Vai ģimenē kāds ir bijis saistīts ar kokamatniecību?

Jā, mans vectēvs pēc aktīvajām darba gaitām mežsarga amatā pensijas vecumā pievērsās galdniecībai. Pavadot pie viņa vasaras, bieži kopā ar vectēvu rosījos darbnīcā, tāpēc vēlāk arī patstāvīgi mēģināju ko uzmeistarot. Būt pie vectēva darbnīcā man vienmēr bija liels prieks – var teikt, ka jau no bērnības zinu, ko nozīmē darbs ar koku. Tā bija pavisam neliela darbnīciņa, ko vectēvs bija iekārtojis garāžā, kur viņš galvenokārt izgatavoja mēbeles un dekorācijas mājai, bet ik pa laikam izpildīja arī kādus pasūtījumus. Speciālās izglītības viņam nebija – visu bija apguvis pašmācības ceļā no grāmatām un pieredzējušiem meistariem.

Kā tu izvēlējies mācību iestādi?

Mācoties 9. klasē, piedalījos mājturības olimpiādē, kas notika toreizējā Rīgas Amatniecības vidusskolā, kas tagad ir Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Olimpiādes laikā man ļoti iepatikās izglītības iestādes aura un viss, ko skola piedāvā, tāpēc uzreiz pēc 9. klases absolvēšanas iestājos tieši šajā izglītības iestādē.

Ko dara stila mēbeļu modelētājs? Ar ko šī profesija atšķiras no mēbeļu dizainera vai citas līdzīgas profesijas?

Stila mēbeļu modelētājs nozīmē, ka ir jāprot izveidot stila mēbeles skici, izstrādāt tās rasējumu un konstrukciju, kā arī to pilnībā izgatavot, kas iekļauj materiāla aprēķinu, sagatavju un savienojumu izgatavošanu, kokgriešanu, finierēšanu, tapsēšanu un apdares uzklāšanu.

Ir jāpārzina dizains, jāprot rasēt, jāpārzina galdniecības paņēmieni un jāiemācās tos praktiski izmantot. Var teikt, ka tās ir prasmes, kas ļauj izgatavot stila mēbeli no ieceres līdz gatavai mēbelei.

Kas ir stila mēbele?

Stila mēbele – tā ir mēbele, kas izgatavota pēc kāda konkrēta stila pamatprincipiem – tas var būt kāds no vēsturiskajiem stiliem, piemēram, baroks, rokoko, ampīrs, jūgendstils. Tāpat tas var būt kāds moderna dizaina atvasinājums vai pat mēģinājums izveidot savu stilu. Izgatavoto mēbeļu skaits var būtiski atšķirties, piemēram, ja to ražo kāds liels uzņēmums, tad tā būs masveida ražošana ar simtiem un tūkstošiem eksemplāru, bet var būt mēbeles individuāli konkrētam objektam, kā arī vienā eksemplārā.

Kurš stils tev pašam patīk vislabāk?

Jūgendstils un art deco, kas ir viens aiz otra sekojoši stili. Tie bija aktuāli no 1890. līdz 1940. gadam (jūgendstils bija modē ap 1890. līdz 1910. gadam, bet art deco ap 1910. līdz 1940. gadam), taču savu lomu šie stili nav zaudējuši arī mūsdienās.

Vai skolas laikā tuvākais mācību priekšmets bija mājturība?

Ne gluži – skolas laikā mani mīļākie priekšmeti bija vēsture un matemātika. Mājturība man vienkārši labi padevās, jo vienmēr ir paticis strādāt ar rokām. Jāsaka paldies gan vectēvam, gan mājturības skolotājam, kuri manu vēlmi atbalstīja un palīdzēja pilnveidoties.

Vai, sākot mācīties, nostiprinājās pārliecība, ka apgūstamā profesija – stila mēbeļu modelētājs – ir tieši tas, ko tu vēlies darīt?

Jā, nostiprinājās, jo šajā izglītības iestādē ir ļoti laba pieeja mācību procesam. Arī tagad, kad no audzēkņa esmu kļuvis par pasniedzēju, tā vēl arvien ir tā pati izglītības iestāde ar lieliskajām tradīcijām un pieeju mācībām.

Cik noprotams, tad mācību laikā ir jāapgūst arī mākslas vēsture, kas ļauj orientēties dažādos stilos...

Jā, mācību procesā apgūst gan mākslas vēsturi, gan kultūras vēsturi. Mācāmies visu, lai saprastu, kurā vēstures periodā ir aktuāls kāds no mākslas stiliem un kas tiem ir raksturīgs. Kā jau iepriekš teicu – skolas laikā man ļoti patika vēsture un interese par to saglabājusies, tāpēc pēc amatniecības vidusskolas absolvēšanas devos studēt vēsturi.

Kāda rakstura īpašības ir nepieciešamas stila mēbeļu modelētājam?

Ja runājam par rakstura īpašībām, ko var uztrenēt, tad tā ir pašdisciplīna un spēja pieņemt patstāvīgus lēmumus. Man ir jāspēj organizēt savu laiku, lai secīgi veiktu visus pienākumus – kad rasēsi, kad veiksi darba izpildi darbnīcā. Ja vienlaikus ir vairāki projekti, ir jāspēj noteikt prioritātes un secīgi tās realizēt. Spēja pieņemt lēmumus savukārt ir nepieciešama, jo katras mēbeles radīšana ir kā puzles likšana

– ir jāspēj radīt ne tikai interesantu dizainu, bet jādomā arī par to, lai tas būtu konstruktīvi izturīgs risinājums, jāsalāgo izmantojamo materiālu īpašības.

Vai ir nepieciešama arī iedvesma un radošais gars?

Loģiski! Lai kļūtu par stila mēbeļu modelētāju, ir jābūt kaislei pret šo darbu – ir jāgrib radīt! Lai attīstītu radošo garu un iemācītos to parādīt arī citiem, skolas programmā ir gan zīmēšana, gan krāsu mācība, gan veidošana. Tas ir ļoti svarīgi, lai jau sarunas laikā ar klientu, es spētu uzzīmēt skici un parādīt savu sākotnējo ideju. Arī kokgriezumiem tiek veidotas skices un atveidojumi mālā vai plastilīnā, kas kalpo kā uzskates materiāls kokgriešanas procesā un parāda potenciālo fināla rezultātu. Ar to es gribu teikt, ka mākslinieciskajām dotībām un to attīstīšanai ir ļoti liela loma.

Kurš posms pašam patīk vislabāk – radīšana vai darīšana?

Man vislielāko prieku sagādā skicēšana, dizainēšana un rasēšana, bet patīk arī fiziskais darbs līdz gatavam produktam. Karjeras var būtu dažādas – iespējama ir darbavieta, kur jāpielieto tikai skicēšanas un rasēšanas prasmes, taču stila mēbeļu modelētājam sākotnēji ir jāapgūst pilns cikls, sākot no idejas līdz gatavam produktam.

Es šobrīd varētu darbu atrast gan kā rasētājs, gan kā praktiskā darba veicējs, jo šī profesija un iegūtās prasmes ir ļoti kompleksas un cita citu papildina. Tomēr katram ir kāda joma, kurā viņš jūtas stiprāks un pārliecinātāks, tāpēc, apgūstot stila mēbeļu modelētāja profesiju, paveras ļoti plašas darba iespējas. 

Izglītības iestāde piedāvā apgūt visus stila mēbeļu izgatavošanas etapus, bet turpmākajā karjerā katrs var attīstīt to, kas padodas vislabāk, tostarp dizainu, rasēšanu, tapsēšanu, kokgriešanu, apdari vai citu jomu.

Vai skolā ir pieejamas iekārtas un instrumenti, lai pilnvērtīgi varētu apgūt arī jaunākās tehnoloģijas?

Jā, skolā ir gan tradicionālie rokas instrumenti, gan mūsdienīgas kokapstrādes mašīnas. Piebildīšu, ka pirmajā kursā ir jāiemācās strādāt tikai ar rokas instrumentiem. Mūsu skolā esošās darbmašīnas kādam mazākam uzņēmumam var likt mūs apskaust. Līdz ar to varu teikt, ka aprīkojums tiešām ir labā līmenī.

Kāds ir profesijas pieprasījums Latvijā un ārvalstīs?

Pasaulē nav tādas vietas, kur nevajadzētu galdnieku, tāpēc šīs profesijas pārstāvjiem bezdarbs nedraud. Iegūtās iemaņas dod iespēju strādāt ļoti dažādās jomās, sākot no plašpatēriņa mēbeļu ražošanas rūpnīcas, līdz individuāliem pasūtījumiem un pat jahtu izgatavošanai.

Vai Latvijā ir labi attīstīta mēbeļu ražošanas nozare?

Situācija nav no sliktākajām, bet nav arī ļoti spēcīga – šeit ir brīva niša izaugsmei. Mums ir vairāki uzņēmumi, kas ir atpazīstami starptautiskajā tirgū, piemēram, Daiļrade Koks, Dižozols, Mint Furniture, kā arī SIA Amatas, kas ražo mēbeles IKEA. Tomēr lielākoties Latvijas mēbeļu ražošanā darbojas nelieli uzņēmumi ar dažiem strādājošajiem, jo tā ir pateicīga joma individuālajai uzņēmējdarbībai – pasūtījumu netrūkst.

Vai, strādājot savā mazajā darbnīciņā, šīs profesijas pārstāvis var pietiekami daudz nopelnīt, lai uzturētu ģimeni?

Jā, pavisam noteikti!

Šobrīd tu strādā Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā par pasniedzēju. Kā tur nokļuvi?

Uzreiz pēc amatniecības vidusskolas absolvēšanas iestājos Latvijas Universitātē (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē. Otrā studiju kursa laikā mani uzaicināja strādāt tehnikumā, kam es labprāt piekritu.

Vai tev ir darba pieredze arī kādā ražošanas uzņēmumā?

Jā, neliela gan, bet ir. Jau mācību programma paredz obligāto praksi, kā arī vienu vasaru pastrādāju nelielā darbnīcā.

Vai Rīgas Mākslas un mediju tehnikumam ir sadarbība ar potenciālajiem darbadevējiem?

Tehnikumam ir sadarbība ar vairākām darbnīcām. Tās pašas ir ieinteresētas sadarboties, jo praktikants bieži tiek uztverts kā potenciālais pastāvīgais darbinieks. Līdz ar to prakses vietu nodrošinājums mācību laikā nekādā ziņā nav problēma. Mūsu audzēkņi ir labi novērtēti arī ārvalstīs, piemēram, viena Nīderlandes jahtu būvētava vairākkārt ir izvēlējusies mūsu skolas audzēkņus.

Vai ir palicis prātā kāds realizēts projekts, kas pašam sagādāja prieku?

Jā, mans un vēl piecu manu kursa biedru diplomdarbs bija Rēzeknes Svētās trīsvienības evanģēliski luteriskās baznīcas iekārta, sākot no kanceles līdz pat altāra pilnam iekārtojumam neogotikas stilā. Tas bija komandas darbs un šodien redzam, ka rezultāts ir ļoti veiksmīgs. Tas tiešām ir gandarījums. Arī tagad es izvēlētos tieši šo pašu profesiju.