Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un arī tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatā Jums ir liela pieredze. Kā nonācāt tiesu sistēmā?

1985. gadā iestājos Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vakara nodaļā. Vienlaikus sāku strādāt tiesā. Tolaik tā saucās Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona tiesa, tagad – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Sāku strādāt par tiesas kancelejas sekretāri, vēlāk mani paaugstināja par kancelejas vadītāju un vēl pēc laika kļuvu par tiesas priekšsēdētāja palīgu. Pēc apmēram 10 gadiem man piedāvāja kļūt par tiesnesi. Lai kļūtu par tiesnesi bija jāraksta iesniegums Tieslietu ministrijai, tad ministrijas personāldaļa dokumentus nosūtīja uz Saeimas Juridisko komisiju, kura lēma par manas kandidatūras virzīšanu Saeimai, lai ieceltu tiesneša amatā. Šajā Saeimas komisijā arī man bija jāpiedalās, tika uzdoti jautājumi. Pēc tam Saeimas kārtējā sēdē es tiku iecelta par tiesnesi. Tā kopš 1995. gada marta esmu tiesnese un tas ir mans galvenais darbs. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka darbs ir kā papildu amats, kuru pildu kopš 2009. gada. Lai kļūtu par tiesas priekšsēdētāja vietnieku, ir jāpiesakās Tieslietu ministrijas izsludinātajā konkursā, jāiesniedz CV, pieteikums ar lūgumu izvērtēt kandidatūru, kā arī tiesas darbības attīstības koncepcija un nākotnes vīzija. Izturot atlasi, seko pārrunas īpaši izveidotā vērtēšanas komisijā, kura dod akceptu virzīt kandidātu apstiprināšanai Tieslietu padomē, kurā jāprezentē vīzija par tiesas attīstību un vietnieka lomu tajā.

Tieslietu padome Jūs vietnieka amatā iecēla šā gada februārī, tātad šajā amatā būsiet vismaz līdz 2025. gada februārim. Ja vien tiesnesis pats izsaka vēlmi turpināt darbu, tad notiek pārapstiprināšana vai atkal ir konkurss?

Tiek izsludināts konkurss. Bet gan šajā, gan pirmajā reizē citi kolēģi konkursā nepieteicās, biju vienīgā pretendente.

Tā ir lojalitātes izpausme, nerakstīts likums – ja piesakās esošais tiesas priekšsēdētāja vietnieks, tad citi nepiesakās?

Bija iespēja pieteikties visiem tiesnešiem, bet viņi nepieteicās. Laikam mani līdz šim uzskatīja par pietiekami labu priekšsēdētāja vietnieci.

Cik papildu laika tiesneša darbam aizņem tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumi?

Pašreizējos apstākļos, kad mums pievienoja vēl Rīgas Centra rajona tiesu, Rīgas Ziemeļu rajona tiesu un Zemesgrāmatu nodaļas tiesu, tā ir diezgan ievērojama papildu slodze.

Ir liels administratīvais darbs: ir jāatbild uz sūdzībām, jāorganizē tiesu darbs, jāsadala lietas un pienākumi starp tiesnešiem, jāveic tiesu darbinieku ikgadējā novērtēšana. Lai to paveiktu, es kā tiesnese lietas izskatu mazāk.

Vai kā tiesas priekšsēdētāja vietniecei Jums ir jāatbild par visa veida lietām, to sadali un virzību?

Jā, man jābūt informētai par visu kategoriju lietām. Lai arī tiesneši specializējas pamatā uz viena veida lietām, es joprojām skatu gan krimināllietas, gan civillietas, lai būtu lietas kursā, ja ir kādas sūdzības vai citi jautājumi.

Varat ieskicēt savu darba dienu, cik tajā laiku aizņem tiesneša, cik tiesas priekšsēdētāja vietnieces pienākumi un kādi tie ir?

Ik dienu pildu abu amatu pienākumus. Pamatā no pulksten 10.00 līdz 13.00 eju tiesas zālē un kā tiesnese skatu lietas, un rakstu nolēmumus. Pēc tam pārslēdzos uz tiesas priekšsēdētāja vietnieces darbiem – parakstu dokumentus, izpildrakstus, atbildu uz iedzīvotāju sūdzībām par tiesas vai kādu tiesnešu darbību. Ir arī jāizpēta, kā tiesas kanceleja ir noformējusi dokumentus, jādod tiesnešiem izlemšanai dažādi jautājumi, kas radušies saistībā ar spriedumu izpildi. 

Darba diena ilgst līdz plkst. 17?

Jā, darba laiks ir līdz plkst. 17, bet gadās arī palikt ilgāk, ja jāraksta garāks spriedums, ja ieilgst tieses sēde vai ja papildus jāatbild uz sūdzībām. Pašlaik tiesā ienāk daudz sūdzību saistībā ar Covid-19 izplatību. Apmeklētāji sūdzas gan par divu metru distances nodrošināšanu tiesas zālē, gan par to, ka lietas netiek skatītas laikus, jo pirmajā ierobežojumu laikā ļoti daudzu lietu izskatīšana tika atlikta uz vēlāku laiku. Vēlāk ar likumu,  Ministru kabineta noteikumiem un Tieslietu ministrijas noteiktajām vadlīnijām tika atļauta civillietu skatīšana rakstveidā, ja puses neiebilda. Krimināllietas tā skatīt gan ir  problemātiski, jo pārslodzes dēļ cietums nevarēja nodrošināt videokonferences režīmu, savukārt konvojs no ieslodzījuma vietām tiesājamos uz tiesas sēdi  nedrīkstēja vest Covid -19 ierobežojumu dēļ.

Cik proporcionāli laiku aizņem tiesneša, cik – administratīvais darbs?

60%  - tiesneša un 40% - vietnieka darbs, bet laikā, kad tiesas priekšsēdētājs ir atvaļinājumā vai mācībās, man ir jāuzņemas tiesas vadība un tad šī proporcija ir apgriezta - 70% priekšsēdētāja vietnieka un 30% tiesneša darbs.

Un kurš darbs vairāk iet pie sirds?

Noteikti, tiesneša darbs. Man patīk iet zālē, komunicēt ar cilvēkiem, analizēt pierādījumus, prasītāja un atbildētāja argumentus. Protams, lietas ir dažādas, bet kopumā tomēr tiesneša darbs man šķiet aizraujošāks kā administratīvais.

Kas Jūs motivē uzņemties šo papildu administratīvo darbu?

Sākotnēji mani tam ieteica kolēģi un arī pati sapratu, ka to tiešām varu paveikt, jo man ir labs kontakts ar darbiniekiem, piemīt empātija, spēju saprast gan darbiniekus, gan tiesnešus. Nolēmu pamēģināt.

Arī ar iedzīvotājiem pieņemšanās spēju komunicēt, uzklausīt un atrisināt viņu problēmas, spēju izskaidrot tiesnešiem, kādas bijušas problēmas, kāpēc cilvēki nākuši sūdzēties.

Darba pirmā termiņa laikā sapratu, ka man tas izdodas, un tāpēc turpināju.

Tiesu skatītajās lietās vienmēr kāds būs neapmierināts un nereti izskan tiesnešu darba kritika, spekulācijas par kādu ieinteresētību. Kā ir ar to sadzīvot?

Protams, ir arī neapmierinātība un ir sūdzības, bet ļoti bieži ir tieši pretēji – pēc tiesas sprieduma un tajā sniegtās motivācijas zaudējusī puse saprot, ka viņiem nav bijusi taisnība un ka spriedums tiešām ir pamatots. Ir bijuši gadījumi, kad lietas dalībnieki pēc sprieduma izskaidrošanas saka paldies par spriedumu, kas viņiem nav labvēlīgs. Bet ir arī tādas ļoti neviennozīmīgas lietas. Krimināllietās sabiedrībai dažkārt nav skaidrs, kāpēc piespriestais sods ir mazāks nekā gaidīts, kāpēc vienā gadījumā ir tāds sods, bet citā šķietami līdzīgā – citādāks.

To, kāpēc apsūdzība un piespriestais sods ir tāds, kāds ir, var saprast tikai, esot tiesas zālē un iedziļinoties visos lietas apstākļos, arī priekšvēsturē.

Nav tā, kā nereti saka, ka par nozagtu ievārījuma burciņu piespriesta reāla brīvības atņemšana – šāds sods ir tikai tad, ja apsūdzētais tiesāts jau vairākkārt, viņš nemaksā ne naudas sodu, ne pilda piespiedu darbus, līdz ar to tiesai nav ticības, ka viņš neizdarīs jaunus noziegumus. Tad atliek tikai reāla brīvības atņemšana uz mēnesi, diviem vai trijiem. Manā pieredzē ir bijusi lieta, kurā persona iepriekš bija tiesāta 28 reizes! Ir starpība, vai apsūdzētais ciniski pasaka, ka netaisās ne atvainoties cietušajiem, ne kompensēt nodarītā kaitējuma sekas, vai tieši pretēji – apsūdzētais ir sedzis zaudējumus, atvainojies cietušajiem, dziļi nožēlo izdarīto un atzinis savu vainu. Līdz ar to rodas dažādas situācijas, kas tiesnesim ir jāņem vērā.

Kritiku neņemat galvā vai tā tomēr rada nepatīkamas emocijas?

Tas nav patīkami, jo īpaši, ja mēģinām izskaidrot spriedumu. Bet daļa sabiedrības to nemaz nemēģina saprast, jo tai ir izveidojies savs viedoklis, kuru tā nemainīs, lai kādi būtu argumenti.

Kas Jums patīk savā darbā, rada gandarījumu?

Es tiešām izbaudu savu darbu. Man patīk risināt sarežģītas lietas, kad sākumā vēl absolūti nav skaidrs, kāds beigās varētu būt iznākums. Saņemot prasības pieteikumu, ir vienas puses viedoklis un vēlāk pretējās puses viedoklis lietu pagriež citādāk, un tad ir jāizvērtē, kuram taisnība. Man patīk vērot situācijas, domāt līdzi, vērtēt cilvēku uzvedību... Nav divu pilnīgi vienādu lietu. Ja arī augstākās instances tiesa ir pieņēmusi tādu pašu spriedumu, atstājusi spēkā manu spriedumu, tas sniedz gandarījumu, ka esi pareizi novērtējis lietu.

Lielākais gandarījums ir tad, ja esmu pieņēmusi kādu spriedumu, varbūt pat atkāpjoties no judikatūras, bet pēc tam  Rīgas apgabaltiesa un arī Augstākā tiesa spriedumam piekritusi.

Tad jau tiesnesim jābūt arī radošam un jāspēj interpretēt likumus?

Interpretācija ir ļoti būtiska! Katrā situācijā ir jāvērtē nianses, piemēram, ja nav pildīts noslēgtais līgums, jāskatās, kāpēc tā ir noticis un cik tiesīgi tas ir noslēgts. Tāpat jāpārbauda, vai nav iestājies izpildes noilgums un no kura brīža to var piemērot un tamlīdzīgi. Rakstot spriedumu, ir interesanti pētīt normas un tās piemērot, skatīties, vai sanāks strikti piemērot, kā likumā noteikts, vai būs jāmeklē kaut kas papildus vai pašam jāinterpretē.

Jurispudenci studē ļoti daudzi jauni cilvēki. Kuriem no tiem Jūs ieteiktu virzīties tieši uz tiesneša un arī uz administratīvo darbu? Kādām īpašībām jāpiemīt un par ko jābūt padziļinātai interesei?

Vispirms jābūt ļoti lielai empātijai, jāsaprot, ka tiesa tiešām ir domāta cilvēkiem, nevis cilvēki tiesai.

Jābūt augstai taisnīguma izjūtai, jābūt objektīvam un godīgam. Ļoti svarīga ir spēja strādāt stresa situācijās. Lietas dalībnieki ir dažādi, dažkārt tie var arī apvainot pretējo pusi, pat tiesnesi vai sekretāru, var uzvesties neadekvāti, līdz ar to tiesnesim ir jāprot savaldīt emocijas, jāspēj stresa vai negaidītās situācijās ātri izlemt, ko darīt, lai tiesas zālē valdītu kārtība. 

Nevar strādāt par tiesnesi un arī tiesā, ja nemīli šo darbu. Mums dažkārt tiesas sēžu sekretāri noturas divas, trīs nedēļas un aiziet, jo nevar izturēt lielo darba slodzi un gadās arī tā, ka tiesas sēdes pamatīgi ieilgst.

Ja jāstrādā ilgāk kā plānots, par to arī tiek samaksāts?

Nē, mums ir fiksētā alga un par virsstundām nemaksā nedz tiesnešiem, nedz darbiniekiem. Papildus maksā tikai izmeklēšanas tiesnešiem, ja viņiem iekritušas dežūras brīvdienās, kurās pēc procesa virzītāja ierosinājuma tiek atvestas personas apcietinājuma piemērošanai.

Pēc jūsu domām, vai atalgojums tiesnešiem un tiesu administratīvajiem darbiniekiem ir pietiekams, vai tam vajadzētu būt lielākam?

Ņemot vērā lielo darba slodzi, manuprāt, atalgojumam vajadzētu būt augstākam. No otras puses, salīdzinot ar vidējo atalgojumu valstī, tomēr esam labākā situācijā. Saskaņā ar jauno atalgojuma koncepciju, visiem tiesnešiem ir vienādas pamatalgas neatkarīgi no kvalifikācijas klases, ko ņēma vērā agrāk. Papildu nāk tikai piemaksas par tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amata pienākumu pildīšanu.

Ir vēl kādi bonusi bez tā, ka ir garantēts darbs, kamēr vien ir vēlme strādāt, jo tiesneši tiek iecelti uz mūžu?

Mums tiek nodrošināta veselības apdrošināšana. 

Jūsu amatā ir kādas karjeras izaugsmes iespējas?  

Tiesas ietvaros hierarhija ir šāda: ir tiesnesis, tiesas priekšsēdētāja vietnieks un tiesas priekšsēdētājs. Sistēmas ietvaros, ja tiesnesis ir nostrādājis kādu laiku rajona tiesā vai priekšpilsētas tiesā, viņš var pieteikties konkursā uz apgabaltiesas tiesneša amatu. Ar laiku viņam ir tiesības kandidēt uz tiesas priekšsēdētāja vietnieka un priekšsēdētāja pozīciju, var arī kandidēt uz tiesneša un senatora amatu Augstākajā tiesā. Vēl ir arī Satversmes tiesas tiesnesis.