Kā Tu izvēlējies strādāt šajā jomā?

Atceros, kā bērnībā tēva draugs nāca pie mums labot televizoru. Viņš kaut ko izdarīja televizora otrajā pusē, kam parasts cilvēks vispār klāt nedrīkstēja ķerties, un pēc brīža attēls atkal parādījās. Tas bija maģiski. Es arī gribēju remontēt televizorus un labi pelnīt.

Kur mācījies un apguvi šo profesiju?

Vidusskolā apguvu fizikas pamatzināšanas. Augstskolā televizorus remontēt nemācīja, bet tur varēja iegūt zināšanas par televīziju un TV signāla pārraidīšanu pa sakaru līnijām. Iestājos Rīgas Tehniskās universitātes (tolaik Rīgas Politehniskais institūts) Radiotehnikas un sakaru fakultātē un ieguvu elektrosakaru inženiera kvalifikāciju.

Sākumā strādāju par inženieri projektētāju. Projektēju, piemēram, kabeļa ieguldīšanu zemē no Rīgas uz Ventspili. Tas man palīdzēja attīstīt diplomātijas prasmes, jo projekti bija jāsaskaņo daudzās iestādēs, un deva iemaņas, kā shematiski attēlot savu tehnisko ideju, lai arī citiem tā būtu saprotama.

Lattelecom arī esmu saņēmis ļoti daudz zināšanu – mācījos gan Lielbritānijā, gan tepat Latvijā. Lielbritānijā katrai apgūtajai tēmai bija gan mācības, gan prakse. Iepazinos ar globālu kompāniju darbu. Piemēram, kā projektē kabeļa ieguldīšanu okeānā.

Vai arī tagad nepieciešams papildus mācīties?

Protams, jo tehnoloģijas nemitīgi attīstās. Mainās tehniskie risinājumi un arī tehnoloģiju lietotāju ieradumi un prasības. Ir nepieciešams apgūt tirgus izpēti un pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, pašlaik aktuāli ir datu uzglabāšanas centri, jo cilvēki rada ļoti daudz virtuālas informācijas (fotogrāfijas, dokumentus, video), kas kaut kur ir jāglabā. Vienlaikus jāprot izvērtēt, vai sabiedrība ir gatava jaunām idejām, vai pakalpojums, kas speciālistiem liekas ļoti interesants, tāds šķitīs arī klientiem.

Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Es izdomāju dažādus tehnoloģiskos risinājumus, uz kuriem pēc tam var uzbūvēt pakalpojumus, ko piedāvāt klientiem. Piemēram, kad Lattelecom radās ideja, ka vajadzētu iesaistīties virszemes televīzijas ieviešanā, es piedalījos projekta komandā, kas izstrādāja tehnisko risinājumu.

Mans ikdienas darbs ir līdzīgs. Vispirms es izstrādāju tehniskā risinājuma ideju, tad aprakstu to un beigās uzzīmēju shematiski, kā tam vajadzētu būt uzbūvētam no jauna vai kā jāpielāgo esošā tehnika. Tālāk pie darba ķeras inženieris, kurš manu projektu uzbūvē. Kad risinājums un ar to saistītais pakalpojums ir gatavs, tas jāpasniedz saprotamā un interesantā veidā - jāveido prezentācijas par izstrādātajiem pakalpojumiem gan klientiem, gan kolēģiem no citām nodaļām.

Kāda ir Tava darba ikdiena?

Pārbaudu, vai esošajiem pakalpojumiem nav radušās kādas problēmas – piemēram, vai TV pakalpojumam kanālu pārslēgšanās notiek korekti, vai Elektroniskā Programmu Gida informācija ir atbilstoša un vai laiks pulkstenī, ko redz TV skatītājs, ir pareizs. Izdomāju metodes, kā to pārbaudīt. Testēju jaunos pakalpojumus, kas pašreiz ir aktuāli. Pie ikdienas darba pieder arī darba aprakstīšana - jāraksta testu atskaites, jāformulē prasības, jāsagatavo problēmu novērtējumi.

Sekoju līdzi jaunumiem IT jomā un iepazīstos ar jaunākajiem gadžetiem - kādas ir to funkcijas, kādu funkcionalitāti tie piedāvā klientiem. Būtībā IT pasaulē visu laiku notiek tāda kā situācijas testēšana, mēģinot izvērtēt, ko no visa izgudrotā klients lietos un ko atmetīs kā nevajadzīgu. Tas prasa aktīvu sekošanu līdzi pasaules tendencēm.

Tad, kad ikdienas pārbaudes ir paveiktas, varu ķerties klāt jaunu risinājumu izstrādei un sarunām ar biznesa cilvēkiem. Manā darbā ietilpst arī likumdošanas, kas regulē vidi, kurā es izstrādāju risinājumus, pētīšana. Piemēram, strādājot ar virszemes televīzijas produktiem, jāņem vērā normas, kas ir saistošas virszemes apraidei.

Veicu arī citu Lattelecom struktūrvienību darbinieku apmācības. Stāstu par jaunākajām izmaiņām tehniskajos risinājumus, kāpēc tās veiktas, kādi no tām labumi klientiem, kādi – pašam uzņēmumam.

Kādas prasmes un īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu šo darbu?

Jāprot uzklausīt un saprast, vienlaikus jābūt diplomātiski prasīgam. Jāprot uzdot jautājumus tā, lai palīdzētu otram cilvēkam noformulēt savu domu, nevis „iedzītu viņu stūrī”. Ļoti svarīgi ir spēt būt objektīvam, paskatīties uz problēmu no visiem skatupunktiem. Jābūt optimistam, jāsaskata iespējas pat tad, ja liekas, ka iecerētais nav iespējams. Jābūt atbildīgam un godīgam – nevar tērēt uzņēmuma naudu, lai realizētu personiskās idejas, kas nevienam citam nebūs vajadzīgas. Jābūt vērīgam pret detaļām.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Lielie projekti. To apmērs pirmajā brīdī biedē, taču vienlaikus tas ir labs izaicinājums pierādīt, ka šis „milzis” ir uzveicams. Tāds bija televīzijas projekts. Tas bija jauns virziens visam Lattelecom.

Izaicinājums ir arī atgriešanās pie lietām, ar kurām esi strādājis. Tā kā tehnoloģijas strauji attīstās, ik pa laikam nākas atgriezties pie it kā jau zināmām, bet aizmirstām lietām, lai veiktu uzlabojumus.

Kas šajā darbā sagādā gandarījumu?

Labi un kvalitatīvi padarīts darbs, ar kuru vari lepoties, jo šo projektu esi izstrādājis Tu. Patīk, ja kolēģi ir lepni par kopīgi padarīto darbu.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Nevajag gaidīt, kad vadītājs izlems tavā vietā par nepieciešamām apmācībām vai jauniem projektiem. Ja darbs tevi interesē, ej ar savu iniciatīvu un prasi. Nevajag arī baidīties pielietot savas zināšanas. Pat, ja uzskati, ka, salīdzinot ar pasaules līmeni, zini ļoti maz, tu varbūt zini vairāk nekā citi Latvijā. Sāc darīt un tādā veidā tu apgūsi jaunas lietas un augsi profesionāli. Var virzīties arī vadības virzienā, sākumā kļūstot par vecāko inženieri, tad par grupas vadītāju, nodaļas vadītāju un visbeidzot administratīvo vadītāju. Daži kolēģi maina inženiertehnisko karjeru uz mārketingu un pārdošanu.

Ko Tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt šo profesiju?

Noteikti vajag attīstīt savu loģisko un analītisko domāšanu. Jāmācās fizikas likumi, uz kuriem mūsdienās balstās tehniskās lietas. Jāseko līdzi zinātnes tendencēm un tam, kādi fizikas principi tiek izmantoti. Piemēram, pašlaik kvantu fizika ir viens no tehniskās attīstības virzieniem.

Lai attēlotu savu tehnisko ideju citiem saprotamā veidā, noderēs zīmēšana un rasēšana. Matemātika palīdz attīstīt loģisko domāšanu. Latviešu valoda noder, kad jāraksta tehniskā dokumentācija, jo ir svarīgi spēt aprakstīt tehniskas lietas skaidri un saprotami.