Radiologa asistents – kāpēc izvēle par labu šādai profesijai?

Pirms izvēlējos radiologa asistenta profesiju, strādāju ķirurģijā, traumatoloģijā, un, atgriežoties no dekrēta atvaļinājuma, man piedāvāja apgūt radiologa asistenta specialitāti. Tas bija izaicinājums jaunai profesijai, tāpēc piekritu. Tobrīd ārstniecības iestādēs ļoti trūka radiologa asistentu. Mans mērķis bija kļūt par labu profesionāli, tāpēc uzsāku darbu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un šo mērķi arī īstenoju. Slimnīcā strādāju jau 30 gadus.

Kas ir radiologa asistents?

Radiologa asistents ir ārstniecības persona, kura veic radioloģiskās procedūras vai diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus, nodrošinot radiācijas aizsardzību un drošību, starojuma devas optimizāciju, kā arī pacienta aprūpi diagnostiskajā radioloģijā, nukleārajā diagnostikā un staru terapijā veselības aprūpes iestādēs. Radiologa asistents sadarbojas ar ārstiem radiologiem un citiem medicīnas nozaru speciālistiem, iesaistoties darba plānošanā, vadīšanā un novērtēšanā. Radiologa asistenta profesija ir ļoti vajadzīga – bez mums ārstniecības iestādes nevar iztikt.

Kur apguvāt šo specialitāti?

Lai arī tolaik citviet Eiropā šo profesiju apguva, mācoties trīs četrus gadus, Latvijā šādu iespēju vēl nebija. Bija iespēja apmeklēt četrus mēnešus ilgus profesionālās apmācības kursus. Taču jāpiebilst, ka man jau pamatā bija apgūta mediķa profesija –medicīnas jomā neienācu no malas. Ar laiku izveidojām Latvijas Radiologu asistentu asociāciju, kurā nolēmām, ka arī Latvijā ir jāizveido pilnvērtīga studiju programma, atbilstoša Eiropas un pasaules kritērijiem, kura tiek īstenota, arī pašreiz Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā Medicīnas tehnoloģiju katedrā.

Jāpiebilst, ka studiju programma Radiologa asistents ir unikāla studiju programma, jo ir vienīgā Latvijā.

Šobrīd tikai šajā koledžā var apgūt radiologa asistenta profesiju?

Jā, koledžā var iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Studijas ilgst trīs gadus un tās ir par valsts budžeta līdzekļiem. Pēc absolvēšanas, ja ir vēlme, var turpināt studijas, iestājoties Latvijas Universitātes 4. kursā studiju programmā Radiogrāfija, iegūstot profesionālā bakalaura grādu radiogrāfijā.

Kādiem mācību priekšmetiem jau pamatskolā, vidusskolā jāpievērš vērība, lai jaunietis varētu sekmīgi iekļauties studiju procesā un pēc tam darba tirgū?

Nenoliedzami, mēs gribētu, lai jaunajam cilvēkam, atnākot uz koledžu, būtu pamatzināšanas fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Taču, ja pamatbāze nav ļoti spēcīga, nevajag nobīties.

Visu var paspēt apgūt koledžā, ja vien pašam ir vēlme mācīties. Turklāt ne jau sekmes noteiks, cik spējīgs viņš būs savā profesijā.

Manā pieredzē ir bijuši gadījumi, kad koledžā students ir teicamnieks, bet, nonākot reālā darbavietā, viņš ir viens no vājākajiem darbiniekiem, un ir piedzīvotas gluži pretējas situācijas – koledžā gāja grūti, bet darbā students ir izcilnieks. Bez minētajiem mācību priekšmetiem es norādītu citu prioritāti – bērni, lūdzu, lasiet grāmatas, esiet radoši, ļaujiet vaļu fantāzijai. Kāpēc? Lasot grāmatas, bagātinās valoda. Un mūsdienu jaunatnei diemžēl ir ļoti nabadzīga valoda, ir neprasme izteikties, bet mūsu darbā ļoti svarīga ir saruna, komunikācija ar pacientu. Ar viņu ir jāprot un jāgrib runāt. Cilvēki ir tik dažādi, un ar katru jāspēj atrast kontaktu. Jāprot risināt konfliktsituācijas, kad pacients par kaut ko ir neapmierināts. Jo būtiska mūsu ikdienas sastāvdaļa ir ne tikai veikt izmeklējumu, bet arī aprunāties ar pacientu, viņu sagatavot izmeklējumam. Un noteikti ir jāmācās krievu valoda! Tāda ir Latvijas darba tirgus specifika.

Bez komunikācijas prasmēm kādas vēl prasmes, rakstura iezīmes būtu jāpilnveido, lai būtu labs speciālists?

Cilvēkam ir jābūt pacietīgam, atbildīgam, jāpiemīt loģiskai domāšanai, precīzam un jāspēj strādāt komandā. Un darbu komandā es vēlos īpaši uzsvērt, jo radiologa asistents nestrādā viens, izmeklējumu veikšana ir komandas darbs, kurs katrs zina savus pienākumus, atbildību. Un šos pienākumus nedrīkst veikt pavirši, piemēram, ievadot nepieciešamo informāciju informācijas sistēmā, tai ir jābūt precīzai, jo ar to tālāk strādās ārsts, kas gādās par konkrētā pacienta diagnostiku un turpmāko ārstēšanu. Paviršība mūsu darbā nav pieļaujama!

Jaunie profesionāļi ienāk nozarē?

Jā, piemēram, koledžas 1. kursā šobrīd studē 18 jauniešu (bija liels studijas pārtraukušo skaits, bet tie, kuri palika, ir ar augstu motivāciju), 2. kursā 27 studenti, 3. kursā – 22. Radiologa asistenta profesija ir iecienīta gan meiteņu, gan puišu vidū. Principā ik gadu Latvijas darba tirgum sagatavojam nedaudz virs 20 speciālistu. Un tas ir pietiekami, lai notiktu pakāpeniska paaudžu nomaiņa. Taču slimnīcās ienāk un ienāks arvien jaunas sarežģītas digitālās iekārtas, un mums profesionāļus vajadzēs arvien vairāk.

Lūdzu, ieskicējiet vienu darba dienu radiologa asistenta profesijā? 

Mums darbs notiek maiņās, tātad ir jāstrādā arī naktīs, brīvdienās un svētku dienās. Darbs sākas pulksten 8.00, bet ir jāierodas vismaz pusstundu pirms pirmā pacienta. Jāsagatavo telpa, jāiesilda iekārtas. Vispirms pacients jāsagatavo procedūrai, piemēram, jāveic intravenozā katetra ievade izmeklējumam ar kontrastvielu, jāizvērtē indikācijas, analīzes, un tikai tad notiek pats izmeklējums, kura laikā tiek iegūta nepieciešamā informācija, digitālie attēli, kas tiek apstrādāti pirms nosūtīšanas uz digitālo arhīvu. Tāpēc viedoklis, ka radiologa asistentam atliek vien nospiest pogu un attēls gatavs, ir ļoti maldinošs. Ir nepieciešams daudz dažādu zināšanu un profesionālo iemaņu, lai iegūtu perfektu attēlu, atbilstošu visiem izmeklējuma kvalitātes nosacījumiem, ievērojot pacienta intereses. Kā jau iepriekš minēju, iegūtā informācija korekti jāievada informācijas sistēmā. Darbs noslēdzas līdz ar pēdējo pacientu, neatkarīgi, vai noteiktās astoņas darba stundas jau aizritējušas.

Slimnīcā ir izstrādāts darba grafiks, lai katrs speciālists pēc rotācijas principa strādātu ar visām iespējamām metodēm un iekārtām, jo tādējādi darbā neiestājas rutīna, tas nekļūst vienmuļš.

Turklāt speciālists pārvalda visas iekārtas, ne tikai iemācās strādāt ar vienu iekārtu, vienā konkrētā kabinetā. Viena slodze nozīmē ap 160 darba stundu mēnesī. Aptuveni, jo stundu skaits nedaudz mainās. Februārī bija 160 stundu, martā būs 168 stundas. Pieļaujamas arī 32 virsstundas, par kurām maksā dubulti. Ir ārstniecības iestādes, kas maksā par nostrādātajām stundām, citas par padarīto darbu. Ir dažādi. Ir slimnīcas, kas maksā arī piemaksas. Jāteic, ka labs speciālists būs ļoti pieprasīts. Runājot par atalgojumu: jo zinošāks, pieredzes bagātāks speciālists būs, jo vairāk arī pelnīs.

Kur iespējams strādāt?

Slimnīcās – valsts un privātajās, veselības centros. Gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mūsu sagatavotie speciālisti strādā, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā.

Un kādas izaugsmes iespējas piedāvā šī profesija?

Ir iespēja, piemēram, kļūt par nodaļas vai centra galveno radiogrāferu, ir iespējams īstenot arī ļoti ambiciozus plānus, piemēram, starptautiskas kompānijas, uzņēmumi, kas mums piegādā iekārtas, piedāvā iespēju speciālistiem – aplikatoriem, kuri apmāca profesionāļus strādāt ar jaunajām iekārtām un metodēm. Kandidātu viņi virza mācīties uz ārvalstīm. Aplikatoriem ir konkurētspējīgs atalgojums starptautiskajā darba tirgū. Darbs paredz komandējumus dažādos pasaules reģionos. Piemēram, viena mūsu bijusī kolēģe izglīto profesionāļus, kā pielietot dažādas kontrastvielas, strādājot datortomogrāfijā un magnētiskajā rezonansē, veicot dažādus diagnostiskos izmeklējumus. Ir dažādas šķautnes, kā profesionāli augt un veidoties. Bet, protams, katras izaugsmes pamatā ir vēlme ko sasniegt un bagātīga darba pieredze.

Minējāt, ka radioloģijā strādājat jau 30 gadus. Kā jaunās tehnoloģijas ietekmējušas jūsu ikdienu? Tās atvieglojušas darba soli?

Tehnoloģijas ļoti palīdz ietaupīt laiku. Ļoti. Kādreiz, lai iegūtu attēlu, pirmkārt, jau bija vajadzīga īpaša māka iekārtu pielāgot konkrētam pacientam, konkrētam izmeklējumam. Otrkārt, iegūtais attēls (filma) bija jānes uz laboratoriju attīstīt. Tumšā laboratorijā notika filmas attīstīšana, fiksēšana, skalošana, tad tā bija jānes žāvēt. Žāvēšana notika metāla skapjos, un pats žāvēšanas process bija skaļš. Tad filmas tika apstrādātas un uz tās ar speciālu tinti un ar spalvas kātu bija jāuzraksta pacienta vārds, uzvārds. Tagad attēls tiek iegūts acumirklī, digitāli. Kādreiz darba apģērbs allaž bija aptraipīts ar dažādiem ķimikāliju traipiem, kas iegūti attēlu attīstīšanas laikā. Tagad mums viss ir tīrs, akurāts. Atceros – kādreiz visa informācija glabājās speciālos filmu arhīvos, tajos strādāja arhivāri. Bet mūsdienās visa informācija ir atrodama datoros (pieejama digitālā veidā), digitālajos arhīvos.

Bet arvien jaunu tehnoloģiju ienākšana nozīmē, ka ir jāmācās, jo jāprot jau ar tām apieties.

Protams. Iekārtas ir ļoti dārgas, un ar tām ir jāprot strādāt. Un to mēs apgūstam speciālās apmācībās, piemēram, tad, kad tiek iepirkta jauna iekārta, pie mums ierodas konkrētās iekārtas aplikators un detalizēti izstāsta, kas un kā ir darāms.

Jauniešiem, manuprāt, to visu apgūt ir krietni vienkāršāk, jo viņi jau ir piedzimuši laikā, kad planšetes, datori, telefoni ir ikdiena.

Gribu akcentēt, ka jāmācās būs visa mūža garumā – koledžas izglītība ir tikai sākumpunkts, jo reizi piecos gados mums ir jāveic resertifikācijas, jāapmeklē kursi, semināri, tādējādi krājot punktus – kopumā jāiegūst 150 tālākizglītības kursu punkti.

Kā jūs teiktu – kas ir jūsu specialitātes pozitīvākās iezīmes?

Darbs ir ļoti dinamisks – vienu pacientu nomaina nākamais. Darbs ir ļoti interesants. Man pašai ir ļoti svarīgi – ka nav apstāšanās savā attīstībā. Darbam motivē gudrie un gaišie kolēģi apkārt. Turklāt nemitīgi pilnveidojas metodes, kā strādājam, tiek ražotas jaunas iekārtas. Tas viss mani iedvesmo darbam. Slimnīca kā darbavieta man ļoti patīk, būs ļoti grūti pārraut šo nabassaiti, bet kādreiz jau tas būs jādara.

Bet runājot par ēnas pusēm?

Dažreiz jau mēdz piemeklēt brīži, kad darbs šķiet par grūtu. Viss, vairāk nevaru. Bet tas ir pārejoši. Manas darba dienas komplicētākas padara arī fakts, ka strādāju divās darbavietās – slimnīcā un koledžā. Vienu dienu esmu vienā vietā, otrā dienā – otrā, bet darbi sakrājas, kad šī viena diena tiek izlaista. Arī pacientu sūdzības piešķir darbā zināmu stresa devu.

Kabinetā redzēju darba apģērbu, kas līdzinās apmetnim. Tas ikdienā ir jāvalkā? Svēra pāris kilogramus.

Tas ir svina gumijas aizsargtērps un jāvelk tad, kad speciālists ir kontaktā ar jonizējošo starojumu. Bet, piemēram, veicot izmeklējumu rentgena kabinetā, tas nav vajadzīgs, to izmantojam pacienta aizsardzībai no jonizējošā starojuma.

Vai darbs nav kaitīgs?

Nē, ir garantēta drošība, ka darbs neietekmēs veselību! Mums, pirmkārt, ir dažādi radiācijas drošības pasākumi, kurus ļoti stingri ievērojam, ir šie speciālie aizsargtērpi, kurus velkam, kad tas nepieciešams, un tie pasargā no starojuma. Otrkārt, katram tiek izsniegts dozimetrs – ierīce, ar kuru vienreiz ceturksnī mēra un kontrolē saņemtā starojuma devu. Ja deva ir lielāka par atļauto, tiek noskaidrots iemesls un iespēja strādāt radioloģijā tiek liegta, bet tādi gadījumi ir ļoti, ļoti reti. Radiācijas drošības likums tiek bieži pārlasīts, lai mēs zinātu, kā katrā situācijā rīkoties. Un mēs likumu ievērojam. Principā, nākot strādāt medicīnā, jārēķinās, ka būs jāstrādā arī ar AIDS, HIV, hepatīta pacientiem un ne tikai.

Uztraukumam par radiāciju principā vajadzētu būt pēdējās vietās. Lielāka varbūtība ir gūt sadzīviskas traumas.

Roboti, mākslīgais intelekts neizkonkurēs radiologa asistentus nākotnē?

Varbūt kādu no metodēm, piemēram, standarta izmeklējumus, nākotnē varētu veikt arī roboti, bet esmu pārliecināta, ka tie nespēs izkonkurēt speciālistus. Ikvienam pacientam ir svarīgs cilvēcisks kontakts. Roboti to nespēj sniegt. 

Vai slimnīca ir atvērta Ēnu dienai, lai skolēni laikus var iepazīt reālo darba vidi?

Jā, pie mums nāk ēnas un skatās, kā mēs strādājam. Tāpat koledžā tiek organizētas arī Atvērto durvju dienas. Mēs gaidām interesentus, jo radiologa asistents ir interesanta un perspektīva profesija.