varētu studēt budžeta grupā.

Kur mācījies un apguvi ķīmijas specialitāti?

Studēju ķīmiju Latvijas Universitātē. Ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu. Maģistrantūras studijās var padziļināti mācīties analītisko, fizikālo, neorganisko, organisko ķīmiju, pārtikas ķīmiju, bioķīmiju un polimērķīmiju. Es izvēlējos studēt analītisko un fizikālo ķīmiju. Bet vienu - savu novirzienu var izvēlēties tikai doktorantūrā. Tur tēmas ir ļoti šauras. Ja vēlas strādāt zinātnē, tad doktora grāds ir nepieciešams noteikti, bet tas prasa daudz pūļu. Pagaidām vēlos labi apgūt ķīmiju un turpināt nodarboties ar to, ko daru.

Kad biju pabeidzis bakalaurus, aizsūtīju savu CV uz Grindeksu un pēc pusgada saņēmu uzaicinājumu strādāt. Tagad šeit strādāju jau divus ar pusi gadus.

Vai arī tagad nepieciešams papildus mācīties?

Noteikti. Mācos darba procesā no kolēģiem, apmaināmies ar pieredzi ik dienas. Uzņēmums sūta savus darbiniekus uz semināriem, konferencēm un izstādēm, arī tad jauniegūtā informācija tiek izplatīta starp kolēģiem. Lasu grāmatas nozarē, jo nākas sekot dažādām vadlīnijām un jaunievedumiem.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Esmu analītiķis un laboratorijā mans galvenais uzdevums ir galaproduktu un izejvielu testēšana. Piemēram, pārbaudot cukuru, kas sastāv no saharozes un kuru gatavo ķīmiskā veidā, mans uzdevums ir noteikt, cik daudz tam ir pievienotas klāt citas vielas – piemaisījumi un cik daudz vienā kilogramā ir īstais cukurs – 900 vai 999 grami. Jo tīrāks, jo labāks, protams.

Farmācijas nozarē ir noteiktas prasības un normas, cik daudz jābūt tīrajām vielām un cik drīkst būt piejaukumi. Piemēram, agrāk bija atļauts 0,5 % piemaisījuma, tagad  atļautā norma ir 0,1 %. Prasības paliek aizvien stingrākas. Normatīvi katru gadu tiek atjaunoti un ir rūpīgi jāseko līdzi izmaiņām. Līdz ar to, ka jābūt ļoti augstai tīrībai, kļūst aizvien grūtāk izgatavot vielas.

Pārbaudām arī gatavās zāles. Ņemam no katras sērijas noteiktu skaitu paraugus. Šāds paraugs sastāv no paciņām, blīsteriem (polimēra tablešu plāksnītes ar iedobēm un piestiprinātu etiķeti), tabletēm un instrukcijām. Jāpārbauda pilnīgi viss, lai izvairītos no viltojumiem. Katrai zāļu sērijai ir jānosaka identitāte, sava aktīvā viela, piemēram, vai aspirīna iepakojumā tiešām ir aspirīns. Manā darba pieredzē līdz šim nav bijis gadījums, ka zāļu iepakojumā būtu nepareizā viela.

Kādām rakstura īpašībām jāpiemīt, lai labi veiktu šo darbu?

Noteikti nepieciešama pacietība, precizitāte, atbildības sajūta, patstāvība un spēja strādāt komandā. Šis darbs spēj sagādāt arī stresa situācijas, īpaši, kad kaut kas nesanāk kā plānots. Ir jāstrādā noteiktos termiņos. Prasības un metodes mainās diezgan bieži, regulāri jāseko līdzi izmaiņām.

Laboratorijā strādājam 7 kolēģi un darbus sadalām, viens otram palīdzam.

Vai, pildot savus pienākumus, gūsti arī gandarījumu?

Galvenais gandarījums ir par to, ka zāles tiek saražotas, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot veselību. Bet līdz tam ir ejams garš ceļš. Vispirms zāles  ir jāizgudro, jāsaražo pietiekošā daudzumā, jāizanalizē un jāpalaiž tirgū, un tikai tad tās palīdz izārstēties.

Ķīmijas nozarē ir daudz darāmā un ir iespējas izpausties dažādi – zāles ražot, analizēt un pētīt vielas, veikt ūdens un apkārtējās vides analīzes.

Ķīmija ir tā lieta, kur neko nevar precīzi paredzēt, īpaši, ja veic kādas reakcijas vai izgatavo jaunas zāles. Uztaisi 1000 dažādu veidu molekulas un labākajā gadījumā paveicas, ja viena no tām ir aktīva, pārējās uztaisītās un izanalizētās var vienkārši nolikt plauktiņā.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Man kā ķīmijas speciālistam Latvijā ir daudz iespēju atrast sev piemērotu darbu. Jomas ir dažādas –  farmācija, polimēru ķīmija, nanotehnoloģija, notekūdeņu attīrīšanas stacijas, pārtikas uzņēmumi, zinātniskie institūti. Organiskajā ķīmijā sintezē dažādas vielas, pēta kristāliskos režģus, molekulu izvietojumus, atklāj jaunas zāles un citas derīgas vielas. Analītiķi nodarbojas ar vielu ķīmiskā sastāva analīzi, vielu pierādīšanu. Polimēru ķīmijā nodarbojas ar polimēru attīstīšanu un jaunu polimēru iegūšanu.

Savu karjeru parasti ķīmiķi sāk kā praktikanti (strādā kāda uzraudzībā). Iegūstot izglītību, viņi kļūst par ķīmiķiem un strādā patstāvīgi. Tālāk jau var kļūt par laboratorijas vadītāju.

Ir iespēja iet akadēmisko ceļu kā mācību spēkam augstskolās.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Studijas ir grūtas, daudz jāmācās arī mājās. Daudzi studenti jau pēc gada pamet mācības. Tomēr iesaku cītīgi mācīties un, ja uzreiz nesanāk, nemest plinti krūmos!