Kā izvēlējies strādāt telekomunikāciju jomā?

Mani sakaru joma interesēja jau skolā. Likās, ka tieši to gribu mācīties. Studiju laikā RTU Radiotehnikas un sakaru fakultātē bija iespējams iet praksē telekomunikāciju uzņēmumā. Man iepatikās, tāpēc šajā uzņēmumā arī paliku strādāt. Telekomunikāciju projektēšana mani ieinteresēja ar savu praktiskumu un taustāmu rezultātu radīšanu.

Kur mācījies un apguvi telekomunikāciju projektēšanu?

Četrus gadus studēju RTU, lai iegūtu bakalaura grādu, un tad vēl vienu gadu, lai kļūtu par profesionālu inženieri. Manā mācību laikā telekomunikāciju projektēšanu kā profesiju nekur vēl nemācīja, studijās bija tikai viens semestris, veltīts projektēšanai. Izglītība man vairāk attīstīja tehnisko domāšanu, bet reāli telekomunikāciju projektēšanu apguvu, sākot strādāt. Lai strādātu šajā profesijā, nepieciešams sertifikāts, taču to tā uzreiz nevar dabūt. Sākumā ir jāstrādā noteikts laiks sertificēta speciālista vadībā. Tikai pēc tam var kārtot eksāmenu, iegūt sertifikātu, kas pēc tam arī regulāri ir jāpagarina.

Vai arī tagad nepieciešams papildus mācīties?

Jāseko līdz visai likumdošanai un izmaiņām, kas saistītas ar būvniecību – gan telekomunikāciju ierīkošanā, gan vispārīgajos būvnoteikumos.

Kādi ir tavi galvenie darba pienākumi?

Es nodarbojos ar kabeļu līniju projektēšanu. Tehnisko uzdevumu saņemu no klienta. Ja klients pārzina tehnisko pusi, tad pats uzraksta, ko konkrēti grib, kādi materiāli jālieto, kas jāievēro u.tml. Savukārt, ja klients tehnisko pusi nepārzina, telekomunikāciju projektētajam jāsāk ar to, ka ar klientu jāsatiekas un jāizrunā visas detaļas, vēlmes un iespējas. Klienti jeb pasūtītāji var būt gan telekomunikāciju uzņēmumi (piemēram, telekomunikāciju operatori), gan privātmāju īpašnieki (piemēram, ja jāievelk telekomunikācijas no zemes gabala robežas līdz mājai). Mūsu uzņēmumā projektējam arī iekšējos tīklus, ugunsdzēsības un signalizāciju sistēmu tīklus.

Kad ir skaidrs darba uzdevums, jādabū visi tehniskie noteikumi no ieinteresētajām pusēm (būvvaldes, pašvaldības u.c.). Tad jānoskaidro visi izejmateriāli, jāiegūst ēkas plāni, topogrāfiskie un inženiertopogrāfiskie plāni, kuri jāizpēta, lai saprastu pazemes komunikācijas. Reizēm plānus un noteikumus var savākt paralēli, taču reizēm ir tā – kamēr nav plānu, nevar saprast, kādus noteikumus vajadzēs, un otrādi.

Kā notiek pats telekomunikāciju projektēšanas process?

Darbā izmantoju projektēšanas datorprogrammas – „Mikrostacija” un „Autocad”. Mūsdienās viss notiek datorā, arī topogrāfiskie plāni tiek atsūtīti elektroniski.

Izstrādāju tehnisko risinājumu un zīmēju projektu. Izplānoju, kur atradīsies vadi, kādi viņi būs, kādas ir kabeļa gala iekārtas. Ja ir ārējie tīkli – kā viņi ieies zemē, cik dziļi, kā kabelis šķērsos ielas. Arī iekštelpās visu kabeļu „ceļu” plānojam līdz rozetei vai gala iekārtai (piemēram, sadales skapim). Ja jāprojektē antena, jāskatās arī, kur to varēs stiprināt, kur tā varētu atrasties. Kabeļu guldīšanai savukārt jāņem vērā attālums no citām komunikācijām un jāpārzina noteikumi par šiem attālumiem, lai zinātu, ko drīkst un ko nedrīkst. Reizēm ir ļoti grūti atrast ceļu kabelim, ņemot vērā visu, kas jau atrodas objektā.

Vai gatavais projekts ar kādu arī jāsaskaņo?

Kad projekts ir uzzīmēts, tas tiek saskaņots ar ieinteresētajām pusēm – piemēram, komunikāciju īpašniekiem, citiem projektētājiem, ja tajā vietā paralēli notiek vēl kāds projekts (piemēram, tiek rekonstruēts ceļš). Lai saņemtu oficiālus saskaņojumus, ir „jāskraida” pa iestādēm, lai dabūtu zīmogus.

Lai arī klienta vēlmes jau sākotnēji ir zināmas, sarežģītu projektu gadījumā vai, ja projekts ir jaunbūve (kur jāprojektē gan telekomunikācijas, gan elektrības, gan ūdens padeve), tomēr regulāri jāpiedalās sapulcēs, lai vienotos par saskaņotu darbību. Vienkāršākos gadījumos jautājumus ar klientu saskaņojam pa e-pastu, sazvanāmies un tiekamies klātienē tikai projekta nobeigumā.

Kad ir panākti visi saskaņojumi – ka kabelis var atrasties tur, kur ieprojektēts –, tiek aprēķināts paredzamo darbu apjoms, sastādīts materiālu saraksts utt. Tad var ķerties pie projekta īstenošanas.

Ja ir noslēgts līgums par autoruzraudzību, es braukāju uz objektu un uzraugu, kā projekts tiek realizēts. Ja šāda līguma nav – atbildību par to uzņemas pats klients. Lielos, sarežģītos projektos reizēm ir nepieciešams veikt kādas izmaiņas – piemēram, rokot izrādās, ka plānos nav pareizi uzrādīta citu komunikāciju atrašanās vieta un tas ir kļuvis par nepārvaramu šķērsli. Tad es uz vietas arī saskaņoju to, kas jāpamaina, un iestrādāju izmaiņas projektā.

Kāda ir tava darba ikdiena?

Tā var būt ļoti dažāda – varu strādāt pie vairākiem maziem projektiem vienlaikus vai pie viena liela projekta veselu gadu. Atkarībā no projekta specifikas var būt tā, ka ir jābraukā, jāsaskaņo, jāpārbauda, un var būt arī tā, ka jāsēž uz vietas, jāzīmē, jārēķina. Darbs ir ļoti dažāds, tas neaizrit tikai birojā. Domāt un plānot labāk var pie rakstāmgalda, bet vienoties ar cilvēkiem vislabāk var, satiekoties vai kopīgi apskatot visu uz vietas.

Ja projekts ir jaunbūvei, nav gan jēgas braukt un skatīties objektu uz vietas, jo tur viss vēl tikai top. Tad vairāk strādāju ar plāniem. Ja tiek projektēta telekomunikāciju trase pa jau esošiem objektiem, tad ir vērts aizbraukt un uz vietas apskatīties, kas kur atrodas – kur ir un kur nav koku, kas atzīmēti plānā, u.tml. Projektējot uz papīra, varbūt izskatās, ka izdomātais variants būtu vislabākais, bet, aizbraucot uz vietas un izpētot situāciju, var nākties kaut ko piekoriģēt.

Kā tu sadarbojies ar citiem uzņēmuma darbiniekiem?

Ar kolēģiem projektētājiem pārrunājam sarežģītākās lietas, dalāmies pieredzē. Sadarbojos arī ar pārdevējiem, kuri atrod klientus. Ja līgums ir ne tikai par telekomunikāciju projektēšanu, bet par visu objekta būvniecību, tad būves projekta vadītājs ir tas, kas vada visu procesu. Es tad ar viņu konsultējos par dažādām lietām, jo viņam pēc tam tas viss būs jābūvē.

Kādas prasmes, īpašības ir nepieciešamas, lai labi veiktu telekomunikāciju projektēšanas inženiera darbu?

Jāprot veikt aprēķinus – gan plānojot attālumus, gan kalkulējot izmaksas. Jābūt tehniskajai domāšanai, taču ļoti liela precizitāte nav galvenais, lielāks uzsvars jāliek uz risinājumu izdomāšanu, kā salāgot kabeli ar citiem komunikāciju tīkliem.

Šajā darbā ir ļoti daudz jākomunicē ar cilvēkiem, tu nevari vienkārši uzzīmēt projektu, un viss. Šī nebūs īstā profesija ļoti intravertam cilvēkam. Jābūt spējai pieņemt konkrētajā situācijā labāko lēmumu un pārliecināt citus par šī lēmuma pareizību. Nepieciešamas argumentēšanas prasmes, neatlaidība, kas īpaši noder arī saskaņošanas gaitā.

Kādi ir vislielākie izaicinājumi šajā darbā?

Vislielākās grūtības rada neskaidra situācija, kad trūkst izejas datu, uz kā balstīt projektu, vai arī tad, ja klients projektēšanas gaitā maina viedokli. Klienti mēdz mainīt savas vēlmes un vajadzības, tad kaut kas vienmēr ir jāpārtaisa. Reizēm trase jābūvē cauri cita īpašnieka zemei, kurš sākotnēji var tam piekrist, bet tad pēkšņi pārdomā. Arī tad nepieciešamas korekcijas projektā.  

Kas šajā darbā tev sagādā gandarījumu?

Prieks par gatavo risinājumu, ja projekts ir bijis sarežģīts. Prieks, ka ir izdevies pārliecināt citus par savu risinājumu.

Kādas ir izaugsmes iespējas šajā profesijā?

Var papildus apgūt citus šīs jomas atzarus – kabeļu projektēšanu, datortīklus, signalizāciju, automātisko ugunsdzēšanas sistēmu, elektrības, ēku automatizāciju. Vajag tikai iegūt attiecīgās zināšanas un sertifikātu, tad vari pamainīt savas darbības virzienu.

Ko tu ieteiktu jauniešiem, kuri gribētu apgūt telekomunikāciju projektēšanas inženiera profesiju?

Ir vērts pamēģināt iziet praksi kādā no uzņēmumiem, kas ar to nodarbojas, jo vārdos to visu ir grūti izstāstīt. Šis darbs ir daudzpusīgs, nav konveijera tipa nodarbe. Un vēl – visur, kur esmu strādājis projektēšanā, man ir bijuši lieliski kolēģi.