Kā Tu izvēlējies strādāt enerģētikas nozarē?

Nejauši. Bērnībā zināju, ka būšu jūrnieks vai aviācijas virsnieks, tādēļ savulaik Iestājos Kaļiņingradas kara aviācijas tehniskajā skolā, ko nepabeidzu. 1991. gadā Latvija atguva neatkarību, izstājās no PSRS, un es atgriezos Latvijā. Toreiz arī dzīvoju netālu no TEC-1, kur drauga tētis strādāja par kontrolmērījumu instrumentu atslēdznieku, un viņš ieteica man nākt šeit strādāt. Sāku strādāt TEC -1, toreiz vēl vecajās telpās, par turbīnu nodaļas palīgiekārtu operatoru. Mācoties turbīnu nodaļas iekārtas, es pakāpeniski nonācu līdz maiņas priekšnieka amatam. 2005. gadā uzbūvēja jauno, moderno TEC,  un man piedāvāja dispečera amatu.

Kā veidojās Tavas studiju gaitas?

Nepabeidzot iepriekšējo izglītību, sāku strādāt Rīgas TEC, kur darbs maiņās, kad strādāju divas diennaktis un pēc tam četras brīvas, ļāva turpināt studijas Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas fakultātē.

Aizgāju uz turieni “modes” pēc un ātri sapratu, ka ekonomika, bizness mani neaizrauj.

Iestājos Rīgas Tehniskajā koledžā un pabeidzu siltumenerģētikas programmu. Pēc tam mācības turpināju Rīgas Tehniskās universitātes mašīnbūves un transporta fakultātē, kur ieguvu siltumenerģētikas inženiera diplomu.

Kādi ir dispečera pienākumi?

Galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai termoelektrostacija strādātu atbilstoši nepieciešamajam režīmam, koordinēt un kontrolēt pārējo maiņas darbinieku darbu. Iekārtām izvēlos un nosaku ekonomiskus darbības režīmus, lai maksimāli saražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju, un samazinātu ražošanas kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Dispečeru pamata darba vieta ir galvenā vadības pults, kur sekojam līdzi vairākiem monitoriem, kuri norāda gan temperatūru, gan spiedienu iekārtās, signalizē par noplūdēm.

Ja siltumenerģētikas tehniķis pēc apgaitas ziņo par defektu iekārtās, dispečers pieņem lēmumu, ko darīt tālāk.  Parasti bojāto iekārtu atslēdz, sagatavo remontam atbilstoši drošības noteikumu prasībām un tālāk   nodod remontbrigādei. Dispečers atbild par to, lai remontdarbi noritētu saskaņā ar dokumentāciju un noteiktajos termiņos.

Kā tiek ražots siltums un elektrība?

Ķīmiskās apstrādes iecirknis attīra un sagatavo ūdeni, pēc tam ar sūkņiem to padod uz barošanas ūdens deaeratoru, kur notiek ūdens ķīmiskā apstrāde - atdalās CO₂ un skābeklis. Tālāk ūdens caur vienu no trim barošanas sūkņiem aiziet uz katlu-utilizatoru, iziet caur ekonomaizeru, un tālāk iet uz katla boileri. No boilera katla ūdens pa speciālām caurulēm, kuras atrodas katla ārpusē, iet uz apakšējo kolektoru, kurš atrodas katla iekšpusē, un tālāk  tas plūst pa iztvaicētāja caurulēm. Karstas dūmgāzes, kas nāk no gāzes turbīnas, uzkarsē iztvaicētājcaurules, un ūdens pārvēršas tvaikā. Tvaika-ūdens maisījums iet atpakaļ uz katla boileri, no kurienes piesātināts tvaiks caur tvaika pārkarsētāju nonāk tvaika turbīnā.Tvaiks griež turbīnu, turbīna griež ģeneratoru, bet ģenerators ražo elektroenerģiju. No turbīnas izlietotais tvaiks aiziet uz tvaika-ūdens sildītājiem, caur kuriem cirkulē siltumtīklu ūdens. Tvaiks, kas ražoja elektrību, tagad uzsilda ūdeni, kas tiek izmantots  ēku apkurei pilsētā un karstā ūdens sagatavošanai. Izklausās vienkārši un ātri, bet process ir sarežģīts un tam jānotiek nepārtraukti.  

Avārijas situācijas  gadījumā, ja  dabas gāze nav pieejama,  siltuma ražošanai kā avārijas rezerves kurināmo  varam izmantot dīzeļdegvielu.  

Kas Tev patīk savā darbā?

Pirmkārt, mums ir ļoti labs kolektīvs, arī darba apstākļi ir teicami. Otrkārt, darbā situācijas nepārtraukti mainās, ir jākustina smadzenes.
Te noteikti nav konveijera darbs. 

Darbā vairāk laika pavadu  galvenajā vadības pultī, kādu pusotru stundu esmu apgaitā tehniskajās telpās.

Daudz komunicēju, izmantojot sakaru līdzekļus, ar dispečeriem no AS “Rīgas Siltums”, AS “Augstsprieguma tīkls”, AS ”Sadales tīkls”, AS ”Latvijas Gāze” un AS “Latvenergo” elektroenerģijas vairumtirdzniecības funkcijas elektroenerģijas tirdzniecības speciālistiem.

Kādām ir jābūt īpašībām, lai varētu šo darbu veikt?

Atbildības sajūtai. Lai arī vienmēr konsultējos ar kolēģiem ārkārtas situācijās, galveno lēmumu pieņem dispečers.

Ne katrs, kurš ir ar gudru galvu, šo darbu var veikt, jo dažkārt cilvēki kritiskos brīžos ļaujas panikai un nav spējīgi rīkoties.

Jābūt uzmanīgam, ar novērošanas spējām, jāpiemīt loģiskajai domāšanai. Labi jāzina fizika, ķīmija, elektrotehnika un termodinamika.  

Ko Tu vari ieteikt jauniešiem?

Siltumenerģētiķim ir vairākas darba iespējas: termoelektrostacijās, AS “Rīgas siltums”,  katlu mājās, koģenerācijas stacijās, tirdzniecības uzņēmumos, kas nodarbojas ar siltumiekārtu – radiatoru, sūkņu, apkures katlu - tirdzniecību.