Kā Jūs izvēlējāties dienestu robežsardzē?

Robežsardzē esmu jau 15 gadus. 2011.gadā iestājos, kā toreiz to sauca, Robežsargu skolā (red. – šobrīd Valsts robežsardzes koledža). Izvēle bija diezgan liktenīga -  pirmkārt, mani darbs dienestā kā jau puiku interesēja, otrkārt, vecākais brālis jau studēja augstskolā, un diemžēl mana ģimene nebija tik turīga, lai apmaksātu vēl arī  manas studijas. Turklāt Robežsargu skola garantēja darbu pēc tās pabeigšanas.

Kā veidojās Jūsu karjera šo 15 gadu laikā?

Sāku strādāt uz tā saucamās “zaļās robežas” - Lietuvas un Latvijas robežas Sēlijas pārvaldes Mēmeles robežpunktā, kur nodienēju četrus gadus, tad saņēmu norīkojumu uz Aizkraukles pilsētas imigrācijas nodaļu, kur nostrādāju trīs gadus. Pēc tam uz diviem gadiem atgriezos Robežsardzes koledžā, kur turpināju mācīties programmā, kura sagatavo virsniekus. Ieguvu augstāko izglītību un tagad jau sešus gadus esmu vecākais inspektors Rīgā, Tirdzniecības ostā. Esmu izgājis cauri visām dienesta pakāpēm – kaprālis, seržants, virsseržants, virsnieka vietnieks, leitnants, virsleitnants. Nākamā pakāpe ir kapteinis. Manos plānos ir turpināt 2. līmeņa studijas un iegūt kapteiņa pakāpi.

Kādi ir robežsargu pienākumi ostā?

Galvenais uzdevumus ir kravas kuģu un pasažieru kuģu imigrācijas kontrole (dokumentu pārbaude personām) un robežpārbaude. Mūsu pārraudzībā ir viss Daugavas labais krasts – no Vanšu tilta līdz ietekai jūrā. Rīgas ostas terminālī strādā deviņi robežsargi maiņā, kuriem katru dienu tiek iedalīti citi pienākumi. Darbu sadali veic vecākais inspektors, kurš ar dežurantu atrodas biroja ēkā.

Piemēram, dzīvē tas notiek sekojoši: kuģu aģents informācijas sistēmā ievada paredzamā kuģa datus, kad tas ieradīsies Rīgas ostā, mēs uz to dodamies veikt attiecīgos pienākumus.

Datorā ir informācija par kuģu plānojamo ienākšanas laiku, ostā esošo un kustībā  esošo kuģu stāvokli.

Ja arī pienāk informācija par gaidāmu kuģi, tas vēl nenozīmē, ka kuģis ienāks - ja nav kravas, tas jūrā apgriežas un dodas prom.

Kāpjam uz kuģa klāja, pārbaudām un salīdzinām dokumentus, vai tie ir derīgi un piederoši attiecīgajai personai. Pārbaudes process var ilgt apmēram divas stundas. Ja gadās, ka ostā ir ienākuši četri, pieci kuģi, pārbaudes laiks ir īsāks,  jo nedrīkst likt kuģiem ilgi gaidīt, uzturēšanās svešā ostā kuģiem maksā ļoti dārgi. Tādos gadījumos jau iepriekš sagatavojamies un izdrukājam apkalpes sarakstu.

Kuģu pārbaudēm ir vienkāršotais, standarta un pastiprinātais pārbaudes veids. Veicam arī riska izvērtēšanu, tad ņemam vērā, cik bieži kuģis šeit ir bijis, vai iepriekš ir bijuši kontrabandas pārkāpumi utt.  Tad dodamies uz kuģi kopā ar kinologu un Pārtikas un veterināro dienestu.  

Vēl robežsardzes pienākumus ir pārbaudīt radiācijas līmeni uz kuģa. It īpaši tas tika pastiprināti veikts pēc Fukušimas traģēdijas. Joprojām lielāku uzmanību pievēršam kuģiem no Japānas.

Pie iebraukšanas ostas teritorijā ir speciāli radiācijas pārbaudes vārti kravas automašīnām. Tiklīdz līmenis pārsniedz atļauto, mēs saņemam signālu un dodamies veikt pastiprinātu pārbaudi. Tāpat ir zināms, ka krava ar santehnikas precēm, flīzēm vai kaķu smiltīm ir ar paaugstinātu radiācijas līmeni, jo neliela radiācija atrodas šajos produktos.

Vēl mūsu pienākumos ir izsniegt vīzas.

Sadarbojamies arī ar citu valstu robežsardzes un policijas kolēģiem, piedalāmies starptautiskās operācijās.

Cik kuģu dienā Jums ir jāapkalpo?

Vidēji tie ir  12-15 kuģi, ir dienas, kad ir 18-19. Kopumā diennaktī sanāk apmēram 25 kuģi. Ja tuvojas vētra, tad kuģu ir mazāk, jo uzturēšanās izmaksu dēļ kuģi paliek atklātā jūrā.

Kas Jums šajā darbā patīk?

Darbs ar dažādu tautību cilvēkiem. Jāpārvalda svešvalodas - daudzu kuģu apkalpes runā krieviski. Ar ķīniešiem, japāņiem, filipīniešiem,  indiešiem  sazināmies angliski.

Katram ir savs akcents, un dažreiz ir grūti saprasties, tad izmantojam arī zīmju valodu.

Indiešiem savukārt ir izteikta kastu hierarhija, kapteinis nedara neko, tikai nodod pavēles pa rāciju. Ķīniešiem sasveicinoties ir pieņemts klanīties, mēs paklanāmies pretī.

Kā vecākajam inspektoram, kurš vairāk piedalās organizatoriskajos darbos, man ir gandarījums, ja visus darbus izdodas kvalitatīvi noorganizēt, ja visi izbraukumi uz kuģiem atgriežas laicīgi, ja personāls spēj visus uzdevumus izpildīt bez lieka stresa un steigas.

Tāpat ir gandarījums, ja maiņā tiek konstatēts, ka kāda persona izmanto viltotus dokumentus, ja konstatēts zagts auto, zagtas preces utt.

Vai ir nācies piedzīvot ārkārtas situācijas?

Ostā ienāca kuģis, bagarētājs, kas, rokot smiltis, bija izracis Otrā pasaules kara mīnas. Tad piesaistījām papildspēkus – Nacionālos  Bruņotos spēkus.

Lai būtu gatavi ārkārtas situācijām, periodiski rīkojam mācības, kurās izspēlējam kādu ārkārtas situāciju. Pēc tam analizējam paveikto, pieļautās kļūdas, meklējam labākos risinājumus.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām šajā darbā?

Nedrīkst baidīties no atbildības, jāspēj droši un pārliecinoši komunicēt ar kuģu kapteiņiem, apkalpēm. Jāspēj būt laipnam un iecietīgam, sastopoties ar dažādu raksturu robežškērsotājiem.

Sastādot administratīvos protokolus, jābūt pedantiskam, jo jebkurš pārkāpējs ir tiesīgs iesniegt sūdzību.

Jābūt precīzam un jāievēro visus noteikumus dokumentu noformēšanā. 

Ko Jūs ieteiktu jauniešiem, kuri interesējas par darbu dienestā?

Ir jārēķinās, ka dienestā pastāv disciplīna un subordinācija starp pakāpēm. Ir jāzina sava vieta un “pa draugam” sist uz pleca priekšniekam nedrīkst. Jāmāk pieņemt militārā dienesta kārtību.