Intervija ar Ivetu Birnsoni,
viesnīcas "FG Royal Hotel" saimnieciskā dienesta vadītāju
Kāpēc izvēlējies viesmīlības nozari un aizgāji mācīties uz Tūrisma skolu?
Man patīk sagādāt citiem prieku! Latvijas Universitātē, kur vēlējos studēt viesnīcu vadību, man neizdevās iestāties, tāpēc iestājos Rīgas Tūrisma skolā. Tajā mācoties, esmu apguvusi viesmīlības nozares pašus pamatus.
Vai tas palīdz vadīt viesnīcas saimniecisko dienestu?
Noteikti. Jo nevar atnākt un teikt: tagad es būšu vadītājs. Ir jāsaprot, kā viesnīca darbojas no pašas apakšas. Ir jāpārzina istabenes darbs, lai zinātu, cik laika aizņem istabas uzkopšana. Tas, kurš pats to nav darījis, nespēj labi šo darbu koordinēt.
Kā nokļuvi saimniecības dienesta vadītājas amatā?
Šajā nozarē strādāju jau sešus gadus. Man vienmēr gribas kaut ko labāku un labāku, gribas pārbaudīt sevi, cik augstu līmeni es varu “nest”. Kad esi apguvis visu trīszvaigžņu viesnīcā un vairs neredzi iespējas izaugsmei, tu pārej uz četrzvaigžņu viesnīcu, kur vari realizēt savas ieceres, gūt labu pieredzi, strādāt pēc citiem standartiem. Kad arī tur viss ir apgūts, tu meklē nākamo pilnveides iespēju. Patiesībā man patīk pēc iespējas ilgāk strādāt vienā darbavietā, jo tad tu visu tur zini un vari strādāt ar panākumiem. Viesnīca ir jāpazīst ne tikai kā savi pieci pirksti, bet kā visi 20.
Mana iepriekšējā darbavieta tika likvidēta, un es atsūtīju savu CV uz Hotel de Rome, kas vēlāk mainīja īpašniekus un pārtapa par FG Royal Hotel. Tiku uzaicināta uz interviju, un pēc pārrunām mani pieņēma darbā.
Kāda ir saimnieciskā dienesta misija viesnīcā?
Šī dienesta darbinieki ir viesnīcas saimnieki, kas nodrošina viesim mājas sajūtu, neuzbāzīgi par viņu rūpējoties. Lai cik labi un laipni viesis tiktu uzņemts, tomēr tieši no mūsu darba kvalitātes ir atkarīgs tas, vai viņš vēlēsies atgriezties. Saimnieciskā dienesta darbs ir neredzams, tam viss ir jāizdara viesa prombūtnes laikā un tā, lai viesis ir apmierināts un vēlētos redzēt to istabeni, kura tik labi ir sakopusi viņa istabu. Gadās, ka viesi pat izsauc dienesta vadītāju, lai paslavētu istabeni par labo darbu. Dažkārt ir gadījumi, kad viesis jau atbrauc neapmierināts. Bet tad tu pie viņa aizej, uzsmaidi un novēli labu dienu, izdari, ko viņš ir lūdzis, un viņam kļūst labāk. Caur šo komunikāciju viesis saņem tavu enerģiju, labvēlību, redz, ka vēlies viņam palīdzēt, ka esi atvērts. Viesmīlība ir viesu mīlēšana.
Kāda ir saimnieciskā dienesta sadarbība ar citiem viesnīcas dienestiem?
Neviens dienests nevar pastāvēt bez komunikācijas ar pārējiem dienestiem. Viesnīca darbojas labi, ja visi tās dienesti perfekti sadarbojas. Ja kāds ķēdes posms iztrūkst, sākas problēmas. Piemēram, ja netiek laicīgi nodota informācija par to, ka viesis ir aizbraucis, sākās ķēdes reakcija: numurs netiek iztīrīts laikā, bet ierodas jau nākamais viesis, kurš kļūst neapmierināts, jo jāgaida. Vissvarīgākais ir komandas darbs.
Kādi darbinieki strādā Tevis vadītajā saimniecības dienestā?
Istabenes, veļas mazgātājas, apkopējas, kas kopj koplietošanas telpas, restorānu un recepciju, konferenču zāli ,floriste un mana asistente, kura aizvieto mani, kad man ir brīvdienas, viņa ir arī atbildīga par minibāru viesu istabās.
Kādas prasmes un rakstura īpašības vajadzīgas, lai vadītu šo dienestu?
Ir jābūt labiem nerviem un „biezai ādai”. Lai darbinieki produktīvi strādātu, pret viņiem jābūt stingram, bet cilvēcīgam, ir jāieklausās viņos. Ja darbinieki ir neapmierināti, tad arī darbs nesokas. Darbiniekos jāveicina pozitīvas emocijas, jo tās iespaido arī viesus. Arī aizrādīt darbiniekiem var dažādi. Vadītājam tas jādara taktiski, jo neviens nav robots, visi var kļūdīties. Labs vadītājs ir tas, kurš var aizvietot jebkuru savu padoto.
Kādi ir Tavi ikdienas pienākumi?
Plānoju sava dienesta darbību. Viesu uzņemšanas dienests mani informē par pasākumiem viesnīcā un viesu skaitu. Es savukārt plānoju grafikus, cik darbinieku konkrētā dienā strādās. Vienmēr jāpadomā arī par rezervi, ja pēkšņi vajadzīgi papildu darbinieki. Gadās, ka blakus viesnīcā vietu nav un mums atsūta papildu tūristu grupu. Tad ir jāspēj rīkoties šādā ārkārtas situācijā. Vēl manos pienākumos ietilpst viesnīcas telpu un viesu istabu tīrības kontrole. Pārbaudot viesu istabas, galvenā uzmanība tiek veltīta vannasistabas tīrībai. Tur nedrīkst būt ne sīkākais matiņš. Vēl manā pārziņā ir veļas mazgātava, preču pasūtīšana un inventāra nodrošināšana, darbinieku darba laika uzskaites tabulu sagatavošana u.c.
Kas Tev šajā darbā patīk un kas liekas grūts?
Šajā darbā man patīk viss, tādēļ jau šeit strādāju. Nevaru iedomāties savu dzīvi bez viesnīcas. Man patīk risināt problemātiskas situācijas. No problēmām nav jābaidās, tās ir jārisina! Un tad, kad to veiksmīgi esi izdarījis, uz mājām aizej ar lielu gandarījuma sajūtu.
Vai viesi mēdz būt neapmierināti?
Mēdz būt pat ļoti neapmierināti viesi. Ar katru cilvēku ir jārunā, jācenšas saprast viesa vēlmes un arī argumentēt savu viedokli. Bet mēs zinām, ka klientam vienmēr ir taisnība un viņa prasības ir jāapmierina. Piemēram, ja viesim ir vajadzīga kāda lieta, kura mums ir izbeigusies vai pašlaik nav pieejama, mums tā tomēr ir jāsagādā.
Un kā ir ar brīvdienām?
Jārēķinās, ka viesmīlības sfēra ir tā, kur jāstrādā arī tad, kad citi atpūšas. Visvairāk viesu ir vasarā, atvaļinājumu laikā. Tas viesnīcai ir visnoslogotākais periods. Es un mana ģimene ar šādu manu darba laiku esam sadzīvojuši. Mūsu dzīve rit pārsvarā pēc mana darba grafika. Bez brīvdienām jau nestrādāju. Tās varu paņemt citā laikā.
Ko Tu varētu novēlēt jauniešiem, kuri vēlas strādāt viesnīcu sektorā?
Pirmkārt, ir jāapzinās, ka tas ir smags, bet interesants un pārsteigumiem bagāts darbs. Ir kārtīgi jāapdomā, vai tiešām esi gatavs strādāt brīvdienās un vasarās. Ir svarīgi noskaidrot, vai ir vēlme un spēja būt pastāvīgā kontaktā ar cilvēkiem, jo ir jābūt ieinteresētam un jāprot „nolasīt” viesa vēlmes. Viesmīlības nozarē jāstrādā cilvēkiem, kam patīk citiem darīt prieku!