Kā veidojās Tava karjera?

Mans tētis bija ugunsdzēsējs glābējs - autovadītājs. Bērnībā, kā jau zēnam, man patika laiku pavadīt pie tēta darbā. Līdz ar to mana profesijas izvēle bija izdarīta jau skolas laikā. Pabeidzot vidusskolas 12.klasi, es pieteicos konkursā Rēzeknes  daļā uz vakanci ugunsdzēsējs glābējs un tiku pieņemts darbā. Konkurss bija diezgan sarežģīts.Tās bija gan pārrunas, gan izpildāmas fiziskās sagatavotības prasības -  100 m un 3 km skriešanas distances, pievilkšanās un  vēdera prese. Iestājoties dienestā nepieciešams apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmu.

Šobrīd, lai nodrošinātu VUGD amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, nepieciešams apgūt profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Rezultātā darbinieks saņem apliecību. Paralēli darbam iestājos Rēzeknes augstskolas Akadēmiskās bakalaura studijju programmas Vadība un zinātne, kuru esmu absolvējis. Kad trīs gadus biju nostrādājis, nolēmu turpināt mācības Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Pēc trīs gadu mācībām ieguvu 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību - ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis. Pabeidzot koledžu, ieguvu virsnieka pakāpi un sāku strādāt Rīgas reģiona pārvaldē Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļā par inspektoru. Trīs gadus nostrādāju šajā amatā, šobrīd jau gadu strādāju Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldē Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļā par vecāko inspektoru.

Esmu pabeidzis arī RTU 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvis ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera kvalifikāciju.

Kurš no pienākumiem Rēzeknes daļā Tev visspilgtāk palicis atmiņā? 

Noteikti zvanu pieņemšanas dispečera darbs operatīvajā glābšanas dienestā, pazīstamā kā “112 dienests”. Centrā pienāca zvani no visa Rēzeknes rajona. Tas bija gan fiziski, gan psiholoģiski grūti.

Dažreiz spriedze bija tik liela, ka naktīs nevarēju gulēt. 

Kā ik gadu pavasarī bija ļoti daudz kūlas dedzināšanas gadījumu. Nācās iesaistīt ugunsdzēsējus, kuriem bija brīvdienas. Ātri un rūpīgi bija jāaptver, kur ugunsgrēks draudošāks un cik brigādes iesaistīt, jo arī pilsētā jāatstāj spēki.

Kādi ir ugunsdrošības inspektora pienākumi?

Inspektors veic ugunsdrošības uzraudzību objektos un iestādēs, atbild uz iedzīvotāju un juridisko personu iesniegumiem. Pārbaudes noris saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem, un inspektoram ir jāpārzina normatīvie likumdošanas pamati. Ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēku vai tās daļu, pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma minētajām institūcijām pēc iesnieguma saņemšanas sniedz šādas institūcijas: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – par atbilstību ugunsdrošības prasībām un Veselības inspekcija – par atbilstību higiēnas prasībām. Ugunsdrošības uzraudzības pārbaudes objektos notiek kopā ar iestādes (objekta) vadītāju.

Tās iesākas ar pārrunām, pēc tam izskatām dokumentāciju un tālāk veicam telpu apsekošanu. 

uzreiz norādām. Ja pārkāpums ir būtiskāks, tad ierakstām to administratīvajā protokolā, un šādos gadījumos var piemērot naudas sodus.  Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors par atklātiem pārkāpumiem sastāda pārbaudes aktu un norāda novēršanas termiņiem. Par būtiskākiem pārkāpumiem sastāda administratīvo protokolu, un šādos gadījumos piemēro naudas sodu. Pārkāpumiem veicam fotofiksāciju.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors par pārbaudes gaitu un rezultātiem sastāda pārbaudes aktu. Ja pārbaudes laikā konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar ugunsdrošības vai civilās aizsardzības prasību ievērošanu, tos norāda pārbaudes aktā, un vienlaikus nosaka šo pārkāpumu novēršanas termiņus

Veicam arī neplānotās pārbaudes, kad, nebrīdinot īpašniekus, ierodamies uz pārbaudi. Šādas pārbaudes rīkojam gadījumos, kad iepriekš jau bijusi plānotā vizīte un pārbaudes aktā bijis noteikts pārkāpuma  novēršanas termiņš.

Pārbaudēs, kad pieņemam būvniecības objektus ekspluatācijā, piedalās komisija, kura pārbauda dokumentāciju, izskata arhitektūras plānus un tehniskos projektus, pārbauda ugunsaizsardzības sistēmas, iekšējos ūdensdzēsības krānus (izmanto ugunsgrēku gadījos) un ārējās ūdensdzēsības ūdensapgādes sistēmas – baseinus, hidrantus (zem zemes iemontēts ūdens vads), pie kurām ugunsdzēsēju automašīnas var piekļūt un pievienoties. Šādi hidranti, piemēram, Gaismas pilij, ir visapkārt.

Pārbaudām arī tā saucamo segto darbu aktus. Tie ir apslēptie darbi zem reģipša, griestu plāksnēm. Lai nebūtu jābojā veiktais remonts, īpašnieks ar parakstu apliecina, ka aiz pārsegiem drošības stāvoklis atbilst normatīviem. Ugunsdrošības uzraudzības pārbaudes var ilgt divas vai trīs dienas, nelielos objektos tās aizņems mazāk laika, piemēram, pusi dienas.

Ir gadījies, ka atkārtoti netiekam iekšā kādā no objektiem, tad pēc kāda laika ierodamies ar policiju.

Tas notiek gadījumos, kad īpašnieks ir spītīgs vai izliekas, ka viss ir kārtībā. Diemžēl ir īpašnieki, kas neuzskata, ka ugunsdrošība darba vietās ir svarīga.

Amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pirms drīkt pieņemt lēmumu apturēt vai ierobežot būves vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū un sākumā izsniedz brīdinājumu. Tajā norāda konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai, kas var ilgt no viena mēneša līdz pieciem gadiem. Savukārt, ja saņemts pamatots iesniegums termiņa pagarināšanai, pārkāpuma novēršanas termiņu var pagarināt vēl līdz diviem gadiem.Taču, ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi vēl nav novērsti noteiktajā termiņā, pieņem lēmumu par apturēšanu.

Cik svarīga šajā darbā ir plānošana?

Objektu pārbaužu plāns ir uz pieciem  gadiem, bet gadā ir aptuveni 100 objekti, kas jāpārbauda desmit mēnešu laikā, jo vasarā viens mēnesis ir atvaļinājumiem un decembrī atskaites nodošana par izpildīto darbu un svētku laiks.

Katru mēnesi ir apmēram astoņas plānotās pārbaudes.

Klāt nāk vēl neplānotās pārbaudes. Pēc pārbaudes noformējam aktus, kuros fiksējam pārkāpumus. Atskaite par objektu tiek nosūtīta vadībai. Kopumā vienas plānotās pārbaudes process aizņem divas vai trīs dienas. Tā ir sagatavošanās, pati pārbaude un akta sagatavošana.

Ja valstī paredzami lieli pasākumi, piemēram, šogad prezidentūra un Dziesmu un deju svētki, plānā jāparedz papildus pārbaudes pasākumi, piemēram, estrādēs, stadionos un izglītības iestādēs.

Kādām ir jābūt rakstura īpašībām?

 Ir jāpiemīt analītiskajām spējām un ātrai reakcijai. Glābējam ir svarīga laba fiziskā forma, savukārt inspektoram liela nozīme darbā ir zināšanu kopumam. Tā kā darbā esam saskarsmē ar cilvēkiem, ir jāprot runāt, pārliecināt, bet neaizvainot. Ir dažādi cilvēki: daži ir laipni un pretimnākoši, savukārt citi izturas augstprātīgi.

Nedrīkst būt maiga sirds - ja pārkāpumu ir daudz, ir jāpiemēro administratīvais sods.

Darbā ir jābūt akurātam un precīzam, ar augstu atbildības sajūtu, jāmāk plānot savu darbu, jāievēro izpildes termiņi. Darba ritms nereti ir saspringts.