Vai esat rīdzinieks un vai jūsu ģimenē ir vēl kāds tramvaja vadītājs?

Jā, esmu rīdzinieks. Būtībā esam tramvaju vadītāju dinastija, jo gan mamma, gan tētis bija tramvaja vadītāji. 

Vai bija arī citas idejas, kā veidot savu karjeru?

Bija gan, 17 gadu vecumā šajā pašā 5.tramvaju depo sāku strādāt par atslēdznieku, bet jau pēc pusgada, kad skolā sākās uzņemšana, es aizgāju mācīties par tramvaja vadītāju. Tas nebija mērķtiecīgs, bet gan spontāns lēmums. Pēc pusgada apmācības ieguvu tramvaja vadītāja tiesības un sāku strādāt (red. – šobrīd tramvaja vadītāja tiesības var iegūt tikai pēc 21 gada vecuma). Par tramvaja vadītāju esmu nostrādājis jau 28 ar pusi gadus.

Kas jums šajā darbā patīk visvairāk?

Tā ir dinamika – visu laiku kaut kas mainās. It kā katru dienu braucam pa vienu un to pašu maršrutu – manā gadījumā tas ir 1.tramvaja maršruts, bet katra diena ir savādāka. Šajos gados esmu redzējis, kā izaug cilvēki, redzi, kā viņi kā bērni dodas skolu, bet tagad jau viņiem pašiem ir bērni. Ne visus pastāvīgos pasažierus atceros, bet ir tādi, kas ar kaut ko ir īpaši un paliek atmiņā. 

Kā tiek organizēts jūsu darba grafiks?

Mums ir maiņu grafiks – nedēļu strādāju no rītiem, nākamo nedēļu vakara maiņās.

Dažkārt sanāk mājās ierasties krietni pēc pusnakts, jo pēdējais tramvajs depo atgriežas vienos naktī.

Brīvdienas gan nav tad, kad visiem strādājošajiem, slīdošajā grafikā sanāk, ka brīvdienas visu laiku mainās, piemēram, ja šomēnes brīvdienas ir pirmdien un otrdien, tad nākammēnes būs svētdiena un pirmdiena. Pienāk brīdis, kad brīvdienas ir sestdiena un svētdiena. Būtībā savu laiku var saplānot ļoti viegli.

Kas ir negatīvās lietas, ar ko nākas samierināties?

Es savā darbā nesaskatu neko negatīvu – sākumā varbūt apgrūtinoši ir agrie rīti, kad nākas mosties nakts vidū, lai darbā būtu jau četros no rīta. 

Kā pret vadītāju izturas pasažieri?

Mūsu darba un pašu tramvaju kvalitāte ir ļoti būtiski uzlabojusies un reti vadītājam nākas uzklausīt kādas negācijas. Vairāk savu neapmierinātību, ja kādam kaut kas nav paticis, cilvēki raksta sociālajos tīklos. Tramvaji ir ļoti komfortabli – ir nodrošinātas visas ērtības, tostarp gaisa kondicionieri ir gan vadītāja kabīnē, gan pasažieru salonā. 

Kā tramvaju uztver citi satiksmes dalībnieki?

Man ir ar ko salīdzināt, tāpēc varu teikt, ka situācija ir būtiski mainījusies – tramvaju respektē. Protams, vienmēr ir bijuši un būs agresīvie braucēji, bet tādu paliek arvien mazāk. Pēdējos gados daudz ir velosipēdu un skuteru, taču tie tramvajam netraucē. Arī Kr. Barona ielā, kur pa vienu joslu brauc gan automašīnas, gan velosipēdi, gan skuteri, satiksme ir ļoti normāla.

Jūs esat ģērbies baltā kreklā ar zilu kaklasaiti. Vai tas ir ikdienas darba apģērbs?

Jā, baltus kreklus – ar garām un īsām piedurknēm, kā arī kaklasaiti ar uzņēmuma logo, regulāri izsniedz darbavieta.

Svētku dienās un izejamajās dienās obligāti ir jābūt baltam kreklam un kaklasaitei,

bet darbdienās drīkst vilkt arī citas krāsas, ieteicams gaišu kreklu. Darbdienās kaklasaite var nebūt.

Kā tika organizēta apmācība darbam ar jaunajiem tramvajiem, kas būtiski atšķiras no vecajiem ne tikai vizuāli, bet arī to vadīšana ir pilnīgi savādāka?

Pie mums ieradās rūpnīcas Škoda instruktori, kas ir šo tramvaju ražotājs, kuri veica pirmo četru vadītāju, tostarp manu, apmācību šajā pašā depo. Viņu vadībā veicām izmēģinājuma braucienus – pārsvarā tas notika nakts laikā. Turpmāk jauno tramvaju vadītājus apmācām paši, jo esam ieguvuši instruktoru tiesības. Kopumā par instruktoru esmu nostrādājis jau 20 gadus – sākotnēji, protams, ar vecajiem tramvajiem. Pāris desmiti manu audzēkņu tagad strādā par tramvaju vadītājiem.

Vai tramvaja vadītāja darbs ir pietiekami labi apmaksāts?

Nopelnīt var pietiekami labi – ģimenei pietiek. Svarīgi, ka tas ir pastāvīgs darbs ar visām sociālajām garantijām. Piebildīšu, ka visā manā darba pieredzē, algas izmaksa nekad nav kavējusies. Es uzskatu, ka man ir labs darbs, labā uzņēmumā.

Vai ņemat pie sirds, ja dzirdat ko sliktu par kolēģiem, par uzņēmumu kopumā?

Jā, jo zinām, kā ir patiesībā – ne vienmēr situācija ir bijusi tāda, kā tā tiek aprakstīta sociālajos tīklos un medijos. Diemžēl cilvēki pēc viena gadījuma vērtē visu uzņēmumu. Ļoti priecē, ka cilvēki bieži saka „paldies” par braucienu, izkāpj pieturā un pamāj ar roku. Tās ir ļoti labas sajūtas, kas sociālajos tīklos nenonāk.

Vai tramvaja vadītāja pienākums ir iejaukties, ja redzat, ka salonā notiek kas nelāgs?

Jā, tas ir mūsu pienākums. Vispirms pa rāciju ziņojam centrālajam dispečeram, kurš izvērtē situāciju un, nepieciešamības gadījumā, izsauc policiju. Visbiežāk pasažieru neapmierinātību izsauc cits pasažieris, kurš nelabi ož vai arī ir ļoti piedzēries. Agresīvi pasažieri ir ļoti reti.

Tramvaja vadītājam ir jābūt skaidrā prātā – tas ir fakts. Kā notiek vadītāju kontrole?

Katrs rīts sākas ar pārbaudi pie veselības speciālista un zīmogu grāmatiņā, ka viss ir kārtībā. Tikai tad var doties pie atbildīgā dispečera, kuram jāuzrāda vadītāja apliecība un grāmatiņa ar zīmogu. Pēc tam saņemu maršruta zīmi un varu doties uz tramvaju, lai gatavotu to darbam. Piebildīšu, ka vecajos tramvajos T3A ir stacionārais alkometrs, kurā vadītājam ir jāiepūš vismaz reiz stundā.

Ņemot vērā darba specifiku, ar alkoholu esam uz “jūs” un nav svarīgi vai tā ir svētku, vai dzimšanas diena.

Tramvaja vadītājs nevar atļauties lietot alkoholu.

Jūs esat arī instruktors. Ar kādām ambīcijām nāk topošie tramvaju vadītāji?

Cilvēki ir ļoti dažādi. Daži ir noskatījušies, ka tramvaja vadītājs neko nedara – tikai sēž un piespiež pedālīti, pat jāstūrē nav. Kad viņi atnāk, nereti ir šokā no tā, cik daudz ir jāzina, kam jāpievērš uzmanība. Citam viss šķiet loģisks un ātri apgūst prasmes. Ir arī tādi, kuri izmācās, bet strādāt nesāk, jo nav gatavi tādam darbam, citi nostrādā līdz pirmajam negadījumam – sabaidās un aiziet no darba.

Satiksme pilsētā ir dinamiska, tāpēc nevajag cerēt, ka negadījumu un ekstrēmu situāciju nebūs.

To, kad un kas notiks, nekad nevar paredzēt – ir brīži, kad vairākas dienas viss ir gājis ļoti labi, un tad vienā dienā var gadīties vairākas ekstrēmas situācijas vai pat negadījumi. Ja nākas strauji bremzēt, vienmēr ir jāpārliecinās, ka ar pasažieriem viss ir kārtībā, kā arī obligāti jāpaskaidro bremzēšanas iemesls. Es iesaku visiem pasažieriem pieturēties, jo situācijas var būt ļoti dažādas.

Cik daudz ir jāzina no tehnikas lietām?

Jaunajam tramvajam viss ir datorizēts, tāpēc, ja rodas kāda kļūme, tad tramvaju, tāpat kā datoru, var restartēt. Ja restarts nepalīdz, tad izsaucam palīdzību. Piebildīšu, ka jaunos tramvajus var pārvietot ar rezerves akumulatoru, tāpēc arī bojāta tramvaja pārvietošana ir salīdzinoši vienkārša. Par tehniskajām lietām vairāk ir jāzina veco T3A tramvaju vadītājiem. Piemēram,

vienmēr ir jāpārbauda oglīšu stāvoklis kontaktstienim, durvju vēršanās, drošinātāji un daudz citu lietu.

Jaunajā tramvajā jebkuru kļūmi uzreiz parāda tablo. Paskaidrošu, ka bieži novērotajā situācijā, kad tramvajam no vada ir nokritis kontaktstienis, visbiežāk vainojams jau pieminētais oglīšu stāvoklis un nepareizi izvēlēts ātrums pagriezienos vai vadu tīkla krustpunktos. 

Vai šajā darbā ir saskatāmas arī romantikas pazīmes? 

Jā, it īpaši agros rītos, kad Rīga ir tukša un lec saule. Var pavērot saullēktu un saulrietu. Īpaši burvīgas ainas redzamas, braucot pār Akmens tiltu.

Vai jaunajiem cilvēkiem varat ieteikt izvēlēties tramvaja vadītāja profesiju?

Jā, bet pie nosacījuma, ja cilvēkam ir pietiekami augsta stresa noturība. Vadītājs nedrīkst krist panikā, lai kas arī notiktu, jo pilnā tramvajā ir ap 300 pasažieru, par kuriem esi atbildīgs.

Kā kļūt par tramvaja vadītāju?

Kad uzņēmumam nepieciešami tramvaja vadītāji, tiek izsludināta pieteikšanās vakancei "Tramvaja vadītājs" ar apmācību. Pretendentiem nepieciešama:

• pamata vai vidējā vispārējā/profesionālā izglītība;
• pretendentam jābūt sasniegušam 21 gada vecumu;
• valsts valodas B līmeņa 1.pakāpe vai iegūta izglītība valsts valodā.

Apmācības notiek sadarbībā ar autoskolu un ilgst četrus mēnešus. Uzņēmums apmaksā teorētisko apmācību un sedz izmaksas, kas saistītas ar praktiskās braukšanas apmācību.