No plašā profesiju klāsta izvēlējāties šo profesiju, jo?

Jau aptuveni desmit gadus strādāju sociālajā jomā – pirms kļuvu par sociālās palīdzības organizatori, strādāju par sociālo aprūpētāju. Tas nozīmē, gāju aprūpēt klientus viņu dzīvesvietās. Manos pienākumos ietilpa arī sakārtot visus nepieciešamos dokumentus, lai klienti iegūtu noteiktu statusu, pabalstu, tāpēc regulāri viesojos arī Sociālajā dienestā, tā pamazām iepazīstot dienesta darbinieku ikdienu. Tā kā sociālajam aprūpētājam ir jāstrādā arī brīvdienās un svētku dienās, nolēmu, ka šo laiku vēlos pavadīt ar ģimeni, tāpēc sāku meklēt citas darba iespējas. Sociālo jomu nevēlējos pamest, jo tā man ir sirdij tuva un es joprojām vēlējos palīdzēt cilvēkiem, tāpēc nolēmu kļūt par sociālās palīdzības organizatori.

Vai var teikt, ka sociālās palīdzības organizatora darbs ir biroja darbs?

Jā, klienti nāk pie mums uz dienestu.

Kāds izglītības segums ir nepieciešams, lai kļūtu par sociālās palīdzības organizatoru?

Obligāti ir nepieciešama vismaz 1. līmeņa augstākā izglītība, vēlams profesijā – sociālās palīdzības organizators, taču var arī būt cits studiju virziens.

Kas ietilpst sociālās palīdzības organizatora kompetencē? Kādi ir darba pienākumi?

Pirmkārt, uzklausīt klientus un sadzirdēt viņus, jo nereti, it sevišķi pirmreizējie klienti, nemāk noformulēt savas vajadzības.

Mums no viņu stāstījuma jāspēj saprast kodols. Otrkārt, mūsu pienākumos ietilpst konsultēt klientus viņiem saprotamā valodā: vai un kā Sociālais dienests var viņiem palīdzēt, kādus dokumentus viņiem ir jāiesniedz, lai palīdzību varētu saņemt, ņemot vērā esošo likumdošanu. Treškārt, bez klientu pieņemšanas un sarunām ar viņiem, daļa darba dienas paiet, strādājot ar datoru, tostarp speciālu darbam paredzēto programmu, jābūt labām datora lietošanas prasmēm un jāpārzina Rīgas domes Vienotā informācijas sistēma kopumā. Attiecībā uz Rīgas Sociālo dienestu gribu piebilst, ka šeit sociālās palīdzības organizatori strādā divos līmeņos jeb ir ieviests "četru acu princips" – pirmajā līmenī strādājošie, piemēram, es – pieņemu klientus, uzklausu viņus, palīdzu ar padomu, ievadu programmā datus, ienākumus. Otrajā līmenī strādā speciālisti, kas klientus nesatiek aci pret aci dokumentu izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas laikā – viņi redz mūsu atskaites, sagatavotos dokumentus un tos pārskata, vai viss ir izdarīts korekti un atbilstoši likumdošanai. Otrā līmenī strādājošie pieņem gala lēmumu par palīdzības piešķiršanu klientam, izsniedz izziņas un slēdz vienošanos par līdzdarbību.

Zinot, cik bieži likumdošana mainās, šajā jautājumā laikam regulāri jātur roka uz pulsa?

Jā. Dienestā strādā darbinieki, kas izmaiņām likumdošanā regulāri seko līdzi, un mums tās tiek atsūtītas e-pastā, lai varam iepazīties un būtu informēti par aktuālāko. Ir pieejama arī interneta vietne "Share Point”, kur apkopota visa darbam nepieciešamā informācija.

Lūdzu, raksturojiet vienu savu darba dienu.

Darba diena sākas pulksten 8.30, tiek ieslēgts dators, atvērta darbam nepieciešamā programma, kas ziņo, piemēram, kādiem jautājumiem šodien jāpievērš vērība, kas vēl nav izdarīts un tamlīdzīgi. Pulksten 9 sākam pieņemt klientus – pieņemam gan pēc iepriekšēja pieraksta, gan rindas kartībā.

Ar katru klientu aprunājamies, noskaidrojam apmeklējuma mērķi un attiecīgi izskaidrojam, kādu palīdzību viņš var saņemt.

Aktualizējam vajadzīgos datus programmā. No otrdienas līdz ceturtdienai klientus pieņemam līdz 16, pirmdienās līdz 17. Pēc tam aptuveni stunda tiek veltīta dokumentu sakārtošanai, atskaitēm. Piektdienas ir administratīvās dienas, kad klientus nepieņemam, – mums notiek sapulces, supervīzijas, apmācības un dokumentu kārtošana.

Cik dienā var apkalpot klientu?

Tas atkarīgs no situācijas un klienta. Pirmreizējiem klientiem, protams, apmeklējuma laiks ir ilgāks, jo viņi pie mums ir pirmo reizi un daudz kas ir jāizskaidro. Ilgāku laiku prasa arī daudzbērnu ģimenes, jo ir jāpārbauda informācija par katru ģimenes locekli. Bet ja atnāk klients, kuram jau ir piešķirts konkrēts statuss un viņš atnes, piemēram, tikai čekus par ārsta vizītēm, ko apmaksāt, tad apmeklējuma laiks ir 10–15 minūšu. Dienā viens sociālās palīdzības organizators var pieņemt vidēji 10–12 cilvēku.

Proporcionāli vairāk ikdienas darbā sanāk strādāt ar klientiem vai vairāk laika aizņem tā sauktais papīru darbs?

Es teiktu – 50/50.

Ko jūs minētu kā profesijas pozitīvās puses?

Apziņu, ka esi sniedzis palīdzību un atbalstu cilvēkiem, kuriem tas tik tiešām ir nepieciešams, it sevišķi, ja persona ir nonākusi kādā krīzes situācijā un mēs esam spējuši palīdzēt gan materiāli, gan varbūt vienkārši parunājoties un kopīgi sarunas gaitā atraduši problēmas risinājumu, jo dažkārt, personai esot krīzes situācijā, tā pati nespēj saskatīt izeju no konkrētās situācijas, bet mēs, šo situāciju redzot no "malas", kopīgi varam atrast izeju no tās. Šādos brīžos, kad redzu, ka klients ir laimīgs un gandarīts par sniegto palīdzību, es zinu, ka strādāju pareizajā darbā.

Un lielākie izaicinājumi?

Klientu loks ir daudzveidīgs, un lielākie izaicinājumi ir saistīti ar agresīviem un manipulējošiem klientiem, jo speciālistam ir jāprot savaldīties.

Supervīzijās mēs mēdzam izrunāt šādas situācija un dalīties pieredzē, un ir vērtīgi uzklausīt citu ieteikumus, paņēmienus, ko izmantot arī savā darbā.

Bez kādām personības iezīmēm, īpašībām šajā profesijā neiztikt?

Jāpiemīt prasmei klausīties, labām komunikācijas prasmēm – ir jāpatīk sarunāties ar cilvēkiem. Darbiniekam jābūt laipnam, līdzjūtīgam. Jāspēj neapjukt un koncentrēties arī stresa situācijās, kad klients kļūst agresīvs.

Kuras valodas ir jāprot?

Latviešu un krievu valoda. Es teiktu – mums Rīgā krievu valodā sanāk komunicēt pat biežāk nekā latviešu valodā, jo latvieši ir kautrīgāki, viņiem ir grūtāk saņemties un nākt lūgt palīdzību. Tāda mentalitāte. Krievvalodīgie ir aktīvāki.

Kur var strādāt sociālās palīdzības organizators?

Tikai sociālajos dienestos un principā lielākajās pašvaldībās, jo mazajās pašvaldībās tiek algoti sociālie darbinieki, bet, lai strādātu par sociālo darbinieku, jābūt iegūtam bakalaura grādam.

Jūsu redzējums – vai nākotnē būs nepieciešamība pēc sociālās palīdzības organizatoriem?

Jā. Zinot, cik "lielas" daudziem ir vecuma un invaliditātes pensijas, šiem cilvēkiem allaž būs nepieciešams atbalsts, lai spētu nodrošināt savas pamatvajadzības. Un šo atbalstu viņi meklēs Sociālajā dienestā. Tāpat cilvēkus piemeklē dažādas krīzes situācijas, un arī šādos gadījumos viņi nāk pie mums.

Darba vietas sociālās palīdzības organizatoriem noteikti būs arī turpmāk.

Vai šajā profesijā ir dzimumu līdzsvars vai tomēr dominē sievietes?

Zinu dienestus, kuros strādā vīrieši, bet kopumā šajā profesijā dominē sievietes.

Vai šajā profesijā iespējams piedzīvot klasiskas karjeras kāpnes vai izaugsme vairāk iespējama horizontāli?

Horizontāli. Piemēram, es pati turpinu studijas, lai kļūtu par sociālo darbinieci. Šāda profesija paver daudz plašākas darba iespējas.

Vai atalgojums ir motivējošs un atbilstošs ieguldītajam darbam?

Atalgojums ir regulārs, un ir nodrošinātas sociālās garantijas, bet nenoliegšu – atalgojums varētu būt lielāks. Taču šī profesija var būt kā starta platforma – pamēģināt, patīk vai nepatīk darbs sociālajā jomā. Un tad apgūt sociālā darbinieka profesiju, kas paredz citu atalgojumu un darba iespējas.