Intervija ar Ievu Levi
Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.41 zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores palīdzi
Cik ilgi strādājat par zvērināta tiesu izpildītāja palīdzi?
Šajā amatā strādāju kopš 2019. gada 20. novembra, kad devu tieslietu ministram svinīgo solījumu, bet tiesu izpildītāja birojā kā jurista palīgs, vēlāk kā jurists strādāju jau teju sešus gadus.
Kur jūs studējāt?
Studēju Latvijas Universitātē, sākotnēji bakalaura studiju programmā, pēc tam divus gadus profesionālajā maģistra studiju programmā, iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju.
Studiju laikā varēja specializēties tieši tiesu izpildītāja darbam?
Nē, piecu studiju gadu laikā tieši par tiesu izpildītāju institūtu un nolēmumu izpildi mums bija vien divas, trīs lekcijas. Studijās iemācās, kā vispārīgi piemērot tiesību normas, principus, bet pamatā šim darbam nepieciešamās zināšanas iegūst praksē, jo nereti tiesību normā rakstītais praksē īstenojas nedaudz savādāk.
Sākot studēt jurisprudenci, jau zinājāt, ka darbosieties šajā specifiskajā jomā?
Nē. Kad sāku studēt, nemaz īsti nezināju, kas ir tiesu izpildītājs. Viss notika nejauši. Paralēli studijām gribēju atrast darbu, kur iegūtās zināšanas pielietot praksē. Sūtīju uz vairākām vietām pieteikumus, un viens tiesu izpildītājs uzaicināja uz darba interviju, kur vēlāk sāku strādāt par jurista palīgu.
Joprojām esat šajā jomā, jo šī pirmā darba vieta tik ļoti iepatikās, vai vēlaties te arī turpināt karjeru?
Arī iepatikās. Būtiski, ka man ir bijuši ļoti labi patroni, kuri mani motivējuši attīstīties tālāk un kļūt par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu.
Sākotnēji strādāju kā jurista palīgs, un ar laiku sapratu, ka gribu šajā jomā arī iet tālāk, tādēļ nokārtoju tiesu izpildītāja palīga eksāmenu.
Mērķis, protams, ir kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju. Ceru, ka izdosies.
Cik sarežģīts ir tiesu izpildītāja palīga eksāmens?
Tas ir sarežģīts. Es ļoti gatavojos šim eksāmenam. Sākumā Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc tiesu izpildītāja priekšlikuma apstiprināja mani palīga kandidātu amatā. Palīga kandidātam gadu notiek obligātās apmācības, pēc gada padomei jāiesniedz iesniegums, lūdzot ļaut kandidātam kārtot eksāmenu. Eksāmenu vērtē septiņi zvērināti tiesu izpildītāji un eksāmena norisi uzrauga viens Tieslietu ministrijas pārstāvis. Eksāmens sastāv no divām daļām. Mutiskajā daļā izvelk biļeti ar diviem jautājumiem par tēmām, kas skar tiesu izpildītāju darbu. Kad atbildes uz tiem ir sniegtas, komisija var uzdot precizējošus jautājumus. Ja tiek pārvarēta pirmā daļa, iegūstot vismaz 4 balles, jākārto eksāmena rakstiskā daļa, kurā ir praktiskais uzdevums jeb kāzuss.
Ir cilvēki, kas nenokārto šo eksāmenu?
Jā, diemžēl, lielākā daļa nenokārto. Pagājušā gada septembrī, kad kārtoju šo eksāmenu, no 12 cilvēkiem to paveica tikai pieci. Pirmajā daļā uzreiz atkrita pieci, otrajā - vēl divi.
Kāpēc tik liels atbirums? Prasības ir ļoti augstas vai pretendentiem nepietiekami nopietna attieksme?
Prasības, protams, arī ir ļoti augstas. Un piekrītu, ka tām ir jābūt augstām,
jo zvērināta tiesu izpildītāja prombūtnes laikā palīgs viņu aizvieto.
Domāju, ka eksāmenā ir arī nedaudz laimes spēle, kādas biļetes izdodas izvilkt. Var būt tēmas, ar kurām praksē saskaries daudz, un tēmas, ar kurām sanāk darboties ļoti reti, tad jautājums jāpārzina tīri teorētiski. Protams, vieglāk eksāmenu nokārtot ir tiem palīga kandidātiem, kuriem ikdienā ir plašāks pienākumu loks. Manuprāt, tieši praksē ir vieglāk izprast, kā pareizi veicamas amata darbības.
Kuri jums būtu neērtie jautājumi vai tādi, ar kuriem nav bieža saskare?
Tik bieža nav saskare mantojuma apsardzības lietās. Sešu gadu darba pieredzē esmu piedalījusies tikai vienā mantojuma apsardzības lietā. Man praksē nav bijusi neviena bērna nogādāšana atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.
Ja jau palīga eksāmens bija tik sarežģīts, nebiedē zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens?
Uztraukums, protams, būs. Divus gadus pēc palīga eksāmena nokārtošanas un praktizēšanas birojā zvērināta tiesu izpildītāja uzraudzībā var kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu. Bet praksē jau arī turpinu pilnveidoties, sekoju līdzi dažādiem atzinumiem, tiesu praksei, skaidrojumiem, tādējādi, jau strādājot, es lielā mērā gatavojos šim eksāmenam. Nav tā, ka tam sākšu gatavoties tikai neilgi pirms eksāmena, pirms kura, protams, papildus būs jāmācās.
Kārtosiet to nākamgad?
Ja būs vieta, noteikti!
Ko nozīmē - "ja būs vieta"?
Latvija ir sadalīta piecās apgabaltiesās - Zemgales, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Rīgas. Apgabaltiesas sadalītas iecirkņos, un katram tiesu izpildītājam likumā ir noteikts, kura iecirkņa ietvaros viņš darbojas. Tā kā Latvijā iecirkņus apvieno, tiesu izpildītāju Latvijā pašlaik ir nedaudz par daudz, bet, tiklīdz būs brīvs kāds iecirknis, varēs kārtot eksāmenu un pretendēt uz vietu. Nav īsti prognozējams, kad tas notiks, jo gadās, ka kāds zvērināts tiesu izpildītājs aiziet no amata, kādu atceļ par pārkāpumiem profesionālajā darbībā.
Bet nevar iepriekš nokārtot eksāmenu, un, tikko vieta atbrīvojas, uz to pretendēt?
Var arī tā. Ja strādāju tiesu izpildītāja birojā un esmu nokārtojusi zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu, apliecībai, kuru izsniedz par eksāmena nokārtošanu, nav noilguma, un, ja ir vakants iecirknis, varu pieteikties tam jebkurā brīdī.
Saskaņā ar likumu amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Arī palīgi?
Palīgi netiek pielīdzināti, bet viņiem tāpat ir disciplinārā, kriminālā, civiltiesiskā atbildība par veiktajām darbībām.
Ir vēl kādas būtiskas atbildības, pienākumu, prasību atšķirības tiesu izpildītājam no palīga?
Ja es kā palīgs veicu kādus pārkāpumus, tiesu izpildītājs ir solidāri atbildīgs par manu neuzraudzīšanu.
Ja man, nedod Dievs, ir kāds disciplinārpārkāpums, izvērtē arī tiesu izpildītāja atbildību par to, ka viņš mani kā palīgu nav pietiekami uzraudzījis. Bet es kā palīgs neatbildu par tiesu izpildītāja pārkāpumiem. Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot tiesu izpildītāju viņa atvaļinājuma un slimības laikā. Pārējā laikā ar katrā konkrētā lietā tiesu izpildītāja palīgs var veikt amata darbības, lai nodrošinātu tiesas un citu institūciju un amatpersonu nolēmumu izpildi, piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus, veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā. Ir arī amata darbības, kuras palīgs var veikt vienīgi tad, kad aizvieto zvērinātu tiesu izpildītāju.
Ar kāda rakstura lietām pēdējā laikā visbiežāk nākas sastapties un vai tās raksturo sabiedrības, laikmeta problēmas?
Visbiežāk nākas saskarties ar parādu piedziņas lietām - aizdevumi, kredīti, kas, pieļauju, ņemti arī neapdomīgi, ko bieži vien atzīst arī paši parādnieki, kuri, tikai krietni vēlāk, kļūstot maksātspējīgi, plāno, kā atrisināt problēmas. Aktuālas ir arī uzturlīdzekļu piedziņas lietas. Mani pārsteidz tas, ka nereti parādnieces uzturlīdzekļu piedziņas lietās ir sievietes. Daudz ir arī nesamaksātie administratīvie naudas sodi, kas tiek nodoti piespiedu izpildei.
Kādi šajā procesā ir jūsu tieši pienākumi?
Zvērināta tiesu izpildītāja palīgam būtu jāmāk veikt visas amata darbības, ko veic tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājs saņem no piedzinēja izpilddokumentu un pieteikumu, uz kā pamata tiek uzsākta izpildu lietu.
Sākotnēji sūtām parādniekam paziņojumu, ka viņam līdz noteiktam datumam jānokārto šīs saistības.
Kuru daudzi ignorē.
Jā, lielākoties. Diemžēl. Paralēli sūtām rīkojumus kredītiestādēm par naudas līdzekļu apķīlāšanu un pārskaitīšanu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Praksē arī ļoti attaisnojas rīkojumu sūtīšana par naudas līdzekļu apķīlāšanu un pārskaitīšanu tiesu izpildītāja depozīta kontā Valsts ieņēmumu dienestam, jo nereti cilvēkiem darba algas ir mazas, bet nodokļu pārmaksas lielas. Arī tās drīkstam apķīlāt. Lai atgūtu parādus, drīkstam veikt ieturējumus no darba algām. Varam arī doties pie parādniekiem uz deklarēto dzīves vietu, ja vēlamies pārbaudīt kustamās mantas stāvokli. Pārbaudām arī datu bāzēs, vai ir kustamā manta, kapitāldaļas, nekustamais īpašums utt. Tā ir ikdiena.
Vismaz tie cilvēki, no kuriem jāpiedzen parādi, nav ļoti priecīgi un pateicīgi.
Priecīgi nav. Bet var arī viņus saprast, lai arī viņi paši savā ziņā ir vainīgi. Bet bieži vien komunikācija un laicīga problēmu risināšana arī palīdz tās atrisināt. Daudzkārt tomēr vienojamies ar parādniekiem par parāda atmaksas kārtību.
Cilvēku negatīvās emocijas jūs arī psiholoģiski ietekmē?
Sākumā varbūt vairāk jutu līdzi parādniekiem, arī ļoti ticēju viņu mutiskiem solījumiem maksāt, bet laika gaitā esmu ieguvusi rūdījumu vai pieredzi, un saprotu, ka uz visiem tā nevar paļauties.
Jābūt arī nedaudz psihologam, lai mācētu panākt, ka parādnieks, kurš ienāk pie mums dusmīgs, iziet ārā neitrāli noskaņots vai pat ar smaidu uz lūpām.
Es māku norobežoties, neņemu visu pateikto tik ļoti personiski un šīs negatīvās emocijas mani nesagrauj psiholoģiski.
Vēl jau ir tie, kuru labā piedzen līdzekļus. Saņemat arī kādas pateicības?
Ir, protams! Lielākie piedzinēji nezvana, lai pateiktos, bet fiziskās personas nereti pasakās. Nav jau tā, ka tiesu izpildītāji ir tikai "sliktie". Ja kāds parādu neatdod, taisnīgums tomēr ir jāatjauno.
Cik daudz darbā ir rutīnas, vilkšana līdzi likuma burtam, cik radošuma?
Tādās standarta darbībās, kā rīkojuma nosūtīšana darba vietai vai kredītiestādei, viss jāizdara atbilstoši likumam, un viss. Bet, protams, gadās sūdzības par mūsu darbībām, un tad mums ir jāpamato tās, rakstot paskaidrojumus tiesām un Tieslietu ministrijai. To man patīk darīt, jo tad lasu likumu, pētu tiesu praksi, kā tiesību normas tiek piemērotas tiesā, skatos iepriekšējos tiesu spriedumus līdzīgās situācijās, likuma komentārus, atzinumus. Te ir arī radošais moments. Parādnieki parasti sūdzas, ka tiesu izpildītājs visu izdarījis nepareizi, bet, kad sākam argumentēt, pamatot, viss ir korekti.
Ar kādām īpašībām apveltītam jābūt cilvēkam, lai strādātu šajā darbā?
Noteikti jābūt ambiciozam un pārliecinātam par sevi, jāprot pamatot savs viedoklis. Nereti parādnieks atnāk jau ar savu pārliecību, viedokli, viņam tā vajag, un viss! Un tad ir jāpamato kāpēc, ko un kā darīs. Nevar arī būt pārāk emocionāls, jo reizēm parādnieki paši ir emocionāli, paceļ balsi, tāpēc tiesu izpildītājam un biroja darbiniekiem jāprot saglabāt līdzsvaru. Vajadzīgas arī ambīcijas, lai uzstādītu arvien augstāku mērķi un virzītos uz priekšu.
Kad apstiprina par zvērinātu tiesu izpildītāju, vai viss - karjeras izaugsme beidzas, ņemot vērā to, ka zvērinātus tiesu izpildītājus amatā ieceļ uz mūžu?
Varbūt kā izaugsme karjerā jā, jo augstāk šajā jomā kā zvērināts tiesu izpildītājs nevar pakāpties. Bet personiskā izaugsme noteikti neapstājas.
Ir jāseko līdzi gan likuma grozījumiem, gan tiesu praksei, dažādām izmaiņām, jāiet uz semināriem, konferencēm,
par ko tiek piešķirti kredītpunkti, kas savukārt atbrīvo ko kārtējā zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.
Redzat sevi visu mūžu nostrādājam šajā profesijā?
Par to neesmu tā domājusi. Protams, daudz kas var dzīvē mainīties, bet šobrīd es teiktu - kāpēc ne?