Cik gadus strādājat par sociālo aprūpētāju?

Sociālā darba jomā strādāju kopš 2011.gada, biju sociālā rehabilitētāja. Bet par sociālo aprūpētāju strādāju kopš 2019.gada septembra. Mana darba vieta ir Jelgavas sociālo lietu pārvaldes dienas aprūpes centrs ”Integra”, tā ir struktūrvienība, kas sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem no 16 gadu vecuma.

Kāpēc izvēle par labu šai profesijai?

Šo profesiju izvēlējos nejauši. Paziņa mācījās par sociālo darbinieci, no viņas uzzināju par šo profesiju. Sapratu, ka tā ir tuva maniem dzīves uzskatiem – palīdzēt cilvēkiem. Iestājos Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā Bulduros un apguvu sociālās rehabilitācijas programmu.

Kāda izglītība tiek prasīta, lai varētu strādāt par sociālo aprūpētāju?

Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā. Man ir sociālā rehabilitētāja diploms.

Kādi ir Jūsu darba pienākumi? Lūdzu, raksturojiet vienu savu darba dienu.

Sociālais aprūpētājs plāno sociālās aprūpes pakalpojumus personām, kurām vecuma vai veselības stāvokļa dēļ ir grūtības sevi aprūpēt un nodrošināt pamatvajadzības.

Dienas centrā mēs strādājam komandā, īstenojot klientu individuālus rehabilitācijas plānus. Katram klientam ir mērķa sasniegšanas uzdevumi. Esmu atbildīga par nodarbības “Ēdiena gatavošanas prasmju un iemaņu apguve” organizēšanu un realizēšanu. Nodarbībām katru mēnesi no JSLP saņemu finansējumu pārtikas iegādei. Darba diena sākās ar produktu iegādi, uz veikalu eju kopā ar klientiem, kuriem ir uzdevums iemācīties veikt pirkumus un apmaksāt tos.

Nodarbība “Ēdiena gatavošanas prasmju un iemaņu apguve” notiek divas reizes dienā – gatavojam brokastis un launagu. Klienti mācās pagatavot ēdienus: mazgāt, tīrīt, mizot, sagriezt nepieciešamos produktus. Tiek pārrunāta darba gaita, ēdiena sastāvdaļas, ēdiena uzturvērtība utt. Klienti mācās uzklāt galdu ēdienreizēm, noformēt ēdienu uz šķīvja, mācās pieklājīgu uzvedību pie galda. Tāpat klienti apgūst svētku ēdienu pagatavošanu un svētku galda noformēšanu. Mācās nokopt galdu pēc maltītes, nomazgāt un slaucīt traukus, salikt visus piederumus atbilstošā vietā. Ar katru klientu ir jāstrādā individuāli - jāpastāsta, kas un kā ir jādara un obligāti jāparāda paraugs. Nodarbības gaitā ir jāseko līdzi, vai klients tiek galā ar uzdevumu, ir jāatbalsta un jāuzslavē. Obligāti jāpievērš uzmanību darba drošībai, katru reizi  jāatkārto darba drošības noteikumus.

Darba dienas beigās rakstu nodarbības norises dokumentāciju. Speciāli izstrādātā veidlapā ierakstu, kas un cik daudz ir nopirkts, cik daudz ir izlietots, cik daudz atlicis un kāda bijusi cena (informācija uz čeka).
Katru dienu rakstu nodarbības protokolu, kurā aprakstu, kas tika gatavots nodarbībās. Protokolā jānorāda arī mani novērojumi par katru klientu, kurš piedalījās nodarbībā - ko klients darīja, kā saprot uzdevumu, kas viņam izdodas, kas neizdodas  utt. Sagatavoju atskaites un čekus grāmatvedībai un dienas centra vadītājai.

Pārējo darba laiku pildu citus uzdevumus no klienta individuālā plāna. Piemēram,  klientu  kognitīvās un radošās spējas  attīstīšanai veidojam tematiskus telpu dekorus un kopīgi ar pārējiem kolēģiem vedam klientus pastaigās. Papildus tam es piedalos arī pasākumu sagatavošanā. Ir vēl daudz dažādu pienākumu, kuri rodas darba gaitā, piemēram, mācīt klientiem higiēnas prasmes, uzkopt telpu, novērst konfliktus starp klientiem, mācīt viņiem komunicēt u.tml.

Cik ilga ir viena darba diena? Vai darbs notiek maiņās? Jāstrādā arī brīvdienās un svētku dienās?

Man darba laiks ir 8 stundas, piecas dienas nedēļā. Brīvdienās un svētku dienās nestrādājam.

Kādas ir Tava darba pozitīvās un “ēnas” puses?

Profesijas pozitīvā puse ir apzināšanās un gandarījums, ka tu palīdzi cilvēkiem, ka tu esi vajadzīgs. Ir sajūta, ka darītajam darbam ir jēga. Taču ir grūti pieņemt faktu, ka klientiem viņu slimība ir neizārstējama.

Ir jārēķinās ar to, ka ne vienmēr būs acīm redzams progress. Mēdz būt sajūta, ka katru dienu sāc apmācības no jauna. Emocionāli to ir grūti pieņemt, tādēļ ir jāstrādā arī ar sevi, savām izjūtām un emocijām.

Bez kādām personības iezīmēm, īpašībām un prasmēm šajā profesijā neiztikt?

Domāju, obligāti jābūt empātijai un pacietībai. Labi jāpārvalda latviešu un krievu valoda.

Vai darba pienākumu veikšanai papildus izglītojaties?

Mana tālākizglītošanās notiek semināros, kursos un praktiskajās apmācībās, kuras apmaksā darba devējs.

Kur var strādāt sociālais aprūpētājs?

Sociālais aprūpētājs strādā sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās,kas nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus, piemēram, bērnu namos, patversmēs, pansionātos, sociālās aprūpes centros, rehabilitācijas iestādēs, sabiedriskās organizācijās. Taču sociālais aprūpētājs var būt arī pašnodarbinātais.

Jūsu redzējums – vai nākotnē būs vajadzība pēc šīs profesijas pārstāvjiem?

Nākotnē noteikti būs vajadzīgi sociālie aprūpētāji, jo vienmēr būs cilvēki, kuriem vecuma vai veselības stāvokļa dēļ ir grūtības sevi aprūpēt. Un būs nepieciešami speciālisti, kas viņiem varēs sniegt sociālās aprūpes pakalpojumus.

Vai šajā profesijā ir dzimumu līdzsvars?

Šajā profesijā vairāk strādā sievietes.

Vai atalgojums ir motivējošs un vai profesijā iespējama karjeras izaugsme?

Šajā profesijā izaugsme vairāk iespējama horizontāli. Taču var turpināt izglītības ieguvi un apgūt sociālā darbinieka profesiju, tādejādi paverot sev plašākas karjeras iespējas. Atalgojums ir mazliet lielāks par minimālo algu. Droši vien tas nebūs motivējošs visiem. Tāpēc skaidri jāsaprot, kāpēc izvēlies šo profesiju.

Fotomateriāli no Marijas Naidjonokas personīgā arhīva.